trešdiena, 2009. gada 30. decembris

Gada jutona...

Man patik shis pirms-jauna-gada laiks. Laiks pardomam par padarito un nepadarito, par darbiem un nedarbiem, par pagatni un nakotni, skaties ka gribi, nav gruti atrast shkautni, ko apskatit un raksturot gada meroga.

Apalums. Shis gads izskatijies ka aplis. Pern Berzaune darinajam sveces un cepam "ipashos" piragus. Mans piradzins, ka nu sagadijas, bija vegetars un ar gredzentinu iekshpuse. Laudis teica, nu bus precibas, un bija jau ar' - citiem. Tad ta apdomajos un nonacu pie sledziena shi gredzena simbolisko nozimi - viss shis gads bijis ka aplis. Nu shis aplis nosledzas jebshu turpinas te, Danija. Gribetais piepildits.
Ari savas fotografijas tveru un keru formas, juras noglastitus olus, suligas piladzogas, saules ritejumu debesis, un ta nu gada laika satveru neskaitamus, mirkligus, bet ipashus brizus, kas ta vien prasas partapt kada projekta (projekts "Siena" prata jau tapis, atliek vien piekerties. Tas nu bus mans jauna gada uzdevums).

Smarza. Shis gads smarzoja pec otras vasaras Atlantijas okeana krasta. Un bija ta divaini, jo smarzas gribot negribot aizveda mani atpakal Latvijas vasaras smarzu bukete - ar siena un saules apspidetas adas smarzu. Redz', vasaru sasmarzoju divreiz, rudens un ziema smarzinas tepat vien apkart (atkarigs no gaisa temepraturas un Ziemeljuras labvelibas), bet viens gan - pavasara ziedu kupenu parfims pagaja secen.

Jutigums. Shis gads bija izjutams ar sirdi, kas nepratigi aulojusi bakalaura darba aizstaveshanas laika (pati joprojam nesaprotu, ko tur toreiz teicu), lidmashinai nolaizoties Aalborgas lidosta, ar ko sakas mans istais jaunais gads. Sirds izjuta citas sirdis ikreiz, kad ruki sarkanajos kombinizonos klauveja pie durvim vai pasta kaste bija sagadajushi kadu vestulveidigu parsteigumu. Un sirds ari te, ar berniem un sheit iepazitajiem un iemilotajiem cilvekiem kuleno metas, sitas un dazkart dzivo savu autonomo dzivi...

Smekis. Shis gads manas garshas karpinas lutinajis ar baltas kafijas smeki - glabinsh pavasara vaveres riteni jebshu izcinot zali vakoto diplomu (runa, ka gliemezhi un citi zveri ar tadiem varot zemi rakt). Tads smekis ari te, Danijas karalzeme ir topa (un tikko uzrakstitais lika atgadinaties, ka jasteidz labo kafijas automats). Ak, un tradicionalais risu pudinsh, danu lielmaizes, dazada kalibra zivis... Ja es estu dzivniecinjus, noteikti vel varetu pastastit par to, kadus brinumus te cel galda un ar ko ciena.

Skana. Shis gads skan ka smiekli izlaiduma diena, ka neizteiktas domas, kas ta vien ludzas pec pierakstishanas vai izteikshanas, ka neizrunajamu vardu salikumu virknejumi danu valodas nodarbibas, un ari ka absolutais klusums, ko baudiju sezot Danijas rezidences mazdarzina pilnmeness naktis.

Post Skriptums. Shajas dienas bosam lidzeju izveleties EVSus nakamajai sezonai. Lasiju motivaciju un sasniegumu gredas un domaju, nez', kas bosu toreiz mudinaja izveleties tieshi manu personu. Gribeju, bet nepavaicaju... Un lai ta ari paliek, mes biezi vien nemaz nesaprotam un neapzinamies, kas un ka mus vada un liek pienemt konkretus lemumus.

Jauno gadu sakshu ar prata un sirdi iestregushu atzinu, ne apnemshanos - AR TEVI NOTIKS TA KA TICESI!

trešdiena, 2009. gada 23. decembris

Ziemassvetkos...


