trešdiena, 2009. gada 30. decembris

Gada jutona...

Man patik shis pirms-jauna-gada laiks. Laiks pardomam par padarito un nepadarito, par darbiem un nedarbiem, par pagatni un nakotni, skaties ka gribi, nav gruti atrast shkautni, ko apskatit un raksturot gada meroga.

Apalums. Shis gads izskatijies ka aplis. Pern Berzaune darinajam sveces un cepam "ipashos" piragus. Mans piradzins, ka nu sagadijas, bija vegetars un ar gredzentinu iekshpuse. Laudis teica, nu bus precibas, un bija jau ar' - citiem. Tad ta apdomajos un nonacu pie sledziena shi gredzena simbolisko nozimi - viss shis gads bijis ka aplis. Nu shis aplis nosledzas jebshu turpinas te, Danija. Gribetais piepildits.
Ari savas fotografijas tveru un keru formas, juras noglastitus olus, suligas piladzogas, saules ritejumu debesis, un ta nu gada laika satveru neskaitamus, mirkligus, bet ipashus brizus, kas ta vien prasas partapt kada projekta (projekts "Siena" prata jau tapis, atliek vien piekerties. Tas nu bus mans jauna gada uzdevums).

Smarza. Shis gads smarzoja pec otras vasaras Atlantijas okeana krasta. Un bija ta divaini, jo smarzas gribot negribot aizveda mani atpakal Latvijas vasaras smarzu bukete - ar siena un saules apspidetas adas smarzu. Redz', vasaru sasmarzoju divreiz, rudens un ziema smarzinas tepat vien apkart (atkarigs no gaisa temepraturas un Ziemeljuras labvelibas), bet viens gan - pavasara ziedu kupenu parfims pagaja secen.

Jutigums. Shis gads bija izjutams ar sirdi, kas nepratigi aulojusi bakalaura darba aizstaveshanas laika (pati joprojam nesaprotu, ko tur toreiz teicu), lidmashinai nolaizoties Aalborgas lidosta, ar ko sakas mans istais jaunais gads. Sirds izjuta citas sirdis ikreiz, kad ruki sarkanajos kombinizonos klauveja pie durvim vai pasta kaste bija sagadajushi kadu vestulveidigu parsteigumu. Un sirds ari te, ar berniem un sheit iepazitajiem un iemilotajiem cilvekiem kuleno metas, sitas un dazkart dzivo savu autonomo dzivi...

Smekis. Shis gads manas garshas karpinas lutinajis ar baltas kafijas smeki - glabinsh pavasara vaveres riteni jebshu izcinot zali vakoto diplomu (runa, ka gliemezhi un citi zveri ar tadiem varot zemi rakt). Tads smekis ari te, Danijas karalzeme ir topa (un tikko uzrakstitais lika atgadinaties, ka jasteidz labo kafijas automats). Ak, un tradicionalais risu pudinsh, danu lielmaizes, dazada kalibra zivis... Ja es estu dzivniecinjus, noteikti vel varetu pastastit par to, kadus brinumus te cel galda un ar ko ciena.

Skana. Shis gads skan ka smiekli izlaiduma diena, ka neizteiktas domas, kas ta vien ludzas pec pierakstishanas vai izteikshanas, ka neizrunajamu vardu salikumu virknejumi danu valodas nodarbibas, un ari ka absolutais klusums, ko baudiju sezot Danijas rezidences mazdarzina pilnmeness naktis.

Post Skriptums. Shajas dienas bosam lidzeju izveleties EVSus nakamajai sezonai. Lasiju motivaciju un sasniegumu gredas un domaju, nez', kas bosu toreiz mudinaja izveleties tieshi manu personu. Gribeju, bet nepavaicaju... Un lai ta ari paliek, mes biezi vien nemaz nesaprotam un neapzinamies, kas un ka mus vada un liek pienemt konkretus lemumus.

Jauno gadu sakshu ar prata un sirdi iestregushu atzinu, ne apnemshanos - AR TEVI NOTIKS TA KA TICESI!

trešdiena, 2009. gada 23. decembris

Ziemassvetkos...


Ne, neveleshu priecigus, jo prieks nak un iet, un priekam jau nevajag daudz ari ikdiena.
Ne, neveleshu milestibu, jo milestiba pastav un nebeigsies pat pec davanu atsainoshanas un 2.Ziemassvetkiem.
Ne, neveleshu baltus shos svetkus, jo ari bez sniega tie iespejami balti - tadi sirdsskaidri, patiesi, ar baltam domam un vardiem.

Veleshu atcereties patieso Ziemassvetku nozimi, kas ne sniega, kas ne davanas atrodama...

P.S. No sirds paldies par labajiem vardiem un sutijumiem, kas shajas dienas druzmejas mana pasta kaste!

pirmdiena, 2009. gada 21. decembris

Pirms gada...

Redz', atmina ir viena tada jokaina padarishana. Mana atmina noteikti ir jokaina, jo dazkart ta nepalidz atcereties cilveku vardus, ielu nosaukumus, darbibas vardus kada no sveshvalodu melem, tachu ta itin labi zina, ko ipashniece darijusi pirms gada. Shkiet, viss ka uz paplates, jap, pat lavashmaizes garsha tik jutama uz meles, ka tikko esta.
Kas tad bija pirms gada un kas ir tagad... Ir nosledzies aplis, kura esmu ripinajusies un rinkojusi lidz sliktai dushai. Tieshi pirms gada, tada tikpat balta un sniegota ziemas diena celos, lai satrauktu sirdi gatavotos otrajai spelei Latvijas cempionata frisbija. Toreiz pamatigi zaudejam, ta kartigi izplucamies laukuma, lidz pat asaram... Ari parejo notikumu un sajutu gaita zinama, bet ko nu tur vairak iedzilinaties, kas bijis - izbijis.
Svarigakais moments shaja diena bija "sutit" podzinas nospieshana. Poga nospiedas un mans pieteikums ar motivacijas vestuli un CV ieripinajas mana tagadeja bosa darba e-pasta, savu pieteikumu EVS amatam Danija biju veiksmigi nosutijusi pasha pedeja bridi. Un nepagaja ne gads, kad te tiesham ari nokluvu... Un atkal bija sniegoti balta ziemas diena, bet tagad tik' danu zeme (ka pashi saka, tik barga un balta sen ka nav bijusi!)
Tas kartejo reizi apliecina, cik krasains un neparedzams ir musu dzives ritejums, kas liek izmantot katru iespeju, sak', varbut palaimesies. Palaimejas, un tagad es svinu sho balto ziemas dienu gadadienu! Nekas nenotiek vien ta pat ...
Un ko Tu dariji pirms gada?

svētdiena, 2009. gada 13. decembris

COP15 pecgarsha


Par klimata konferences un simtiem tukstoshu klimata draugu galvenajiem uzstadijumiem shaja latvieshu Dziesmu svetkiem lidzigaja pasakuma nevareshu pastastit, varu dalities vien taja, ko redzeju, un apsverumos, kas sakopojas prata pec atgrieshanas no lielpilsetas. Lai gan sakotneji mus bridinaja tureties talak no demonstracijam un masveida pasakumiem Kopenhagenas sirdi, izvairities no bushanas vieta, kur pulcejusies visa pasaule, vienkarshi nebija iespejams
Joprojam nezinu, ka sekmejas protestetaju saukli un sankcioneti-nesankcionetie gajieni, gandriz miermiligie grautini, izsistie veikalu skatlogi, plakatu tuksoshi un informativo materialu kalni, bet man gluzi ka Panam Kleksim gribas jautat - interesanti, cik pozitiva ietekme uz klimatu un dabu ir tuksoshu protesteshanai vienuviet? Nu, rekiniet, transporta izmantoshana, informativo materialu kalni, pasakumos nepiecieshamas elektronenergijas paterina lielums, atkritumu jura un ta talak... Nja, Pasaules Dabas Fonda telti notika informativas lekcijas par ledus kushanu Arktika (bezgala interesantas un iedvesmojoshas, protams), bet nez', vai shada veida liel-pasakums un pati PDF telts fiziski speja sasaldet kaut nocigu dalinu no ta, kas jau izkusis. Man gribetos ticet, ka efekts ir vairak ka pretejs.
Gribas pievienoties kadam vides aktivista plakatam "Bla, bla, bla... Act now!" Neskatoties uz to, ka shads pasakums visos limenos (no iestivinatajam apkaklitem VIP zona lidz dabas bernam papira svarcinos) ir starptautiski saliedejoshs un versts uz labakas ritdienas veidoshanu (un atkal sasmejos, interesanti, cik "labs rits" bija tiem, kuri ilgi aizsedejas konferences smalkajos banketos vai "neoficialajas" brivdabas ballites Kristianija). Neskatoties uz to, klimata konferences drumslas un sajutas iedvesmoja un aizskara ari mani. Pacela mani domu sparnos.
Un tagad ta vien gribas ka amerikanu filozofam Torro doties meza un dzivot rimtu dzivi pec dabas likumiem, kartibas un pieticibas, ka Brigaderes "Dievs, Daba, Darbs" vai Virzas "Straumenos". Ja manai butnei nav lemts but kadas lielvalsts biznesa un intereshu biditaja labajai dvinumasai, tad nenemot vera latvietisko "bet ko tad es", darit mazuminu sava seta, sava druva. Pirkt neieperkoties, pateret nepaterejot, pateikt nepasakot... Pirms darit - apdomat, un varbut vards vieta, ja reizem ka sunim Funim - atkal jasecina, ka japadoma. Eh, un varbut kaut kam shaja pasakuma tomer bija jega. Ir, snieg! Un es priecajos ka berns... :)

