svētdiena, 2009. gada 13. decembris

Hopenhagen*

* Ne, ne, nekadas drukas kludas te nav. Pagajushaja nedela pati Kopenhagena lavas ekstremajam parvertibam un kluva par pasaules karstako un cerigako punktu. Mana bushana tur - sika vieniba, bet ceribu, kas vienoja tukstoshiem pasaules pilsonu, raisija tur notiekosha klimata konference.
Fakts. Jokaini jau sanak, shi bija mana tresha viesoshanas Danijas metropole, bet, ka izradas, speju ciksteties ar iedzimtajiem daniem tas apmeklejuma zina. Manas lauku koleges teic', sava muzha kadas divas, tris reizes tur buts, ne vairak. Un tieshi tapec shkiet, ka galvaspilsetas dzivo pashas savu, autonomu dzivi. Izskatijas, dzivo ar verienu un par patikshanu ne tikai daniem vien. Otrkart, tieshi tapec doshanas lielpilsetas virziena ir mega notikums tadiem Danijas lauku nosturi dzivojoshiem laudim ka mums. Skolenu grupa, ko pavadijam, bija ekipejusies ar lieliem cemodaniem, kas ierasti butu nepiecieshami iespaidigakiem celojumiem. Nu, bet galvenais merkis jau berniem bija shopings, un ja shopingo, tad chemis noteikti ir gana praktisks paliglidzeklis (shaubos, vai vienispratis ar to bija vilciena apkalpe un parejie pasazieri).
Shaja brauciena par laimi vai nelaimi devos bez sava nu jau labaka drauga - kameras. Ja boss dodas uz Botsvanu, tad nu es nekada gadijuma neuzdroshinajos argumentet, ka mans celojums varetu but kas loti neparasts un iemuzinashanas verts, lai aparatu paturetu sev. Labi vien ir, tveru mirklus un krasu kontrastus savas radzenes atminas karte, ka smejies, ja prastu gleznot - tagad skalotu krasam piesukushas otas. Ja godigi, ir tikai paris mirklu, kurus gribetu skatit atkal un atkal un dalities. Nekas, zimeshu ar vardiem...
Pasaules Dabas fonda ara izstade par Arktikas kushanu. Skaistas, lielizmera fotografijas ar nojausmu par pasaules parmainu postosho ietekmi. Un re, ists Ziemassvetku vecitis sava kamzoli veras fotografijas. Ta vien shkita, ka vero savas pasaules leno, bet nenovershamo bojaeju. Tik trapigi, tik skaudri, un ja, zel, ka pie rokas nebija ierice, lai iemuzinatu. Nakamaja diena veciti redzejam vel reizi - savu sarkanbalto ieterpu nu bija nomainijis pret peleku vadmalas uzsvarci, rokas kokvilnas maisins, Zviedrijas karogs un kads no klimata draugu plakatiem "Bla, bla, bla... Act now". Un es vinam noticeju, ka viena, ta otra diena - noticeju shi vira butibai, jo... ne tikai Ziemassvetku vecitis dzivo parmainu pilnaja pasaule, ari mes, ari shis virs no zviedru zemes.
It ka shopings, it ka atgrieshanas berniba. Vecums, kad vards shopings izraisa vispareju sajusmu ir parvarets, tapec pec jautajuma, ka tad man veicas veikalu iekaroshana, atbildeju - shopingoju mirklus. Un tiesham, pec starta signala, kad skoleni metas cilveku parpilditajas ielas, lai iesprauktos vel parpilditakos veikalos, tveru ciet latvieti Zaigu un lavos neplanotai, bet sirsnigai ekskursijai sveshaja pilseta. Iededzinajam pa lapinu virtenei ratslaukuma egle (pieradijumam, skatit foto), lavamies ieplust sankcioneta gajiena kopa ar vispasaules pilsoniem, apmeklejam Danijas Nacionalo muzeju, Kopenhagenas biblioteku (nu gluzi ka ViA gaismas pils, tikai 10 reizes lielaka). Paldies Zaigai, sarunas dzimtaja valoda sasildija!
Un vel nokluvu savas bernibas atminas, kad pirmo reizi tur viesojos. Atceros, ka pabraucam garam katra berna sapnim Tiwoli, nu bija ta laime skatit visu izlavetos shis vietas labumus. Vecums nenak viens un, rupejoties par labu pashsajutu turpmakajam dienam, no piedavata atrakciju klasta proveju vien divus. Nu labi, ta no sirds tikai lielo "margrietinu", kas pacela augstumos un lava verties naksnigaja Kopenhagenas paronama. Amerikanu kalninos noshmaucos un visu celu pievareju aizvertam acim...
Kopenhagena tika iepazita krustu shkersu, meginaju atsaukt atmina pazistamas vietas un bodes, bet tikai isu, isu mirkli shkita, ka ta ir ta pati pilseta, kas pirms vairka ka desmit gadiem. Ne, tomer tikai shkita, shajas dienas to iepazinu atkal no jauna.

Noteikti, noteikti Kopenhagena vel atgriezoshos, cerams, jau pavisam driz... Ipashi vilina Kristianija, par ko, shkiet, pat musu "pratnieki" dzied, un ko uz nelielu britinu izdevas ieraudzit ari pashai. Redz', tas ir ipashs rajons, kur veco noliktavu buves tagad makslinieki un visa veida brivibas miletaji dodas, tirgojas, rada makslu, brivi niekojas ar hashu... Un vilina ne mani vien, shis vietas sharmam laujas ari labi situeti ieredni un vinu smalkas ledijas, bet savu protestu joprojam izbrec klimata draugi.

Nav komentāru: