sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

Par celu... / About the road...

Vasaras klatbutnibu ar visam cilveciskajam manam sajutu 1.junija. Diena, kad Latvija skolasberniem sakas brivdienas, bet Danija - Arta pec ilgaka laika partraukuma uzvilka brunchus. Tas nu ta, lai paraditu dazadibu, skolasberniem Danija brivdiena saksies pirms saulgrieziem.
I felt beginning of the summer with all human senses in me, exact on the 1st of June. It was a day when pupils in Latvia went for summer holidays, but in Denmark - Arta, after a long break, dressed on a skirt. This is either a way as to demonstrate the diversity, for pupils in Denmark holidays will start before the solstice.
 Atputnieku sezona ir sakusies! / The traveler's season has begun!

otrdiena, 2010. gada 25. maijs

Brivdienu prieks.../The joy of the weekend...

Atkal par kadu piedzivojumu. Tas shoreiz ne vientuligs izbrauciens daba, ne gluzi ka atklajums... Par APV pastastishu. Un skaidribas labad, APV nav nekads zvers, ne lipiga slimiba. Ta ir projekta sagatavoshanas tikshanas. Mans "pirmdzimtais" projekts "Beyond the Wall" nu palaists tautas, t.i.- Latvijas, Rumanijas, Spanijas un Polijas plashumos.
Again about an adventure. This time, it is not lonesome riding into the nature, not quite an exploration as well... I'm going to tell you about APV. And for clarity, APV is not someone the beast, not a contagious disease. It is project's advance planning visit. My "firstborn" project "Beyond the Wall" now is connecting people from Latvia, Romania, Spain and Poland.

ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs

Ar putniem.../With birds...

Sen senos laikos jebshu 2009.gada augusta beigas dalijos Minhauzena deku cieniga piedzivojuma, shodien, izmantojot saules pildito novakari, devos izlukot - vai dzirnavas vel vieta. Tada nu bija ideja, bet izpildijums izvertas gluzi savadaks. Jauns piedzivojums mana sajutu un atminu kratuve. Shoreiz (vai jau atkal) par putniem.
Once upon a time or in the late August 2009, I shared with Munchausen's adventure worth story. Today, using the sun filled evening, I went to check - is the windmill still on the place. That was the idea, but the performance and the result turned quite different. I had a new adventure to keep in my memories. This time (or again) about birds.

otrdiena, 2010. gada 18. maijs

Skaists rits.../ Beautiful morning...

Mans shis dienas labakais draugs - vietejais parks, ja vien darzs blakus Bratskovas muizai man atlauj sevi ta devet. Tur shorit pamodos. Meginot iedvest dzivibu pedeja laika sanikushaja kermeni, celu to augsha ta ap seshiem. Tad, pec tris minushu bezmerkigas lukoshanas miglas pilnaja rita, kada neizsakama speka vadita rausos kajas, keru kameru pie rokas un devos ara. Ha, skrieshanai, shkiet, biju un esmu vel par kuslu.
My best friend of this day - a local park, unless the garden next to the manorhouse of Bratskov allows me to call it so. This morning I woke up there. With trying to infuse life into my body, which recently has been to weak and lazy, I pulled it up at six. Then, after three minutes of useless stearing at the morning fog, an ineffable force made me to get ready, to take a camera at hand, and I went outside. Ha, for jogging, it seems, I was and I am still to lazy.


Un tur, sava darza, es tad ari attapos, ausis saka uztvert to tirgus traci kokos - ar mazputninu churkstiem, mezha balozhu dudam, bet parsvars shis vietas karaliem - kra-kra veidigajiem. Skaists rits - sedet skala klusuma un verot, ka no miglas saule celas ara. Gribetos jau ta muzigi, pamosties un speku dienai smelt no ta vienkarsha dabas ritejuma ritos, no zales svaiguma pec rasas lietus, no ta, kas tur- ara...
And there, in my garden, I started my morning and day for a real. My ears perceived the market uproar in trees - with small-bird's talks, wood pigeon bagpipes, but mostly, the sounds, performed by the kings of this place - kra-kra species. It was a beautiful morning - to sit into the noisy silence and to watch, how the sun rises from the fog. I would like to have such a mornings like this forever - to wake up and gain the strength for the rest of the day from the simple and natural passage of morning, from the freshness of the grass after the fog, from everything, what are there - outside... 