Hopenhagen*

* Ne, ne, nekadas drukas kludas te nav. Pagajushaja nedela pati Kopenhagena lavas ekstremajam parvertibam un kluva par pasaules karstako un cerigako punktu. Mana bushana tur - sika vieniba, bet ceribu, kas vienoja tukstoshiem pasaules pilsonu, raisija tur notiekosha klimata konference.
Fakts. Jokaini jau sanak, shi bija mana tresha viesoshanas Danijas metropole, bet, ka izradas, speju ciksteties ar iedzimtajiem daniem tas apmeklejuma zina. Manas lauku koleges teic', sava muzha kadas divas, tris reizes tur buts, ne vairak. Un tieshi tapec shkiet, ka galvaspilsetas dzivo pashas savu, autonomu dzivi. Izskatijas, dzivo ar verienu un par patikshanu ne tikai daniem vien. Otrkart, tieshi tapec doshanas lielpilsetas virziena ir mega notikums tadiem Danijas lauku nosturi dzivojoshiem laudim ka mums. Skolenu grupa, ko pavadijam, bija ekipejusies ar lieliem cemodaniem, kas ierasti butu nepiecieshami iespaidigakiem celojumiem. Nu, bet galvenais merkis jau berniem bija shopings, un ja shopingo, tad chemis noteikti ir gana praktisks paliglidzeklis (shaubos, vai vienispratis ar to bija vilciena apkalpe un parejie pasazieri).
Shaja brauciena par laimi vai nelaimi devos bez sava nu jau labaka drauga - kameras. Ja boss dodas uz Botsvanu, tad nu es nekada gadijuma neuzdroshinajos argumentet, ka mans celojums varetu but kas loti neparasts un iemuzinashanas verts, lai aparatu paturetu sev. Labi vien ir, tveru mirklus un krasu kontrastus savas radzenes atminas karte, ka smejies, ja prastu gleznot - tagad skalotu krasam piesukushas otas. Ja godigi, ir tikai paris mirklu, kurus gribetu skatit atkal un atkal un dalities. Nekas, zimeshu ar vardiem...
Pasaules Dabas fonda ara izstade par Arktikas kushanu. Skaistas, lielizmera fotografijas ar nojausmu par pasaules parmainu postosho ietekmi. Un re, ists Ziemassvetku vecitis sava kamzoli veras fotografijas. Ta vien shkita, ka vero savas pasaules leno, bet nenovershamo bojaeju. Tik trapigi, tik skaudri, un ja, zel, ka pie rokas nebija ierice, lai iemuzinatu. Nakamaja diena veciti redzejam vel reizi - savu sarkanbalto ieterpu nu bija nomainijis pret peleku vadmalas uzsvarci, rokas kokvilnas maisins, Zviedrijas karogs un kads no klimata draugu plakatiem "Bla, bla, bla... Act now". Un es vinam noticeju, ka viena, ta otra diena - noticeju shi vira butibai, jo... ne tikai Ziemassvetku vecitis dzivo parmainu pilnaja pasaule, ari mes, ari shis virs no zviedru zemes.
It ka shopings, it ka atgrieshanas berniba. Vecums, kad vards shopings izraisa vispareju sajusmu ir parvarets, tapec pec jautajuma, ka tad man veicas veikalu iekaroshana, atbildeju - shopingoju mirklus. Un tiesham, pec starta signala, kad skoleni metas cilveku parpilditajas ielas, lai iesprauktos vel parpilditakos veikalos, tveru ciet latvieti Zaigu un lavos neplanotai, bet sirsnigai ekskursijai sveshaja pilseta. Iededzinajam pa lapinu virtenei ratslaukuma egle (pieradijumam, skatit foto), lavamies ieplust sankcioneta gajiena kopa ar vispasaules pilsoniem, apmeklejam Danijas Nacionalo muzeju, Kopenhagenas biblioteku (nu gluzi ka ViA gaismas pils, tikai 10 reizes lielaka). Paldies Zaigai, sarunas dzimtaja valoda sasildija!
Un vel nokluvu savas bernibas atminas, kad pirmo reizi tur viesojos. Atceros, ka pabraucam garam katra berna sapnim Tiwoli, nu bija ta laime skatit visu izlavetos shis vietas labumus. Vecums nenak viens un, rupejoties par labu pashsajutu turpmakajam dienam, no piedavata atrakciju klasta proveju vien divus. Nu labi, ta no sirds tikai lielo "margrietinu", kas pacela augstumos un lava verties naksnigaja Kopenhagenas paronama. Amerikanu kalninos noshmaucos un visu celu pievareju aizvertam acim...
Kopenhagena tika iepazita krustu shkersu, meginaju atsaukt atmina pazistamas vietas un bodes, bet tikai isu, isu mirkli shkita, ka ta ir ta pati pilseta, kas pirms vairka ka desmit gadiem. Ne, tomer tikai shkita, shajas dienas to iepazinu atkal no jauna.

Noteikti, noteikti Kopenhagena vel atgriezoshos, cerams, jau pavisam driz... Ipashi vilina Kristianija, par ko, shkiet, pat musu "pratnieki" dzied, un ko uz nelielu britinu izdevas ieraudzit ari pashai. Redz', tas ir ipashs rajons, kur veco noliktavu buves tagad makslinieki un visa veida brivibas miletaji dodas, tirgojas, rada makslu, brivi niekojas ar hashu... Un vilina ne mani vien, shis vietas sharmam laujas ari labi situeti ieredni un vinu smalkas ledijas, bet savu protestu joprojam izbrec klimata draugi.

trešdiena, 2009. gada 2. decembris

Kaut kada morfoze

Ta nu tas iekartots, kad shkiet, ka prieku dzivei jamekle ar teleskopu, viss pekshni var sagriezties - prieks pats zem mikroskopa gulstas. Labas dienas noslepums?Scenarijs labai metamorfozei:
  • Agri piecelties un verot, ka mostas apsarmojusi zeme
  • Nokert iedvesmu aiz astes un rita rosmes vieta knibinaties ap radosho lietu kasti
  • Sanemt zvanu un labas zinas no bosa un kartejo reizi secinat, ka parmerigs apzinigums ir kaitigs prieka vairoshanai
  • Aiziet apsveicinaties ar Danijas "mammu" un sanemt pacinu ar krabjiem no Ziemelu juras
  • Ieskatities algas konta un pasmaidit, jo brivi-pratiga cilveka dienishka alga nu iegulusi tur, kur tai butu jaatrodas
  • Ieiet veikala un atskarst, ka meginajums komunicet danu valoda izdodas
  • Iepriecinat koleges ar krabju saini un kopigi nodoties cienasta "izsainoshanai" no chaulas
  • Sanemt pirmo Ziemassvetku davanu no smiekliga kolega Tomija - brivbilete braucienam uz Kopenhagenu
  • Verties regiona skolenu muzikla generalmeginajuma caur kameras aci un secinat, ka shadi nopelnita brivbilete uz muziklu ir makten labs barteris
  • Apsesties kresla un pardomat, kapec shi diena tik loti atshkirusies no parejam
  • Publicet zinu bloga un pasmaidit... :)

pirmdiena, 2009. gada 30. novembris

Laika zagshana

Klusi, klusi atnakusi 1.Adventes nedela. Ari danu zeme, kaut gan peleka ka pele, uz svetkiem sevi rota krashni jo krashni, Brovstas centra mazas majeles slikst lampinu virtenes un dazada izmera rukos (jebshu julemand'os).
Nedelas vidu kaiminpilseta piedzivoju "veikalu nakti", kad bodes bija atvertas lidz pat 8-9 vakara (brinumu lietas, tie parasti vala vien lidz 5iem) - kaut kur bija dzirdami Ziemassvetku koralli, kaut kur smarzoja bezmaksas kakao un cepumi, visapkart dazada lieluma danu cilveki, iepirkushies un priecigi. Gandriz to svetku sajutu sakeru ari es, vien' sniega tik loti, loti pietruka. Staveju lietu, un priecajos ta pat vien!Ja, un sniegs sheit ir tik loti ekskluzivi neiespejama paradiba ka tas shobrid ir internets brivpratigo apartamenta. Kamer radushos iztrukumu nedelas nogale nebija iespejams risinat, pekshni paradijas TIK DAUDZ BRIVA LAIKA! Bet vieta jau nekad nepaliek tuksha, vai ne?! Ta nu tapa svetkiem piedienigs brunais rausis a.k.a browny, pashdarits, Adventes vainadzinam pietuvinats galda dekors (neies jau pirkt, ja pashai rokas un kaut kripatinas radoshuma); un brivdienas pildijas rimta, nesteidziga bushana isteniba... Labi ta, nelaut nozagt laiku, kas shobrid un tagad mums dots tikai vienureiz'!

