Man patik shis pirms-jauna-gada laiks. Laiks pardomam par padarito un nepadarito, par darbiem un nedarbiem, par pagatni un nakotni, skaties ka gribi, nav gruti atrast shkautni, ko apskatit un raksturot gada meroga.
Apalums. Shis gads izskatijies ka aplis. Pern Berzaune darinajam sveces un cepam "ipashos" piragus. Mans piradzins, ka nu sagadijas, bija vegetars un ar gredzentinu iekshpuse. Laudis teica, nu bus precibas, un bija jau ar' - citiem. Tad ta apdomajos un nonacu pie sledziena shi gredzena simbolisko nozimi - viss shis gads bijis ka aplis. Nu shis aplis nosledzas jebshu turpinas te, Danija. Gribetais piepildits.
Ari savas fotografijas tveru un keru formas, juras noglastitus olus, suligas piladzogas, saules ritejumu debesis, un ta nu gada laika satveru neskaitamus, mirkligus, bet ipashus brizus, kas ta vien prasas partapt kada projekta (projekts "Siena" prata jau tapis, atliek vien piekerties. Tas nu bus mans jauna gada uzdevums).
Smarza. Shis gads smarzoja pec otras vasaras Atlantijas okeana krasta. Un bija ta divaini, jo smarzas gribot negribot aizveda mani atpakal Latvijas vasaras smarzu bukete - ar siena un saules apspidetas adas smarzu. Redz', vasaru sasmarzoju divreiz, rudens un ziema smarzinas tepat vien apkart (atkarigs no gaisa temepraturas un Ziemeljuras labvelibas), bet viens gan - pavasara ziedu kupenu parfims pagaja secen.
Jutigums. Shis gads bija izjutams ar sirdi, kas nepratigi aulojusi bakalaura darba aizstaveshanas laika (pati joprojam nesaprotu, ko tur toreiz teicu), lidmashinai nolaizoties Aalborgas lidosta, ar ko sakas mans istais jaunais gads. Sirds izjuta citas sirdis ikreiz, kad ruki sarkanajos kombinizonos klauveja pie durvim vai pasta kaste bija sagadajushi kadu vestulveidigu parsteigumu. Un sirds ari te, ar berniem un sheit iepazitajiem un iemilotajiem cilvekiem kuleno metas, sitas un dazkart dzivo savu autonomo dzivi...
Smekis. Shis gads manas garshas karpinas lutinajis ar baltas kafijas smeki - glabinsh pavasara vaveres riteni jebshu izcinot zali vakoto diplomu (runa, ka gliemezhi un citi zveri ar tadiem varot zemi rakt). Tads smekis ari te, Danijas karalzeme ir topa (un tikko uzrakstitais lika atgadinaties, ka jasteidz labo kafijas automats). Ak, un tradicionalais risu pudinsh, danu lielmaizes, dazada kalibra zivis... Ja es estu dzivniecinjus, noteikti vel varetu pastastit par to, kadus brinumus te cel galda un ar ko ciena.
Skana. Shis gads skan ka smiekli izlaiduma diena, ka neizteiktas domas, kas ta vien ludzas pec pierakstishanas vai izteikshanas, ka neizrunajamu vardu salikumu virknejumi danu valodas nodarbibas, un ari ka absolutais klusums, ko baudiju sezot Danijas rezidences mazdarzina pilnmeness naktis.
Post Skriptums. Shajas dienas bosam lidzeju izveleties EVSus nakamajai sezonai. Lasiju motivaciju un sasniegumu gredas un domaju, nez', kas bosu toreiz mudinaja izveleties tieshi manu personu. Gribeju, bet nepavaicaju... Un lai ta ari paliek, mes biezi vien nemaz nesaprotam un neapzinamies, kas un ka mus vada un liek pienemt konkretus lemumus.
Jauno gadu sakshu ar prata un sirdi iestregushu atzinu, ne apnemshanos - AR TEVI NOTIKS TA KA TICESI!
1 komentārs:
Laikam it kā nemaz nav nozīmes, tikai katrs nākamais laika sprīdis atnes jaunu puzzles gabaliņu, kurš perfekti saderas ar iepriekšējiem, un tad tu, cilvēks, saproti, kāpēc esi tur, kur esi.
Vai arī - man to pēdējā laikā tīk dēvēt par kosmisko plazmu stāvokli :)
Ierakstīt komentāru