Man merkis tagad, sevi piecelt par kripatinu agrak, nokert bridi, kad lakstigalas mostas.
My aim now is to get up a bit earlier, to catch the moment when the nightingale wakes up.

piektdiena, 2010. gada 14. maijs

Pec-rekonstrukcijas atgrieshanas...

Ar smaidu atminos, ka pirms gada manas dienas pildija ipashs BD rakstishanas rezims - stundas bija sakartotas gluzi ka apakshnodalas (no rita-parlasit, pecpusdiena-pierakstit, vakara-formatet, nakti-aptvert visu, kas vel nav iespets padarit un lukoties, ka ielas staiga lapsens), miegam vai eshanai toreiz nebija fiziologiski ipashas nozimes. Tagad velku paraleles un atskarstu par notikumu nezudamibas esamibu - ari shi gada pavasara sakums daba man pagajis secen, viens no pedeja laika lielakajiem dzives eksameniem - izdzivots. Ha, un kursh gan teica, ka ari EVS neparedz parbaudijumus un eksmatrikulacijas bez tiesibam atjaunoties... Nav tik traki, atjaunoshanas nedela ar DK bosa gadigu atlauju tika sanemta un izmantota!

"Footprintia" - demokratiska republika ar iedzivotajiem, savu karogu, himnu, priekiem, bedam un atminam...

pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Bija... skaisti!

Bija klusums... mani ieksha, jo apkart atrumlaivas jaudigais "eennnennn-ennnnn" nelava dzirdet pat blakussedetaja izkliegtos vardus. Bija smarzas... cerinu (sazin', no kurienes), zemes, saules, ak, ari skabbaribas smards piedevam. Bija ronis, kas zinkarigi lukojas pec miera traucetaja, un ari jahta varda "Banans", kas dzelteni smaidija blakus tadiem vardu ipashniekiem ka Sealord un Queen of The Sea. Bija oranza saule, kas leni, leni pienemas speka sava krasu intensitate. Bija nedaudz auksti... uz fjorda ne, majas parbraucot; neizkapjot no siltas jakas, steidzu varit karstu, karstu kakao. Bija gulbju pavasara balle turpat, fjorda krasta... Bija ta, ka negribejas aiziet, gribejas tur palikt, palikt par dalu no ta. But dalai no pavasara..

Vienas lietas gan nebija... foto kameras... Es nemu talka atminu un domu, saku redzeto pierakstit krasas!


svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

PankūČa un mans nedelas prieks!

Man dikti patik Edmunda Rudzisha rakstitais vina "Straupes skichu burtnica" par sevis izteikshanu. Arajs sevi izsaka zeme, mate - bernos, bet es shodien sevi izteicu virtuve. Un ir ta, ja radoshais gars nenak pie manis dzeja vai kada vestule, tad eksperimentiem ar ledusskapi un plauktinos atrodamajam edminam ir dota zala gaisma. Shirita brokastim - kefira-kakao pankukas, pusdienam - zupa "Ja-nekas-nav-majas-un-uz-veikalu-negribas-doties-DK-variants".
Kakao-pankucis. Smaids pa visu gimi!

otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis

Cela dziesma

Shis ne no shodienas. Tik un ta - Z Danijas lauku vienkarshiba.
Es shodien atkal esmu zirga, nu, taja ar diviem ratiem, pedaliem un ne visai ertu sedekli. Braucu lukot marshrutu, kur jau pec nedaudz vairak ka nedelas dosies workshop "Footprints" dalibnieki. Un ja sagatavoshanas projektiem un pasakumiem vienmer butu shada - es laime lidotu. Sen jau biju gaidijusi to izraushanos uz cela, nezinama, izpetama, atklajama, pievarama taluma...

Jasaka godigi, apgutais posms (no rezidences vietas vairak uz ZR) ainavu miliem nebutu neka ipashs, viens liels kartupelu lauks, kas sadalits neskaitamas plantacijas. Ka man teica zinatajs, shajas plantacijas tupenishi cilveka roku siltumu nepazist, viss ar mashinerijam un tehnikam tiek darits. Nu ja, ar to dani ari pelna savus zelta podus.

Un tas svaigas lauku gaiss, kas ir tieshi tik "kardinoshi" smalks ka kartiga ferma un tur iestavinats aromats! Mans degungals sho aromu jau sen ka nenem launa, un tas netrauce. Shoreiz savu darija ziema iegutais vecishkais stivums un piejuras klimatam neatbilstoshs austrenis, kas gazh no kajam. Bet es jau neko, cepure galva, domas pasaule... tik' minu. Un vel, paspeju aizbegt vai ari apdzit pirmo perkona lietu.

Aiz muguras kilometri 35, dibengals stivs, bet mana prata atkal skan cela dziesmas.

svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

Edot smilshu rausi...

 Zvejnieku un atputnieku pilseta Løkken
Beidzot! Beidzot pec 8 meneshu bushanas LEGO un smørbrød (ipasha sviestmaize) zeme, varu teikt, ka shis zemes Z gals nu tik tiesham iepazits un izpetits. Kolega piedavajums, doties izbrauciena lidz Skagenai, naca istaja bridi - lai atkal saktu priecaties par shis vietas skaistumu, lai nepiespiesta gaisotne sagatavotos dabas milotaju projektam pec nedelas un lai atgadinatos, cik tas cilveks tomer mazs un niecigs dabas speku prieksha. Un par to ari bus shis pastasts, par veja un smilshu smelshanu un Latvijas zvejniekciemu sajutas kershanu.

ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

Tad, kad aizver acis...

Ta divaini. Vien ta iemesla del, ka interneta vairs nevaru uztvert savu iecienitako radio, tagad klausos Radio Valmiera. Klausoties aizveru acis, un sajuta tada, ka esmu aizcelojusi laika pirms nedelas... Un tas tagad shkiet ka mirklis, ka viens acu mirkshkis pec formulas:
ES TE---ES+JUS TUR---ES TE

Un ja vel kadam "paldies" un "atta" neesmu teikusi, tad tagad, sev un citiem atgadinot, saku PALDIES. Tas, gandriz divas nedelas Latvija bija ka patikams sapnis. Redz', un ne tikai es parsteidzu ar savu pekshno paradishanos, viss shis laiks bija parsteigums man pashai. Nu, tada izraushanas no gandriz astonu meneshu shkituma.

"Nu, baterijas uzladeji?" gardi shmaukstinot Laimas konfektes, pajautaja boss. Drizak nomainiju, tagad tas verstas maju virziena... Lai gan, ir atkal domas, idejas un sapni par prom laishanos, shoreiz gan cita virziena. Bet to nu es bosam neteicu. Neatzishos jau vinam, ka dala manis vel palika tur, pie jums, pie Liepajas un Gaujas, pie sirsnigam sarunam un Narvesena Antras, kura atcerejas. 

P.S. Te varbut piederetos kada bilde, kads foto. Nav. Viss paliks tur, krushkurvja kreisaja puse...

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Ta ka SVID

Pedeja laika, ta vien shkiet, Artai prata pavasaris, smarzas, pirmie taurini, rita izskrejieni un dzejoshana-domu dejoshana. Pa dalai tiesa, bet shodien pec kartigi aizvaditas darba dienas atskartu, ka skaidribas labad jaizved domu saimniecibas revizija un jasakarto viss pa plauktiniem. Tadu nu re, publiska SVID analize par brivpratigo darbu Danija.