otrdiena, 2009. gada 24. novembris

Vizite dakter-maja

Viens no labumiem, ko var iegut Danija, ja esi ticis pie uztureshanas atlaujas, ir bezmaksas mediciniska aprupe. Ta ka biju tikusi pie sasapejusha jautajuma, ko pavaicat dr.hab.med-istiem, shi bija pirma izdeviba izmantot savu dzelteno karti (caurlaide i pie arstiem, i biblioteka). Iedroshinaja ari boss - ja jau vinsh maksajot nodoklus, tad man noteikti kaut kas no tas grandiozas summas, kas tiek visai socialajai aprupei, ar' jaizmanto. Labi, pierunaja.

Sistema te tada - no pasha rita jazvana arstam, jaizstasta sape, vinsh apsver, vai tev tiesham jaierodas, un pec muzikalas pauzites kada laipna dama pieraksta konkretu laiku, un taja laika tu ari ierodies dakter-maja (tieshais tulkojums no lægehuset). Kads noliktais laiks klat, un iestades durvis atvertas, tu "iechekojies" ar savu dzelteno karti (tads chik-chik variants ka ar maksajumu kartem veikalos), apsedies spelu istabai lidziga telpa un gaidi lidz no skalruna atskan tavs vards un uzvards (mana gadijuma pietika tikai ar vardu, jo uzvardu izrunat dani nespej).

Luk, dazi apsverumi, kas izsijajas, kamer pacietigi gaidiju savu kartu:
  • nekadu balto halatu (ja nu vienigi manam arstam, kas lidzigs rukim, - balts krekls un mati)
  • nekadu veselibas iestadem piederosho smacinu
  • dakter-maja strada vairak neka tikai viens arsts
  • uzgaidamaja-rotal istaba skan patikama muzika (iespejams, audioterapija pacientu nomierinashanai)
  • neskatoties uz to, ka arsteties gribetaju padaudz, izmisigu rindu nav (jo visi sez ap galdiniem, lasa vai klausas muziku)
Dakteris apskatija, izprashnaja un secinaja, ka bus jadzer zales. Uz atvadam vel piekodinaja piezvanit pec paris dienam un zinot par rezultatiem. Jasaka ta, nu laba viniem ta mediciniska aprupe.

* Saskaitiju, ka shaja laika esmu satikusi tieshi 3 Ziemassvetku vecitim lidzigus virus. Pirmais, danu valodas skolotajs (trauce vien tas, ka nav liela vedera); otrais - socialais darbinieks kaiminpilseta (nu vienkrashi izskatas un viss); un nu treshais - mans labais dakteris.

sestdiena, 2009. gada 21. novembris

Vienkarsha bijuma prieks

Pedejo nedelu stavoklis vislabak butu raksturojams ka atrashanas nebeidzama spanu siesta (ludzams nesajaukt ar fiestu, kam ir gluzi preteja nozime!) - par labako draugu bija kluvis spilvens, ka galveno maltites sastavdala tika izmantota sipolu teja, iecienitaka nodarbe bija guleshana un kartiga sviedreshanas. Vienubrid' nodomaju, varbut popularako shi briza gripu bushu nokerusi, tachu uztraukumiem nav pamata, nu galva atguvusi skaidribu, kermenis atsacis funkcionet un atkal pilns energijas un speka. Labakais dakteris (nebut ne "berzins" vai masina "siksnina") - draudzibas apliecinajums no maju puses un Ligas Tee viesoshanas Danijas ziemelos.
Un shaja diena Danijas zemi sildija rudeniga saule (uzleca ta un neslepas zem makonu segas visas dienas garuma). Kapam div-riep-zirgu muguras un traucam Ziemelu juru lukoties. Sarunas LATVIESU valoda, ikdienishkas, atminas un nakotne veroshas, ipashas, motivejoshas un stiprinoshas sarunas, sirds-formas akmentinu mekleshana, klusa kopabushana ar sajutu par maju tuvumu.

Un joprojam kajas, ievilktas Sandrinas aditajas chibas, acis, "ieliktas" dienas foto attelos, un sirdi silda atminas par Latvijas sajutu Danija. Re, cilvekam vajag tik pavisam nedaudz - siltas kajas, saules spozuma, juras tuvuma un draugu milestibas, - lai novertetu dzives neatkartojamo burvibu! Siesta noslegta, acim mirdzet nu bus!
Dienas jautajums: Uzmini nu, kas tas ir - "Liekas tads simtgadigs un vecs, bet ir joprojam miksts"? Pareiza atbilde: meklejama "Acu mirklos" pa labi!

trešdiena, 2009. gada 18. novembris

Latvijai!

Vestule manai Latvijai dzimshanas diena.

"Jau vairak ka tris meneshus esmu pavadijusi arpus Tavam robezam, Taviem laukiem, meziem, udeniem, cilvekiem. Pietiekami ilgs laiks, lai dzive saktu savu, autonomu virzibu uz augshu un uz leju ka supoles; pietiekami neilgs - lai spetu aizmirst. Ka tadam Spriditim pasaule laimi meklejot, esmu sapratusi, ka mana laimes zeme nekad nebus kada cita, savejie - citi cilveki.
Ja man jauta, vai neilgojos pec majam, pec savas zemes. Tad nu saku Tev godigi - nav dienas, kad domas nebutu tur, kur tek Tavas upes, zelta krasojas Tavs rudens, sniega parslas leni lidinas pari Taviem cilvekiem.
Mana Latvija, Tu neesi bezjedziba politika, Tu neesi parados iesligushi laudis, Tu neesi bezceribas un peleciguma karalvalstiba; Tu esi vasaras smarza Spanijas dienvidos, lapu cabona Danijas ziemelos, Tu esi savilnojums pakrute dziedot himnu, Tu esi - manas atminas.
Ja Spriditim butu dimanta gredzentish, vinsh dotos uz savu laimigo zemi... Mans Spriditis vel aug, tira savus melnumus, lai reiz varetu atgriezties taja vieta, ko sauc par majam."

So pashu svetako tu neaizmirsti:
Vai celies debesis, vai juras dziles nirsti,
Vai draugu pulka dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
TU ESI LATVIJA!
/O.Vacietis/

pirmdiena, 2009. gada 16. novembris

Pastkarte no Spanijas

Nekad nav bijis tik gruti izteikt sevi vardos... Tagad saprotu tos, kuri ka traki pec Spanijas vai kadas citas "siltas zemes". Lai "pastaisitas" pastkartes runa pashas par sevi.
Ta ir ipasha vieta Spanijas pashos dienvidos, kad skatam paveras Gibralitars un Afrikas krasti, viena pluduma satek Vidusjura un Atlantijas okeans, un vienigais, ko shada vieta gribas darit - dejot un dzejot! Bez vardiem, ta viegli...

Skaties glaze, un tu ieraudzisi Afriku, paveries uz migla tito Gibralitaru, un tu sapratisi, ka tas vairs nav tas pats skats, kura veries no rita, ieskaties zeltitaja lode, un tur busi tu... Un ari zirgs, ja labi gribesi, bus skaistakais kompozicijas objekts, kas nolikts pretim objektivam. Tada nu ir mana Spanija!

P.S. Ja nopietni, tad skaidribas labad gan mineshu, ka ne sauloties tur braucu, bet macities. "1, 2, 3 Action" projekta ietvaros. Un bija skaisti un lietderigi reize.

ceturtdiena, 2009. gada 5. novembris

Roza politikas piegajiens

Ka nu iznacis, ka nu ne - pec divam nedelam Danija norisinasies pashvaldibu veleshanas. Par to liecina nelielie (A3 formata) plakati laternu stabos, kandidatu daliba dazada meroga pasakumos un, iespejams, reklamas medijos (par to gruti spriest, jo tos patereju minimali).

Politiska piederiba. Ja man butu veleshanu tiesibas, darba specifikas del man naktos balsot par socialdemokratiem. Kapec ta? Ka Suzanne, mana kolege un "Danijas mamma" teica, vinu ideologija atbalsta un rupejas par jaunieshu centriem un, otrkart, tapec, ka masas davatie Portugales auskari ar roziti (ka smejies) ir vinu simbols. Kad Suzanne pirmoreiz ieraudzija mani tos nesajam, vina neminstinoties jautaja: "Tu esi socialiste?" "Cik man zinams, tad ne, man vajadzetu but?" "Nu, bet protams, tu tachu strada ar jaunieshiem!"

Roza politika. Un ta nu sodien socialdemokrate un "Danijas mamma" Suzanne mus iepazistinaja (lasit, iesedinaja mashina, teikdama, ka vedis mus padzert kafiju citu sievieshu sabiedriba) ar priekshveleshanu cinam kaiminciema Fjerritslevas kafejnica. Un kas to butu domajis - iztikam bez "domburiem", "strautmanem" vai citiem diskusiju vaditajiem, sarunas noriteja ka tada damu klubina, mierpilni, nashkojoties ar aboliem un kakao. Tikshanas zem nosaukuma "Pink Politik" sakas un nosledzas ar dziesmu par milestibu un vasaru. Ka iepazistoties teica viena no kandidatem, vinas pirmoreiz izmeginas netradicionalu diskusiju veidu. Lai ari par ko vinas tur runaja, man shkiet, koncepts izdevas! Labi, labi, sapratne par runato bija - bernu, jaunieshu stavoklis sabiedriba un veco cilveku aprupe. Par parejo jums nevarshu pastastit, jo, nesadzirdot pazistamu vardu salikumus vai skanas, prats nedaudz atsledzas no apkart notiekosha, lai sava nodaba pratotu par kopa sanakusho lediju ikdienas gaitam un paradumiem. Pec manam aplesem, tur bija skolotajas, socialas darbinieces, ierednes, majsaimnieces un, protams, visas istenas un krasainas (ne tikai politiskas piederibas del) danu sievietes.
Neviena varda par "balsojiet par mani, jo mana partija jums dos to un shito!" Ne, tikai sarunas un dalishanas pieredze par kopeji svarigiem jautajumiem, kas, ka vienotai "roza partijai", ir butiskas. Ja, lai gan dazada vecuma damas parstaveja ne vairak ka piecas politiskas apvienibas, vinas visas vienoja viena, pati butiskaka - sieviskiba un pieredze darba ar tiem, kuri vinam rup visvairak - gimene, berni, darbs.

Un atkal kartejais pasakums, kam ikdienishki nebutu pieversusi ne mazakas uzmanibas druskas, tomer speja izkrasot (un ne tikai rozigos tonos) manu ikdienibu un Danijas rudens pelecibu. Zimigi, pedeja dziesma bija par vasaru, taja tad nu ari dodos. Rit, 6.novembri, dodamies uz Jammerbugt Ungdomsskole darba balliti (bushot ari sportiskas izdaribas un, protams, eshana), bet pec paris stundu gulshnashanas lidosta - prom uz Spanijas dienvidiem. Prom, dregnais ruden', mana butne brec pec saules un grib valkat sandales! Adiós!

pirmdiena, 2009. gada 2. novembris

Lauku kulturvides izpete

Aizvadito menesi gribetu raksturot ka "ielishanu taja pasha vezu kulite, no kura ta centos izrauties ara". Maja, projekts, birojs, projekts, maja, maja, projekts, projekts (lasot shis rindas, fona ieteicams Gustavo "+/-")... Nu, un ta viss, kas piederas kartigai rutinas devai, turpinajas lidz pat oktobra beigam, kad lolojums ari tika pabeigts un iesniegts. Par "Beyond The Wall" noteikti vel dalishos.
Atzimeshanas verti notikumi arpus darba un majas ikdienas atklajot jaunas, vel neizpetitas vietas, iespejams, izpaliktu, ja vien nedelas beigas jauni-nejaushi nenoklutu divu pasakumu jukli, kas deva kulturalas apjausmas smeki. Sak', kaut vai brivi-pratigi tadus pasakumus neapmekletu, kulturvides petniecibai tie ir gluzi derigi.

Ballites danu gaume. Sestdienas vakars, ka nu jau visa pasaule zinams, bija pargerbshanas un nabaga kirbju, piedodiet, izcukoshanas partijs. Ari kaiminmaju pazobeles regojas (un vel joprojam to dara) bezzobainu kirbju sejinas. Mana "svetku" programma bija paredzets darbs, lai izvertetu aizvadita projekta plusus, minusus un ieguvumus, bet kolege teica: "Dosimies uz balliti!" Vina ir boss, un ta nu nonacam kada lauku miesta. Uhh, un tas nu bija pasakums, kas deva istenu lauku saieta garshu (atsauc atmina kadu miestu Madonas rajona!) - sajuta, ka visi visus pazist, jauns vai vecs, visi kopa. Kas tad ietilpst shada pasakuma komplekta? Sagaidishana (vate ietits barmenis, laikam bija domata mumija), wellcome dzeriens, vakarinas pie aspratigi dekoreta galda, dejoshana vai veroshana, ka to dara citi. Ja, starp citu, te neviens tadu "grozinu vakaru" nezina, viss jau sagatavots ieprieksh, ja gribas est - ed to, kas sagatavots zviedru galda, ja gribas padzerties - aizej pie bara. Fona skaneja klasika anglu mele dueta izpildijuma (kaut kas no latvieshu Sandra & Co varianta), kas tikai retumis speja iekustinat kadu dejotgribetaju. Ka mani apgaismoja blakussedetaji, daniem vajagot krietni iesildities pirms doshanas uz deju placi, vini labpratak dodot priekshroku sarunam. Nu, man tada pieeja gluzi tik (es domaju - sarunas).
Labi, ka man pasai par shadu pasakumu nebija jamaksa, un to noteikti ari nedaritu. Milishi, 100 vai 200 kronas par pasedesanu pie galda un sarunam, tas nu ir par salitu pashiem daniem. Tomer, ka jau mineju, pozitivais aspekts - jauna kulturvides pieredze, ka ari idejas galda dekoreshanai tika iegutas... :)

Stadi nu izstadi! Dzivei patik speleties, manai noteikti patik to darit! Ta nu spelejoties, svetdienas pecpusdiena "darba darishanas" nokluvu lielizmera vieteja regiona izstade, kas sevi apvienoja visa veida parstavniecibu stendus. (Te nu gardi jo gardi nosmaidu, jo vel labi atceros savu pedejo izglitibas izstadi "Skola") Ar kolegem kikinajam, nu gluzi ka musu liel-let-veikala "Rema" - blakus smarzigam zivtinam var nopirkt Ziemassvetku rotajumus, traktorus vai parunaties ar vietejo partiju parstavjiem. Pozitivi parsteidzosha lieta, kas atshkir shada veida pasakumus no lidzigiem Latvija, tas dalibnieki, samaksajot par ieieshanu norises vieta, ir parliecinati, ka tur pavadis visu dienu (nevis 1, 2, 3 un ara). Man izstades apgushana pirmaja piegajiena prasija 15 minutes... Oi, bet dani to dara lenam, nesteidzigi, ja ari traktoru vini neplano iegadaties vai Ziemassvetku dekorus jau sen ka iegadajusies, vini labprat nododas sadziviskam sarunam ar pardevejiem, uznemumu un partiju parstavjiem. Kapec? Pirmkart, tapec, ka viens otru, protams, labi pazist, un, otrkart, izstades galvena dala ir modes skates un loterijas uzvaretaju noskaidroshana, ko noteikti nedrikst palaist garam.
Jammerbugt Ungdomsskole stends jaunieshiem atraktivs un pievilcigs - spele Wii (tads musdienu laika zaglis), krasaini plakati un fotografijas pie sienam, konkurss "Uzmini nu, cik prezervativu ir burcina!", internacionali parstavji. Ja, patiesiba nodarbojamies ar masveida prezervativu dalishanu visiem interesantiem (interese bija ari no vecaku tantinu un opishu puses). Kolegis gan skumji noteica: "Kadam jau tas jadara, lai berni sak domat!" Kads petijums liecinot, ka Z-Danijas regiona ir visvairak jauno maminu visa Danija (ja, 14-15 gadus jauniem berniem berni dzimst).
Ta nu ir, dzivoju laukos, un man patik tas lauku nesteidzigums, smarzas un smacinas visapkart, krasas debesis un virs zemes. Sobrid gan iestajusies nedaudz biedejosha tumsa, ko driz vien iemainishu pret Spanijas dienvidu piekrastes labumiem un, pats galvenais, gaismu. Bet tikmer, sildos ar svecem!

ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris

Dazi labi apsverumi...

Ievads. Viens no iemesliem, kadel izvelejos savu dzivi iekrasot brivi-pratigas tonkartas, bija sasmelties dzivi un iedvesmu turpmakajam dzives celam. Shaja nedela, pildot velami obligato prasibu, nokluvu EVS on-arrival apmacibas Fyn sala, Ollerup pilseta. Jauna, lidz sim neiepazita vieta, jauni cilveki ar lidzigiem, brivi-pratigiem priekiem un bedam, jaunas atzinas pashai par sevi... un danu kulturas sturakmeniem.
Iztirzajums. Pasaki nu pasaku, visa dzive vien' pasaka, ja pashi laujamies tai noticet! Ka pashi dani stasta, reiz Danijas Karaliste bijusi lielaka visa Eiropa. Savu darija kari, lidz daniem palika vien tas, ko shobrid redzam pasaules atlanta. Sak', ja nevar lepoties ar lielam lietam, jacel gaisma tas mazuminsh. Domats, darits, un dani buve savu nacionalo lepnumu ar mazam lietam, maziem sikumiem - ar karodziniem dzimshanas dienas kuka, ar narinu, kas tagad Japana, ar makslu, muziku, LEGO kluchiem, un, protams, Andersenu. Ja, un buve vini ipashas sviestmaizes, ko iespejams apest tik' ar galda riku palidzibu.
Danu sabiedriska iekarta ir viena no demokratiskakajam man lidz shim zinamajam sistemam. Varda briviba, visatlautiba, kas sevi ietver noteiktu, nerakstitu likumu ieveroshanu, veseliga sociala labklajiba, vienlidziba un individuala iniciativa - ir shis kulturas raksturojoshie lielumi. Nesaku, ka joprojam dzivoju pasaku valstiba, tachu shi vide ir ka augliga zeme sevis izkopshanai augstaka, iespejams, labaka kvalitate. Mana prata tas ir ka nebeidzams celojums - macities. Un kas zina, varbut shis nebus vienigais gads, ko vadishu tik augligaja vide. Esmu apburta ne tikai ar shejienes dabu, bet ari ar tas izglitibas iespejam. Iespejam macities nevis to, ko prasa akademiskais grads un sabiedriba, bet pati dzive, nejaushibu virknejums un sajutas...
Nobeigums. Lietas, kas iedvesmo... tas mazas, neparedzamas, nejaushas. Tas buve to lielo un labo sajutu, ka dazkart vien' atliek domu palaist kosmosa. Kas zina, ja bus lemts, piepildisies. Mums atliek vien loti gribet un ticet, un staigat plashi atvertam acim, lai nepalaistu garam un izmantotu tas iespejas, kas dzivi var sagriezt kajam gaisa. Don't dream, just do it!

ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris

PPP jeb projekta paliga pieraksti

Man loti patik TO DO listes, it ipashi tajos brizos, kad ar prieku kadu no saraksta komponentiem varu izstripot. Nemu rakstamo un velku treknu svitru - DONE! Lai gan pec galvu reibinoshas nedelas multi-kulti-darbiga atmosfera gribetos svikuli vilkt lidz galam, vel prata paturu - visu redzeto bus jaieliek EU atskaites formulara. Zel, bet birokratija tikko nokava mirklu burvibu...
Ja butu pec mana prata, es rakstitu ar fotografiju, ar dzestriem rudens ritiem un kafijas smarzu, kas uztureja dzivibu parpilditaja galva (ha, un ari vedera!).
Zinojuma improvizacija.
Kas: jaunieshu apmainas projekts "Learning Through Leisure"
Daudzums: aptuveni 70 (Danijas, Rumanijas, Igaunijas, Spanijas, Turcijas) parstavji + no Latvijas - 1 gab.
Izdaribas: viss iespejamais, sakot no iesildishanas spelem, nacionalo deju macishanas lidz futbola machiem, stikla makslas apgushanas un bushanas "spelu paradize" jeb "Baboon City". Ka jau kartigai "nometnei" pieklajas, vienigais, kas izpalika dalibniekiem un apkalpojoshajam personalam - kartigs miegs.
Eiropas dimensija un temperimentu shkirums: bija. Ipashi pamanams un izteikts ballishu vakaros, kad igaunu meitenes nevareja saprast, kapec rumanu puikas dejojot uzmacas. A, vini ta dara (bez nelietigiem nolukiem) - karstasinigos latino ritmos shupo visu sakot no matu galiem lidz papeziem. Kautrigajiem ziemelniekiem butu ko macities... :) Ta ari bija, kamer rumani, spani un turki grieza dejas, dani un igauni pieklajigi staveja mala un veroja, ka vinu meitenes tiek iekvelinatas.
Palidzigais paligs. Artas sutiba shaja pasakuma, bez ipashas piedribas kadai no parstavetajam valstim, bija duala. Eesti pois Madis teica, ka apzelosies par mani un adoptejaIgaunijas saime.
Palidzigais paligs bija izdarigs - ritos steidza varit kafiju, pierakstit lideru ikrita izverteshanas sesijas, zibsnija kameras gaisminu, kerot mirklus atminam (un sakera vairak ka 1100), teloja kopetaju un kopejama aparata labotaju vienlaicigi, un visu citu, kas tadam paligam jadara.
Un ne jau tikai jaunieshi atpushoties macijas... Ari es sim projektam lieku lielu izsaukuma zimi mana brivpratigas darbones dzive, shiverets pa projekta virtuvi (ari fiziskas lietderibas zina) tika daudz. Biju ari sava veida noverotajas loma, un ziniet, visvairak sasildija tas asaras, ko redzeju spanu meitenes seja, kad rumanu puishi pec neguletas nakts ieradas lielaja halle, lai atvaditos. Nu ja, bet man tika ne asaras, bet spanu auskari un milzumliela pieredze projektu istenoshana. Learning by doing...
Kopsavilkums. Lai gan nedelas nosleguma vairs nebija nojausma, kada datuma dzivoju un kas vispar esmu, nogulshnatas 1,5 dienas lava atgut dzivot-stradat-smaidit prieku. Celasomas sakravatas. Nedela H.K.Andersena dzimtaja puse. Vi ses, draugi! :)

ceturtdiena, 2009. gada 8. oktobris

Publiskais TO DO saraksts

Shkiet, nu ir pienacis bridis, kad, draugi, varu teikt - sakusies manas brivpratigas butnes karstakais darba laiks. Lieku pie malas vides, cilveku un sevis petishanu, ari beidzu kert mazos prieka un laimes brizus, oficiali sevi norakstu nodarbinato statusa.
Nemanami (toties pamatigi) pieaugusi TO DO liste pie sienas un ikdienas skrejlapinas, datora atmina pildas ar dazada veida un rakstura formulariem, sak uzmakties ari jedziens (vecais labais bubulis no kom.da. laikiem) - terminsh.
Kas tad pie vainas brivi-pratigas nebrivei? Sniegshu jums nelielu, konspektivu ieskatu turpmako nedelu programma:
  • daliba jaunieshu apmainas projekta "Learning Through Leisure", kas jau shobrid Danijas virziena suta parstavjus no Spanijas, Rumanijas, Turcijas un Igaunijas (Artai bus gods rakstit projekta gala zinojumu);
  • paraleli jau esoshajam projektam shobrid radu jaunu apmainas projektu "Beyond The Wall", kas, cerams, vasaras vidu sasauks kopa letinus, islandieshus un vel nezinamu zemju jaunieshus, lai speletu frisbiju, serfotu, lidotu ar gaisa balonu, dzivotos meza;
  • pec projektiem pilditas nedelas bus doshanas uz on-arrival treninu Andersena dzimtaja puse jeb Fyn sala, kur paraleli brivpratigo izklaidem un macibam ar kolegem meginasim uzradit workshop programmu Z-Jitlandes jaunieshu centriem;
  • un nepaies ne nedela, kad dosimies pelniti-nepelniti pieshkirta iedvesmas gushanas komandejuma uz Spaniju. Ha, vai tad nemineju, ka dani var but ari spani?!
Redz', tada ir brivpratiga darba butiba. Darbs paliek darbs, bet tas "odzinas", ak, cik saldas un patikamas...