Ne, neveleshu priecigus, jo prieks nak un iet, un priekam jau nevajag daudz ari ikdiena.
Ne, neveleshu milestibu, jo milestiba pastav un nebeigsies pat pec davanu atsainoshanas un 2.Ziemassvetkiem.
Ne, neveleshu baltus shos svetkus, jo ari bez sniega tie iespejami balti - tadi sirdsskaidri, patiesi, ar baltam domam un vardiem.

Veleshu atcereties patieso Ziemassvetku nozimi, kas ne sniega, kas ne davanas atrodama...

P.S. No sirds paldies par labajiem vardiem un sutijumiem, kas shajas dienas druzmejas mana pasta kaste!

pirmdiena, 2009. gada 21. decembris

Pirms gada...

Redz', atmina ir viena tada jokaina padarishana. Mana atmina noteikti ir jokaina, jo dazkart ta nepalidz atcereties cilveku vardus, ielu nosaukumus, darbibas vardus kada no sveshvalodu melem, tachu ta itin labi zina, ko ipashniece darijusi pirms gada. Shkiet, viss ka uz paplates, jap, pat lavashmaizes garsha tik jutama uz meles, ka tikko esta.
Kas tad bija pirms gada un kas ir tagad... Ir nosledzies aplis, kura esmu ripinajusies un rinkojusi lidz sliktai dushai. Tieshi pirms gada, tada tikpat balta un sniegota ziemas diena celos, lai satrauktu sirdi gatavotos otrajai spelei Latvijas cempionata frisbija. Toreiz pamatigi zaudejam, ta kartigi izplucamies laukuma, lidz pat asaram... Ari parejo notikumu un sajutu gaita zinama, bet ko nu tur vairak iedzilinaties, kas bijis - izbijis.
Svarigakais moments shaja diena bija "sutit" podzinas nospieshana. Poga nospiedas un mans pieteikums ar motivacijas vestuli un CV ieripinajas mana tagadeja bosa darba e-pasta, savu pieteikumu EVS amatam Danija biju veiksmigi nosutijusi pasha pedeja bridi. Un nepagaja ne gads, kad te tiesham ari nokluvu... Un atkal bija sniegoti balta ziemas diena, bet tagad tik' danu zeme (ka pashi saka, tik barga un balta sen ka nav bijusi!)
Tas kartejo reizi apliecina, cik krasains un neparedzams ir musu dzives ritejums, kas liek izmantot katru iespeju, sak', varbut palaimesies. Palaimejas, un tagad es svinu sho balto ziemas dienu gadadienu! Nekas nenotiek vien ta pat ...
Un ko Tu dariji pirms gada?

svētdiena, 2009. gada 13. decembris

COP15 pecgarsha


Par klimata konferences un simtiem tukstoshu klimata draugu galvenajiem uzstadijumiem shaja latvieshu Dziesmu svetkiem lidzigaja pasakuma nevareshu pastastit, varu dalities vien taja, ko redzeju, un apsverumos, kas sakopojas prata pec atgrieshanas no lielpilsetas. Lai gan sakotneji mus bridinaja tureties talak no demonstracijam un masveida pasakumiem Kopenhagenas sirdi, izvairities no bushanas vieta, kur pulcejusies visa pasaule, vienkarshi nebija iespejams
Joprojam nezinu, ka sekmejas protestetaju saukli un sankcioneti-nesankcionetie gajieni, gandriz miermiligie grautini, izsistie veikalu skatlogi, plakatu tuksoshi un informativo materialu kalni, bet man gluzi ka Panam Kleksim gribas jautat - interesanti, cik pozitiva ietekme uz klimatu un dabu ir tuksoshu protesteshanai vienuviet? Nu, rekiniet, transporta izmantoshana, informativo materialu kalni, pasakumos nepiecieshamas elektronenergijas paterina lielums, atkritumu jura un ta talak... Nja, Pasaules Dabas Fonda telti notika informativas lekcijas par ledus kushanu Arktika (bezgala interesantas un iedvesmojoshas, protams), bet nez', vai shada veida liel-pasakums un pati PDF telts fiziski speja sasaldet kaut nocigu dalinu no ta, kas jau izkusis. Man gribetos ticet, ka efekts ir vairak ka pretejs.
Gribas pievienoties kadam vides aktivista plakatam "Bla, bla, bla... Act now!" Neskatoties uz to, ka shads pasakums visos limenos (no iestivinatajam apkaklitem VIP zona lidz dabas bernam papira svarcinos) ir starptautiski saliedejoshs un versts uz labakas ritdienas veidoshanu (un atkal sasmejos, interesanti, cik "labs rits" bija tiem, kuri ilgi aizsedejas konferences smalkajos banketos vai "neoficialajas" brivdabas ballites Kristianija). Neskatoties uz to, klimata konferences drumslas un sajutas iedvesmoja un aizskara ari mani. Pacela mani domu sparnos.
Un tagad ta vien gribas ka amerikanu filozofam Torro doties meza un dzivot rimtu dzivi pec dabas likumiem, kartibas un pieticibas, ka Brigaderes "Dievs, Daba, Darbs" vai Virzas "Straumenos". Ja manai butnei nav lemts but kadas lielvalsts biznesa un intereshu biditaja labajai dvinumasai, tad nenemot vera latvietisko "bet ko tad es", darit mazuminu sava seta, sava druva. Pirkt neieperkoties, pateret nepaterejot, pateikt nepasakot... Pirms darit - apdomat, un varbut vards vieta, ja reizem ka sunim Funim - atkal jasecina, ka japadoma. Eh, un varbut kaut kam shaja pasakuma tomer bija jega. Ir, snieg! Un es priecajos ka berns... :)