svētdiena, 2010. gada 21. marts

Pagara iszina

Soreiz tada pagaraka iszina, jo, pavasarim iestajoties, DK Kirkegade rezidences iemitniecei uznacis LPN (jebshu Lielais Pavasara Nogurums) un aktivaka dienas dala ir agrie riti ar izskraidishanos pa aru. Velak jau vien gatavoshanas sjestai, pati sjesta un pec-sjestas nevala...
Ja, ja, vitaminus vajag! Un viens tads vitamins tagad uz virtuves palodzes megina digt. Bet tos zalos vitaminus jau veikala ari var dabut. Visu tur var dabut! Pat koka mizinas, suninas un citus dabas brinumus... Bet es neizlaizos un, pieturoties pie latvju tradicijam, didzinashu visu, ko vien iespejams.
Bet visbaudamakais visa shaja lauku un pavasara bushana ir siltais klusums, kas sheit iestajas pec septiniem vakara. Un es macos baudit un klausities. Klusums ir skaists, bet ari putnu koru kari, kas tagad aiz loga pienemas speka ik dienas, ari man tik. 100% idillei vel pietrukst ezers vai upe, neliela lauku vienseta un darba smarza. Bet, par smarzam runajot, nedelas vidu lidz manam nasim nonaca ari zemes smarza. Ak jel, kas to butu domajis, ka visa aizgajushas ziemas epopeja cilveka modinas istas brinishanas un mirkla vienreizibas sajutas!

svētdiena, 2010. gada 14. marts

Inside, outside, at the seaside...

Ne ar mani vienigo ir ta, ja ikdienas piepilditas ar darbiem, skrieshanam, ieshanam un darishanam, visu iespejams paveikt un vel paliek laiks dveseli atputinat. Bet, no otras puses, kad briviba rokas un planotajs nezina  preti plivina baltu lapas roku, iestajas nevala pat izcelties ara no gultas. Par laimi, aizritejushas nedelas dienas planotaja bija smagi norakstitas un izraibinatas! 
Ta nu ari bija... inside, outside, at the seaside!*

svētdiena, 2010. gada 7. marts

Mirklu reagents...

Ja man tagad kads meginatu sekot, nu, piemeram, ka tas ir bosam, kuram jau nedelu ikdienas gaitas job shadowing ietvaros lidzi seko David no Spanijas, mans cilveks butu makten vilies. Nevaretu teikt, ka man pashai ar sevi butu garlaicigi (gluzi preteji!), tomer cilvekam no malas butu pagruti. Pagruti tadel, ka pusi nedelas meginaju atveselot aiz-ie-kaisusho redzi, bet otru - savakt sevi kopa, lai ar jaunu, spriganaku verienu varetu kerties pie to do liste sakrajushamies darbiem. Un shi savakshana nekas patikams, aktivs un interesants nemaz nav. Kaut kas lidzigs David ieviestajai sjestas stundai... Mana gadijuma - stundas vieta bija vismaz tris tadas.

ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris

Vestule no nekurienes

Ir tada neaprakstama sajuta, kas robezojas ar tukshumu un nespeju izteikties vardos. Varbut ar mimiku un kurmitim lidzigu paskatu, bet ne vairak. Gulets maz, darits, smiets, jokots, iz-sa-no-ap-runats un no ta visa ieguts milzum daudz. Ari par iekaisusho acs kaktinu vien pasmaidu...

Lai gan bosa izaukletais rupju berns - jauno lideru treninprogramma (Youth Leader Training Course) bija domats, lai apmacitu projektu rakstishana un ta rezeultata taptu reali projekti, man ka palidzigajam paligam (lasit: kafijas automata un gridaslupatas operatore, mirklu iemuzinataja, utt.) tas nozimeja ko pavisam citu. Shtrunts, cik projektus ta ari izdosies realizet, mana koferi iegula cilveku, kulturu un situaciju dazadiba, kas tagad liek kalendara atzimet 184 dienas lidz atkal tiksimies. Bus turpinajums!
Laipni lugti nekuriene jeb varti uz snow-where!
Man shkiet, ka kada Arijas Elksnes dzejas panta bija teikts par gaismas pedam, ko cilveki atstaj viens otra. Esmu nopedota. Cilveki izskreja man cauri - piepildija, sasildija, deva gaismu, un, es ceru, speja pienemt to, ko vareju dot preti.

P.S. Shis nedelas iespaida esmu nonakusi pie secinajuma, ka kadu laiku tada varetu but ari mana turpmaka dzive - uz koferiem. Ar tukshiem koferiem pasaule, lai sasmeltos dazadibu un cilvekus, ko velak panemt lidzi. Gribu pildit savus tukshos koferus!

Arta
Lille Norge

piektdiena, 2010. gada 19. februāris

Mainot dienu pildijumu

Laika, kad Ziemas Olimpiskajas speles Latvijai 1, Norvegijai 100, bet Danijai - neviena medala (labojiet, ja maldos), caur sniega kupenam dodos uz "mazo Norvegiju" (Lille Norge) jebshu lauku maju nekurienes vidu, lai nodotos Jammerbugt Ungdomsskole kolegu organizetam apmacibam. Ka jau ierasts, ja jau darba vieta ko organize, varu pakalpot ka palidzigais paligs un par brivu sasmelties jaunus iespaidus, piedzivojumus un cilvekus.

EVS-Artas dzives pildijums. Sobrid akcents uz molukulveidigo - cilvekiem un sakariem
Lai gan sheit, tapat ka visa Z-Eiropa, ziemas uzvaras gajiens ar mezonigam kupenam turpinas (sunu budu no lielas sniega kaudzes vel nemana), nelaujos ieputinaties un tveru jaunumus, kas spej iekrasot visnotal balti krasotas dienas. Nu, piemeram, esam tikushi pie liela un ista ofisa (lasit: ne improvizacija blakus istaba), darba vietas 3aja stava ar lieliem logiem un skatu uz DA pusi. Un es jau gara acim redzu, ka gaidishu ritus un vershos taluma caur lielo logu tad, kad naks pavasaris...

Un shi man vnk patik. Loti. Tirums. Skaista atklashanas dabas prieksha.
Shajas dienas vieteja jaunieshu centra aizsakam internacionalo grupu, kur piedalities aicinati visi jaunie dani, kuri jau bijushi vai veletos doties kada apmainas brauciena. Parsteidza jauno atsauciba un interese. Pat lielie dani teica, ka tas nu ir brinums, jo, ka jau ieprieksh to biju noverojusi vieteja sabiedriba, mazajiem netrukst ne nieka, tadel tadu, manuprat, ekstru ka doshanos uz citu valsti, neuzskata par ko ipashu. Vienvardsakot, motivacija kaut kur piedalities ir tuvu nullei. Redz', bet shoreiz bija savadak, spitejot sniega vetrai (epopeja nr.3), kopa sanacam vairak ka 20. Un vai ziniet, bija prieks planot, organizet un Danijas mammai klus ausi chukstet, kas darams talak... Nevilshus atsauca atmina ViA un organizashanas laikus. Eh, sajutas, un tur tas smekis (un ar sho te sutu sveicienus Daigai un Zanei!)...

P.S. Pirms Danijas laika uzstadiju sev pashmerki - atrast laiku, lai dotos uz Norvegiju, ko tik loti vel joprojam karoju sastapt un redzet. Nez', vai mana maza Norvegija ar' skaitas? :D