P.S. Ari daba jau devusi atlauju iekshdzives uzsakshanai, ar velo tagad bistami parvietoties un ta vien liekas, ka sheit sapulcejusies visi dabas speki, kas tagad aiz loga plesh, slapina un drebina visu nepiesieto.

ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris

Zimolvadiba

Savu diplometo sabiedrisko attiecibu menedzera meteliti te varu mest uz otru pusi, pati nu tieku reklameta. Ka izradas, Jammerbugt Ungdomsskole brivpratigas vieteja sabiedriba ir atpazistamas, jo boss pamanijies mus ielikt regiona lokalaja avize. Sarunas ar vietejiem to ari dzirdam: "Aaa, jus tak' avize bijat!" Ta nu ir, savu personibas identitati vairs nenoslepsi, bet ieguvums - draudzigi smaidi veikalos, ielas, majienam paceltas cilveku rokas, ko nemaz nepazistam (vai nu neatpazistam). Ka tad var sajusties vientulsh?!

Frisbijmeitene. Kad nedelas vidu izmeginaju spekus ne tikai frisbijspeles macishana, bet pamatigak pieliku roku pie team building aktivitashu organizeshanas meza, apmacama skolenu grupa, vel autobusa sezot, esot vienbalsigi teikusi: "Re, ta tachu frisbijmeitene no Brovstas!" Ja, ja, bija tada lieta, un prieks tikties velreiz!
Ari skolas, kuras mani "izire" frisbijspeles macishanai, zinkarigakie berni nak klat un mirdzosham acim zimju valoda jauta: "Nu, tad spelesim frisbiju?" Saprotama lieta, gribi jau tagad pameginat? Løber! (Skrien!) Viena lieta gan, ko katru dienu nakas ieverot, izejot no majas , "rokassomina" vienmer jabut diskam. Mazums, kads no mazajiem draugiem pekshi paradisies aiz stura...
Darbaprieks. Aiz muguras gandriz divi Danija pavaditi meneshi. Viena lieta, ja imidzs izveidojies diezgan pozitivs un dabai (apkartejai sabiedribai) draudzigs, par butiskako tomer uzskatu lietderigumu. Cik tad ilgi var gulet uz avizhraksta lauriem?! Un liecibas par lietderigumu un butnes efektivitati nemanot noklust ari lidz manam ausim. Pec kopigi pavaditam dienam meza "nogurushie" puikas sakushi spelet frisbiju. Tas esot "priekshmets", kura vini jutas paraki par citiem.
Tomer lielakais gandarijums un ne-par-kadu-naudu iegustams atalgojums mani sasniedza oktobra pirmaja diena (zimigi, ta bija ari "algas" diena). Pec sporta stundas kaiminmiesta skola berni (patiesiba - sikuchi no 2.lidz 4.klasei) atvadoties nostajas rinda, katrs, pec viniem vien zinamas kartibas, naca klat un cieshi jo cieshi aptvera manu vidukli... Tas bija LIELAKAIS paldies, kadu sava dzive esmu sanemusi. Un kads jau teica... tajas mazajas lietas vislielakais prieks veidojas!
Un vel darbaprieks, ka berniem tik tas, ko daram. Piektdienas pievakare viena no musu darba vietam, Fjerritslevas jaunieshu centra griezam gaisa 60.gadu balliti "Flower Power 60's". 10gadnieces augstpapezhos, bet 10gadnieki uzvalcinos, usas un opishu parukas; nashki pa labi un kreisi, dejas atbilstoshi tematikai, balonu spridzinashana (aktivitate, ko izdomaja pashi berni, esot baigi jautri) un vakara labaka ieterpa ipashnieku noskaidroshana (usas tomer uzvareja!). Un nieks, ja pec tadas ballites nogurums ka maja... viniem, tiem mazajiem, tachu patika!
P.S. Man jautaja, vai tomer nav gruti un skumji but vienai sveshuma. Atbildu: visa augshmineta del zinu, ka man sheit bija janoklust. Dienas, kad savas esibas pamatojums jamekle ka adata siena kaudze, man palidz tie tilti, kas tagad savieno divas pasaules starp LV un DK. Talums tuvina!

svētdiena, 2009. gada 27. septembris

Jauns paversiens kulturvides izpete...

Kada maza vaininieka del nu tuvak piekluts danu sabiedribas kulturalajam, religiskajam un gastranomiskajam ipatnibam, paplashinats pazinu loks un ieguta laba pieredze foto-meistara amata. Vienvardsakot, paris teikumos par kristibam Danija.
Elius Stefans Mortensens. Nepilnus divus meneshus vecais mazulis ir bosa jaunakais delens, kursh lidzigi ka brivpratigas, Danijas Karaliste ieradas augusta sakuma. Vinjsh ir viens no mierigakajiem un klusakajiem bebukiem, kadu nacies sastapt. Nav brinums, ka vecaki reiz vinu aizmirsa mashina, tik nemanams un lidzigs elpojoshai lellei vinsh ir! Puisena vardu pasaule uzzinaja tikai shodien, jo pec tradicijas, lidz kristibam vecaki to patur noslepuma.

Shis tas iz kristibu pierakstiem. Ja mazulim shads "daudz-cilveku-kopa" pasakums neko neizsaka, tad vecakiem, tas prasija ne mazums pulu - talako viesu uznemshana vairakas dienas pirms kristibam, kristibu ceremonijas un pecpasakuma norises organizeshana, lielaka dela apgerbshana (ticiet man, tas ir smags uzdevums), viesu sasedinashana pie galda "pareizaja kartiba", kas atkariga no kulturas, vecuma un intereshu dazadibas. Shadas, ilgi planotas kartibas rezultata nokluvu starp diviem, ka man sakotneji shkita, bosa draugiem. Kad sarunas bija iesildijushas, apkartejo interese par manas butnes izcelshanos apmierinata, danu valodas prasmes demonstretas, sanemos un pajautaju blakussedetajam pa labi, cik tuvs draugs vinsh manam bosam. Ak, manu glupumu! Ka izradijas, ne draugs, bet bosa tevs man blakus bija nosedinats. Bet nu kompliments danu virieshiem, par vinu gadu stazu var spriest vien pec pases datiem, ne areja veidola. (Nez', vai tas, ka viendien kads skolaspuika pajautaja, vai man ir 16 gadu, varetu nozimet, ka vecumdienas ar gadu stazhu vareshu lepoties vai ari tas bus valstiskas nozimibas noslepums...)
Secinajums. Kristibas, protams, ir skaists notikums ne tikai berna vecaku, radu un draugu dzive, bet ari pasha vaininieka nakotnes gaitas. Diemzel, tikai retais berns, kursh kristits agra, agra jauniba, atceres tas dienas notikumus. Atmina rada, ka man taja diena bija balta kleita, vecmamina pie rokas un man dikti gribejas pachamdit samta audumu, kas bija noklats par altari. Un zel, ka kristibas toreiz bija abam masam. Pec danu tradicijas, jaunaka berna kristibas davanas sanem ari pirmdzimtais. Nu, protams, lai neapbizotos!

sestdiena, 2009. gada 26. septembris

Ejot pa valodu takam un bezceliem

Lai gan aizvaditas nedelas saturs izshkirams vien atverot paligu - planotaju, lielako tas dalu kopa velk danu valoda. Lidz ar to, oficiali pazinoju, ka beidzot ir sakta vienas no pasaule grutakas valodas apguve.
Takas raksturojums. Skolotajs Fride (lasit: Friljde. Tas izdodas vienigi pashiem daniem) ir Ziemassvetku vecitim lidzigs opis bez vedera, ladzigs, iecietigs un pacietigs bez gala. Ka izradas, berniba skolotajam bijusi auklite no Latvijas, kura puikam macijusi dazadas, man gan neatpazistamas rotalas. Danu valodas stundas esam septinas ledijas - Sofija (vidusskolniece no Australijas), Van (vidusskolniece no Kinas), Anna (EVS no Vacijas), Katja (EVS no Moldovas) + jau iepazita trijotne, Rumanijas-Moldovas-Latvijas apvieniba. Ka esmu noverojusi, visgrutak meli mezgit padodas Rumanijas, Moldovas un Australijas parstavniecibam (pedeja gadijuma tas tapec, ka vairak par anglu valodu nav bijusi nepiecieshamiba apgut). Annai kein problem, jo 1/3 danu valodas strukturas veido vinas mates valoda. Ja, ko nu vacieshiem padarisi...
Bet emigrejushajai latvietei valodas apguves taka diezgan mikstam sunam apaugusi, jo ka iesacejai lieti noder ieprieksh apguta vacu un norvegu mele. Un ipashs paldies Ligai, kura sagatavoja manu personu, iemacot svarigakos teikumus danu valoda. Ne reizi vien tie palidzejushi sasildit viesmiligo danu sirdis, bet skolotajs Fride tik' saka meget godt!

Celmi valodas taka. Ka nu bez grutibam! Labi, ar to, ka macibu lidzeklis pielidzinams 1.klases abecei un nodarbibas jaklausas danu shlageri, var samierinaties. Lielakais trauceklis valodas apguve shobrid ir kinieshu meitens Van. Vinai patik visu skolotaja sacito atkartot (nu labi, valodas apguvei tas pasha laika) skala balsi, tad nu mana prata rodas sapratnes iztrukums un sava veida kurlums, jo to, ko talak stasta Fride, dzirdet nav iespejams. Cik noprotu, ari parejas koleges nav ipashi laimigas par islaicigajiem dzirdamibas iztrukumiem, tapec briest runashana par disciplinas ieveroshanu shaja, tik loti liberalaja un visu-atlaujoshaja zeme!
Motivators. Un motivacija, apgut valodu, uzradas pati, isti neaicinata. Redz', redzesloka nonaca ilgi karota gramata, kas tuveja papir-gramatu bode izlikta ar nepiedodami labu atlaidi. Tagad valodas treninam - divas lapaspuses diena ka maksimums, talka nemot paligu google translate.
Kad divas nodarbibas (kopuma piecas stundas) aiz muguras, parlieciba par izrunas korektumu ieguta, karteja sporta stunda tuveja ciemata skola meginaju sharmet skolenus, iepazistinot ar sevi daniski. Ai, un ka vini priecajas! Izdevas!

P.S. Kauns atzit, bet shaja nedela pirmo reizi piedzivoju grutibas izteikties dzimtaja latvieshu valoda. Ne, ne, akcents nav un nebus, tagad reizumis mekleju istos vardus un pareizo vardu kartibu teikumos. Ceru, ka ziemelvalstu vilinajums manu latvietibu neaizputis necelos...

sestdiena, 2009. gada 19. septembris

Atsauchu likshana

Ne, ne, nebus te par studenta akademiskas etikas parkapumiem, kas sodami ar eksmatrikulaciju bez tiesibam atjaunoties... Par pashrocigajiem izbraucieniem runa, kas nu papildinati ar pamatigakiem un dzilakiem atklajumiem.

Fjorda vilinajums. Jau mineju, ka viena no skaistakajam pieredzem shaizeme bija noklushana pie fjorda. Nedelas vidu tiku talak - fjorda sirdi uz udens. Boss savas meitenes izveda pa udeniem pabraukaties. Ja sakotneji bija planota burashana, tad nozimeta diena parsteidza ar bezveju, un braucienam tika nemts kuteris. Vai man dienin, tas nu bija brauciens, tas nu bija atrums; jutos ka veja suns (atlika vien meli izrullet ara)! Par laimi - no galvas un smadzenu izvejoshanas nebutiba pasargaja cepure. Bet fjords, ka izradas, ir ka dabiska robeza starp D un Z Danijas dalam (protams, aplukota tika tikai 1/100 no liela milza), tapec dzivoshana fjorda tuvuma skaitoties ipashi prestiza un ne-leta. Ja sakotneji fjords parsteidza pats par sevi, tad otrreizejais apmeklejums sekmejas ar ronu paradishanos. Milishi, tris roni vienuviet shaja danzemes dala ir notikums pat iedzimtajiem. Mums paveicas!
(Ne)pazaudeshanas. Viens no lidz shim jaudigakajiem izbraucieniem (kopeja distance: aptuveni 40km) uz vietu, kur pirms kada laika pazaudejos tris priedes. Soreiz merkis bija apvienot patikamo ar lietderigo. Ara but ir patikami vienmer, bet lietderigums - sagatavoshanas un velo marshrutu izpete. Redziet, boss mani izirejis kaiminkomunas kolegim, kuram aptrukushies instruktori. Tad nu oktobra beigas pavadishu jaunieshu grupu Slettestrand kalnu velo trase. Kad bija iepazits viens no iespejamiem marshrutiem (kopuma kadi cetri), pabuts sudraba, zelta pamezos un izcirtumos, jura ta vien vilinaja tai tuvoties. Metu nost kaunu un slapjo kreklu, lavos, iespejams, pedejiem mirkliem saules vanna shogad.

P.S. Un vispar Danija shobrid netipiski silts rudens. Lapas nedzelte, drizak brunojas un sartojas, bet rudens esamibu nodod spirgtais gaiss agrajos ritos. Jaker un jabauda shis gadalaiks, cik daudz vien iespejams, dani baida ar drumo ziemas periodu un tumsas iestashanos jau trijos diena.

piektdiena, 2009. gada 18. septembris

Brigades profils

Trimda pavaditais laiks jau sniedzas pari menesim, tadel piedzivojumu, ekspediciju un atklajumu atspogulojumu deretu papildinat ar nelielu atkapi... Redziet, EVS tada laba padarishana - nakas dzivot un stradat kopa atshkirigu tautibu, raksturu un intereshu cilvekiem. Damas un kungi, jusu prieksha Jammerbugt Ungdomsskole brigade jeb Moldovas-Rumanijas-Latvijas apvieniba!
Olga (Moldovas parstavnieciba)
Atsaucas uz: Olja
Segvards: skype girl
Parasti saka: cool
Patik: labi izskatities, dejot, dazadas smukumlietas, runat ar saderinato, gatavot est
EVS statuss: vel nenosakams
Kopsavilkums: pievienojusies pavisam nesen, tadel profila paplashinajums shobrid nav pieejams

Cristina (Rumanijas parstavnieciba)
Atsaucas uz: Kristina (bet parasti ierodas pati)
Segvards: the laizy one, working girl
Parasti saka: sorry, Rrrr
Patik: domat, "rakt" cilvekus, vietas, situacijas, skatities makonos, but ka bernam starp berniem, kircinat Artu
EVS statuss: darbs ar projektu ievieshanu, partnerorganizaciju mekleshanu; palidziga roka jaunieshu centros Brovsta un Fjerritsleva
Kopsavilkums: cilveks, no kura macities cilvekmilestibu, lielakais atbalsts citu aktivitatem, plecs, kam priekus un bedas uzticet, areji miliga un bailiga butne ar nespetnu un divdomigu iekshejo pasauli. Noverojama dveselu radnieciba.

Arta (Latvijas parstavnieciba)
Atsaucas uz: kas izklausas lidzigi Atha
Segvards: outdoor freak
Parasti saka: biezak nesaka, bet strada ar grimasem
Patik: agri celties, krasas, Danijas daba, viss jaunais, nogurums pec treniniem, iemuzinat piedzivoto
EVS statuss: ultimate frisbee oficiala parstave Jammerbugt komuna, ara aktivitashu asistente, cilveks otrpus kamerai, tante ar daudz, daudz diskiem maisina Brovstas un Fjerritslevas berniem, smieklu objekts bosam
Kopsavilkums: subjektivitates del shi sadala nav pieejama. Piedodiet par sagadatajam neertibam.

trešdiena, 2009. gada 16. septembris

Smelot pilnu kausu ar prieku

Uzmini nu, kas tas ir? Parguris, ar zilu muti, noberztu kajas ikshki, bet lidinas no prieka...* Nebushu diezko originala... pareiza atbilde: Arta pec pirma nopietna frisbija trenina Danija Aalborg Dinosaurs sastava.
Speles prieki. Ka jau zinams, sava brivpratigas amata to vien daru ka macu un pasniedzu frisbijspeli. Lai neklutu lepna par savu macishanu (jo mazajiem jau mutes valja no ta vien, ka lidinu to disku taisni), nolemu pilnveidot ari savas iemanas. Patiesiba, frisbija kluba mekleshana un atrashana bija viens no pirmajiem sagatavoshanas (pash)uzdevumiem vel fiziski bazejoties Latvija.
Tad nu izmantoju savu brivo vakaru, extra bileti noklushanai Olborga, karti topografiskai skaidribai, lai nodotos tris stundu garam fiziskajam darbam. Un bija verta pirmstrenina bailu sajuta, kas nemanot rezultejas skaisti gutos punktos un blokos aizsardziba. Ka izteicas damu komandas meitenes, nu bushu kluvusi par treninobjektu parejam - noskriet, tureties lidz tempam, "lidz galam un preti". Un par to nu sirsnigs paldies maniem VVFK! Labu skolu esmu izgajusi.