Hopenhagen*

* Ne, ne, nekadas drukas kludas te nav. Pagajushaja nedela pati Kopenhagena lavas ekstremajam parvertibam un kluva par pasaules karstako un cerigako punktu. Mana bushana tur - sika vieniba, bet ceribu, kas vienoja tukstoshiem pasaules pilsonu, raisija tur notiekosha klimata konference.
Fakts. Jokaini jau sanak, shi bija mana tresha viesoshanas Danijas metropole, bet, ka izradas, speju ciksteties ar iedzimtajiem daniem tas apmeklejuma zina. Manas lauku koleges teic', sava muzha kadas divas, tris reizes tur buts, ne vairak. Un tieshi tapec shkiet, ka galvaspilsetas dzivo pashas savu, autonomu dzivi. Izskatijas, dzivo ar verienu un par patikshanu ne tikai daniem vien. Otrkart, tieshi tapec doshanas lielpilsetas virziena ir mega notikums tadiem Danijas lauku nosturi dzivojoshiem laudim ka mums. Skolenu grupa, ko pavadijam, bija ekipejusies ar lieliem cemodaniem, kas ierasti butu nepiecieshami iespaidigakiem celojumiem. Nu, bet galvenais merkis jau berniem bija shopings, un ja shopingo, tad chemis noteikti ir gana praktisks paliglidzeklis (shaubos, vai vienispratis ar to bija vilciena apkalpe un parejie pasazieri).
Shaja brauciena par laimi vai nelaimi devos bez sava nu jau labaka drauga - kameras. Ja boss dodas uz Botsvanu, tad nu es nekada gadijuma neuzdroshinajos argumentet, ka mans celojums varetu but kas loti neparasts un iemuzinashanas verts, lai aparatu paturetu sev. Labi vien ir, tveru mirklus un krasu kontrastus savas radzenes atminas karte, ka smejies, ja prastu gleznot - tagad skalotu krasam piesukushas otas. Ja godigi, ir tikai paris mirklu, kurus gribetu skatit atkal un atkal un dalities. Nekas, zimeshu ar vardiem...
Pasaules Dabas fonda ara izstade par Arktikas kushanu. Skaistas, lielizmera fotografijas ar nojausmu par pasaules parmainu postosho ietekmi. Un re, ists Ziemassvetku vecitis sava kamzoli veras fotografijas. Ta vien shkita, ka vero savas pasaules leno, bet nenovershamo bojaeju. Tik trapigi, tik skaudri, un ja, zel, ka pie rokas nebija ierice, lai iemuzinatu. Nakamaja diena veciti redzejam vel reizi - savu sarkanbalto ieterpu nu bija nomainijis pret peleku vadmalas uzsvarci, rokas kokvilnas maisins, Zviedrijas karogs un kads no klimata draugu plakatiem "Bla, bla, bla... Act now". Un es vinam noticeju, ka viena, ta otra diena - noticeju shi vira butibai, jo... ne tikai Ziemassvetku vecitis dzivo parmainu pilnaja pasaule, ari mes, ari shis virs no zviedru zemes.
It ka shopings, it ka atgrieshanas berniba. Vecums, kad vards shopings izraisa vispareju sajusmu ir parvarets, tapec pec jautajuma, ka tad man veicas veikalu iekaroshana, atbildeju - shopingoju mirklus. Un tiesham, pec starta signala, kad skoleni metas cilveku parpilditajas ielas, lai iesprauktos vel parpilditakos veikalos, tveru ciet latvieti Zaigu un lavos neplanotai, bet sirsnigai ekskursijai sveshaja pilseta. Iededzinajam pa lapinu virtenei ratslaukuma egle (pieradijumam, skatit foto), lavamies ieplust sankcioneta gajiena kopa ar vispasaules pilsoniem, apmeklejam Danijas Nacionalo muzeju, Kopenhagenas biblioteku (nu gluzi ka ViA gaismas pils, tikai 10 reizes lielaka). Paldies Zaigai, sarunas dzimtaja valoda sasildija!
Un vel nokluvu savas bernibas atminas, kad pirmo reizi tur viesojos. Atceros, ka pabraucam garam katra berna sapnim Tiwoli, nu bija ta laime skatit visu izlavetos shis vietas labumus. Vecums nenak viens un, rupejoties par labu pashsajutu turpmakajam dienam, no piedavata atrakciju klasta proveju vien divus. Nu labi, ta no sirds tikai lielo "margrietinu", kas pacela augstumos un lava verties naksnigaja Kopenhagenas paronama. Amerikanu kalninos noshmaucos un visu celu pievareju aizvertam acim...
Kopenhagena tika iepazita krustu shkersu, meginaju atsaukt atmina pazistamas vietas un bodes, bet tikai isu, isu mirkli shkita, ka ta ir ta pati pilseta, kas pirms vairka ka desmit gadiem. Ne, tomer tikai shkita, shajas dienas to iepazinu atkal no jauna.

Noteikti, noteikti Kopenhagena vel atgriezoshos, cerams, jau pavisam driz... Ipashi vilina Kristianija, par ko, shkiet, pat musu "pratnieki" dzied, un ko uz nelielu britinu izdevas ieraudzit ari pashai. Redz', tas ir ipashs rajons, kur veco noliktavu buves tagad makslinieki un visa veida brivibas miletaji dodas, tirgojas, rada makslu, brivi niekojas ar hashu... Un vilina ne mani vien, shis vietas sharmam laujas ari labi situeti ieredni un vinu smalkas ledijas, bet savu protestu joprojam izbrec klimata draugi.

trešdiena, 2009. gada 2. decembris

Kaut kada morfoze

Ta nu tas iekartots, kad shkiet, ka prieku dzivei jamekle ar teleskopu, viss pekshni var sagriezties - prieks pats zem mikroskopa gulstas. Labas dienas noslepums?Scenarijs labai metamorfozei:
  • Agri piecelties un verot, ka mostas apsarmojusi zeme
  • Nokert iedvesmu aiz astes un rita rosmes vieta knibinaties ap radosho lietu kasti
  • Sanemt zvanu un labas zinas no bosa un kartejo reizi secinat, ka parmerigs apzinigums ir kaitigs prieka vairoshanai
  • Aiziet apsveicinaties ar Danijas "mammu" un sanemt pacinu ar krabjiem no Ziemelu juras
  • Ieskatities algas konta un pasmaidit, jo brivi-pratiga cilveka dienishka alga nu iegulusi tur, kur tai butu jaatrodas
  • Ieiet veikala un atskarst, ka meginajums komunicet danu valoda izdodas
  • Iepriecinat koleges ar krabju saini un kopigi nodoties cienasta "izsainoshanai" no chaulas
  • Sanemt pirmo Ziemassvetku davanu no smiekliga kolega Tomija - brivbilete braucienam uz Kopenhagenu
  • Verties regiona skolenu muzikla generalmeginajuma caur kameras aci un secinat, ka shadi nopelnita brivbilete uz muziklu ir makten labs barteris
  • Apsesties kresla un pardomat, kapec shi diena tik loti atshkirusies no parejam
  • Publicet zinu bloga un pasmaidit... :)