piektdiena, 2010. gada 12. februāris

It ka jubilejs

Atminos, cik loti brinijos, ka bija palidojis mans pirmais DK pavaditais menesis, vel lielaks un jaudigaks "ak un vai" ir tagad, kad 14.februari atlaujos svinet seshu meneshu jubileju. Ja butu pa Karlasona modei, pirktu 182 ar pusi tortes. Tortes nebus, pat viena ne, viss shis laiks ir bijis ka smekigs tortes kumoss - ar pamatu, rugtu un skabenu ievarijumu, ar saldu jo saldu putukrejumu. Ai, lai iet ari kada odzina pa virsu! Ja, ir bijis tieshi tik daudz un tik dazadi. Un tieshi tapec atlausos necitet visu jebkad sheit iepriekshrakstito, jo tads nu ir tas pavaditais laiks Danija - piepildits un "nosists", skaliem smiekliem un klusam, iekshejam asaram pildits, raibs ka dzena veders un tik peleks ka drankigi izdevusies diena, mierigs, bet nekad, nekad garlaicigs... Un par to nu prieks! Galu gala, sheit esmu atklajusi ari shisvietas gardakas kukas un citus gastranomiskos brinumus. (Viss jau butu labi, pagaidam tikai viena edmina ta pa istam no LV karojas - griki!)
Pardomu devu shim kumosam deva ari EVS Midterm training jebshu obligati velams pasakums visiem Danija esoshajiem brivpratigajiem. Atshkiriba no iepriekshejas reizes, kur visi tikamies Andersena dzimtaja puse, Danijas viduci, shis treninsh karalzemes galvaspilseta Kopenhagena, kas man ka lauku bernam nu dikti gaja pie sirds. Apmacibas ka jau apmacibas - laiks, vieta un cilveki, ar kuriem dalities piedzivotaja, atskarstaja, savas naktones vizijas... Sarunas, sarunas, sarunas... Iespejams, pat par daudz.
Cinitaji. Gatavi atlikushajam laikam, citam 3,4... Man 6!
Un, protams, atkal Kopenhagena, kas ar katru reizi sirdij aizvien tuvaka un tuvaka klust. Shoreiz ta radija savu ipasho romantismu - ar nesteidzigam kafijotavam, studentu un internacionalu lauzu tikshanas vietam, ar gramatu antikvariatiem, kur pazaudet laiku, galvu un savu tiesu pieticigas brivi-pratigas algas, ar Kristianijas isto seju, kas tumsai iestajoties parvershas par katras mammas biedu (lasit: lielie puikas baros stav pie degosham mucam un "lido", jo "lidojoshos cepuminus" var iegadat turpat uz vietas). Nu ta, un tagad shkiet, ka galvaspilseta man zinama un pazistama daudz labak neka tuvaka lielpilseta. Un dzivei laukos tapec ir sava ipashi pozitiva puse - ka atzinas brivi-pratigie no Kopenhagenas, arpus galvas-pils-setas nav sanacis but biezi. Yes!
Ja, un vel es gribetu dzivot Danijas Nacionalaja muzeja, tur starp kulturvesturiskajam skanam, smarzam un materialajiem artefaktiem.
Ta, un te butu mana gulta un mans TV. (Zilaja ekrana udenskritums chalo)

P.S. Laiks sak ritet atpakalgaita. Vel pa 182 ar pusi tortitem un mes tiksimies!

ceturtdiena, 2010. gada 4. februāris

Piesienot domu aiz kajas


Nu re, nedela apkart. Aprinkojis laiks ta, ka ne pamanit! Pie sevis secinaju, ka, lai gan neraugoties uz to, ka nekas jauns jau nenotiek (gulta-ofiss-veikals-maja), viss virzas uz priekshu... Daba gan - atpakal ziemas kupenas. Laba zina - dani otrajai sniega invazijai bija sagatavojushies, ir i lapstas, i sniega traktorishi, un ari kadam opim uz elektriska ratinkresla uzmauktas biezas (shkiet, ziemas) riepas.

Esmu sakusi piedot daniem par to, ka sheit ne slepot, ne laisties no kalniniem var - nav kur un nav ar ko. Piedevu, jo kada rita tiri nejaushi atradu nodarbi, kas nu pilda manas domas, valas un nevalas brizus, kam redzu jegu un galu gala - savas lietderibas piepildijumu. Ir sacis tapt stasts, kas reiz nakotne varetu patransformeties kada gramata. Un ziniet, ta ir tik brinishkiga sajuta, rast pielietojamibu savam domam brizos, kad varetu shkist, ka ta vieta, lai domatu, varetu reali stradat.

Ta nu tad ari vadu dienas - pa dalai realitate un savos projektos, pa dalai makonos - stastot sev stastu. Tas ir ka pierunat savu domajamo apstaties jebshu nospiest record pogu istaja bridi, lai piefiksetu izdomato. Shim nolukam pie gultas tagad novietotas pierakstu lapas un rakstamriks.

Ar domashanu vispar ir jocigi. Muspuse pat radusies folklorizeti izteicieni par domashanas kaitigo ietekmi uz veselibu vai darba kvalitati. Kolege Kristine saka: "Oh no... I was thinking, but now I'm sinking" (ja, no domashanas lidz slikshanai domas nav talu). Savukart boss, kad izteicos, ka "es nu te ta padomaju" parasti skali nopushas un izmisigi ludz: "Nesaki, ka doma, savadak ari man tas bus jasak darit."