Nakts sarunas. Man sak iepatikties danu autobusu shofersishi, visnotal runatiga suga. Dodoties atpakal uz majvietu "laukos", autobusam nr.70 sakotneji es un mana liela soma ir vienigas pasazieres. Atmina vairs neuzrada sarunas sakuma iemeslus, bet attapos, kad shoferis lauzita anglu mele stastija par savu diennakts rezimu. Ka izradas, miegam vien atveletas divas stundas, par ko kungs nemaz nesudzas... jo tad ir majas pie savejiem.
Kad shofera kungs uzzina, ka esmu no Latvijas, zeligi nosaka: "Nu ja, jums jau tur noteikti nav tik moderni ka sheit, Danija!" Nedaudz taisnibas jau ir, daniem tomer cita domashana (vairak pa Maslova piramidas augshu dzivojas, jo pamats jau piepildits). Kad nedaudz pari pusnaktij noklustam Brovsta, shoferitis atvadam pasaka frazi, kas mana prieka trauku nu piepilda lidz malam - bija loti patikami sarunaties, tikai zel, ka sanaca tik iss kopabraucamais gabals. :)

* Skaidrojosha vardnica:
zila mute - rodas pec tam, kad disks neveiksmigi meginats nokert ar zobiem jeb neliels nelaimes gadijums laukuma
noberzts kajas ikshkis - rodas pec tris stundu trenina apavos, kas isti nav domati nemitigai skrieshanai iekshtelpas
lidinashanas no prieka - stavoklis, kad iepriekshminetas likstas ir sekundara piedeva loti labi pavaditam laikam, kas kalpoja par lielisku izraushanos no ierastas vides

otrdiena, 2009. gada 15. septembris

Versija par...

Sniegbaltite un septini rukishi. Atshkiriba no ierastas pasakas par brinumdailo princesi, kas, nokluvusi meza pie rukiem, gaida princi balta zirga, shis stasts drizak ir manas butnes versija par meza vaditajam dienam, bushanu viena no visskaistakajam piekrastes vietam Z-Jitlande un dazado skanu klausishanos nakti. Sniegbaltite - iekapusi bikses, nodroshinajusies ar visu nepiecieshamo dazadiem laikapstakliem un, protams, frisbijam. 7 rukishi - pieci ipashas klases skoleni (ipashi tadel, ka vienmer over tired jebshu ar nepiecieshamibu but ieinteresetiem , lai kaut ko iemacitos) + skolotajs, kursh vistieshak atbilstu ruka imidzam + instruktors, pateicoties kuram man dota iespeju sho kompaniju pavadit.Kad liela telts nakts gulai bija uzslieta, velo parbauditi, sakas parbrauciens no vienas pieturvietas uz citu, katra kontrolpunkta puikam savs uzdevums. Bulbjerg apvidus ne tikai virshiem un pundurpriedem nosets, shi vieta var lepoties ar gana bagatu priekshvesturi. 2.Pasaules kara laika shi teritorija kalpojusi par vacieshu slepni un noseta ar pazemes bunkuriem (kaut ka dikti lidzigi ka tas Karosta, seit tik' saimnieks bijis cits!). Sniegbaltitei liepajnieciskas izcelsmes del visskaistaka tomer shkiet pludmale ar slaveno putnu klinti Skarreklit. Putnus gan neizdevas sastapt, bet juras dusmu un piekrastes skarbuma skaistumu izbaudiju lidz kaulam un mazakajam pikselim kamera. Savukart pati klints gadsimtenu viesugramata - iezhu atsegumu rakstos izrakstita un, ka vesta buklets, ja spetu, tad izstastitu pat to, ko runajushi vacu kareivji, sargajot piekrasti no savienoto uzbrukumiem.Sniegbaltites skola. Shi programma bija viena no pateicigakajam, lai soli pa solim apmacitu puikas frisbijspele, ka smejies, vakars garsh, kamer gaisma atlauj, varam spelet cik patikas. Un patika ar'! No otras puses, tik intensivu danu valodas (at)klausishanos lidz sim nebiju pieredzejusi. Kad viens no puikam daniski jautaja, vai maz ko saprotu, atteicu, ka lidt. Un taisniba jau ir, kontekstu var izlobit vienmer, balstoties uz to vardu krajumu, kas jau ieguts. Bet spele bez valodas var iztikt, ja ieguts azarts, saprasties varam bez vardiem!Nakts-skanas. Lai gan shobrid atskaiti par pirmo Danija pavadito menesi negrasos sniegt, shis notikums tik un ta nepalika neatzimets. Labakam miegam rukis Skolotajs no krajumiem izcela sarkana vina pudeli, kas bija tieshi laika, lai sevi iepakotu un sagatavotu naktsgulai. Nakti meza bija sava aktivitashu programma, shkiet, mezha iemitnieki dalija mantu vai sava versija notureja Kora karus. Kad no rita ieteicos, ka nakti laikam laci esmu dzirdejusi, rukis Instruktors izlaboja, ka visticamak tas bijis tikai alnis. Lachi apdzivojot Danijas dienvidus, kur nelegali shkersojot robezhu ar Vaciju.The happy end... (baltais princis ta ari neparadijas, bet Sniegbaltite laimigi nokluva majas un taisna cela devas dushas virziena!)

trešdiena, 2009. gada 9. septembris

Kad acis mirdz jeb KAS? KUR? KAD? (7.dala)

Lai mirdzetu acis nav nepiecieshams piekopt rock'n'roll dzivesveidu, nav jacenshas splaut pret veju vai ripinaties pa gultu drudzi, pietiek ar doshanos brivpratigaja darba vien! Sho dienu laika acu mirdzums nenoblav un apkartejiem nemitigi zino, ka Artai priecigs un gandarijuma pilns prats.
Learning by doing. Loti gaidits un planots notikums - daliba team building programma, to papildinot ar frisbijspeles pamatu ieradishanu dazada vecuma skolasberniem. Manas butnes parzina ir viens no cetriem programmas posmiem, bet parejos tris - asisteju un nemanami tveru notiekosho kameras aci. Pec divu dienu nodarbibam meza pilnigi skaidrs, ka ne tikai jaunieshi shada programma iemacas novertet komandas nozimigumu un, iespejams, ari iepazistas ar jaunu komandas sporta veidu, bet ari es macos tapat ka vinji. Un ziniet, macos but skolotaja, macos macit, macos "lasit" apmacamos, macos dodot sanemt un, ja, teoretiski macos ari skudras est (pie macishanas ari apstashos, jo parlieciba kaut ka nelauj parbaudit dzive). Iespejams, tieshi shi programma ir pamats manam turpmakajam aktivitatem brivpratigas amata, un, ka tas shkietams, par to liela sajusma ir mans boss. Summejot sho visu, teikshu ta - acis mirdz, ja esi kadam noderigs, ja vari dodot sanemt... Un var jau pec nepilna sveshzeme nodzivota menesha - dot, jo sanemts jau tik loti daudz.

PPA jeb parka prieki Ahusa (Århus). Artai mirdzeja acis, kad boss piedavaja doties neliela izbrauciena uz Danijas otro lielako pilsetu Ahusu (un panema tapec, ka redzeja, ka mirdz!) . Un bija mirdzeshanas verts shis brauciens! Lai gan pilsetas iepazishanai dotas paris stundas, to laika vairak par tas vecpilsetas aplukoshanu un gulshnashanu parka zalite netiek izdarits. Ar to pilnigi pietika, lai danu ritenbraukshanas galvaspilseta iekristu sirdi uz ilgi laiku. Vai jau esmu minejusi, ka Danija gulshnashana zaliena nav sodama aktivitate? Ja kadreiz man parcinjsh butu... tur noteikti butu kaut kas no Ahusas parka saulrieta, vakara krosina devushamies laudim, parishiem zaliena ar gramatam un uzkodam, ari ar nesteidzigiem caurgajejiem, skaistam grutniecem , dazada izmera un formas suniem un droshsirdigam sparem. Ja, paldies spares damai par iespeju ielukoties sparu acis (shkita, ka mirdz ar'!).

P.S. Saimnieciba nu esam ieguvushas tresho kolegi - Moldovas parstavnieciba Latvijas-Rumanijas savieniba ta'teikt. Tagad, iespejams, savu zinashanu kanalus grozishu ari krievu valodas virziena. Kas zina, pec gada bushu gana speciga ne tikai anglu, danu, bet ari rumanu un krievu mele.