P.S. Un summejot visu iepriekshejo, ja ari shobrid nevaru pateikt, ka mana dzive iegrozisies pec brivi-pratigas misijas beigam, skaidrs nu ir viens - lidzi man celos stasts (varbut pat stasti). Rakstamais ieksha ir, tas aug, apaug, apvelas un tikai tad ir gatavs izneshanai uz baltas lapas.

ceturtdiena, 2010. gada 28. janvāris

Par dabu, berniem un pavasari...

Un atkal bus par pavasari... Un ka gan var nebut par pavasari, ja itin viss apkart par to liecina! Kaiminsh augshstava shodien izveda pavasara gaidishanas talku - dardeja visas durvju aplodas, un man gribetos domat, ka tas bija par godu gadskartejai spodribas dienai. Vispar ar to musu kaiminu ir ta jokaini, jo iepriekshejas brivi-pratigas koleges izteica domu, ka shis esot narkomans vai vietejais narko-dileris... Shi apgalvojuma patiesumu mums gan vel nav izdevies un, par laimi, nav nacies parbaudit, bet divains vinsh ir, tas nu skaidrs. Vinsh ir no tiem cilvekiem, kuriem patik visas skalas lietas (lasit: zageshana, skaldishana, skraidishana, durvju dauzishana) darit tieshi taja bridi, kad visi citi (t.i. mes, kaiminienes apakshstava) velas doties pie miera. Un ari suns vinam pieder, sunim vards Oskars. Nu ja, bet ne par kaiminu es te gribeju dalities... Par pavasari!

Otrs pavasara vestnesis, kas, vadoties pec mana pedeja zinojuma, vel tikai brieda pavasarim, tagad ir atplaucis un smarzo ka traks. Hiacintes uz ofisa palodzes shodien noreibinaja lidz vieglam galvassapem.
Un shi ir gulet-izlikshanas spele...
Un ka pie istenas pirmas sajutamas pavasara dienas pieklajas, tikam pie jaunas "halturas". Shis nu oficiali laikam skaitas nelegala, bet ko nu padarisi, ja abam pusem dikti izdevigi un patikami. Abas ar kolegi esam kluvushas par auklem uz pusslodzi abam bosa atvasem. Mazakajam jau daudz nevajag, vien rokas, kas nemitigi aija un ucina, bet ar pirmdzimto gan - nonemshanas lielaka. Sodien spelejam "birojos", "liela lacha piekaushanu", un, lai lidzsvarotu nebednibu macishanu ar kaut ko lietderigaku, kopigi slaucijam traukus un lasijam gramatinas (ha, varetu teikt, ka tagad protu ari rumaniski!). Un auklitem Danija vispar ir zelta dzive, par dazu stundu "izlikshanos, ka" var nopelnit pardesmit latinus. Tas nu ta... dikti lielam saldejumam pietiek!

P.S. Un to visu dabas moshanos un knosishanos ar apbrinu tveru ikrita izskrejienos. Marshruts pagaidam tiek ieturets viens - caur kapsetu, garam lielajiem laukiem, ar likumu gar dazam viensetam, un atpakal. Mierigs, skaists ikrita aplis sanak. Un ta nu aplojot, es jums saku, katrs rits un daba tajos ritos ir gluzi cita. Tas ir kaut ka ta, it ka kads pa nakti photoshop vai, sliktakaja gadijuma, - paint-a butu ko pielicis, nonemis, piekrasojis. Un smarzas ar, smarzo pec slapjas, siltas zemes. Ta, luk, te laukos pavasaris nak...

trešdiena, 2010. gada 20. janvāris

Nogatavoshanas

Pedeja laika viss bijis tik ierasti pastavigs, ka sniegs pagalma, kas palenam plok no apakshas, ka sunu buda, kas joprojam aprakta zem lielas sniega chupas un saules gaismu neieraudzis vel ilgi, ka pelekums, kas visapkart un, iespejams, ari mani. Nemainiga ir vide, kur ikdiena un dienu no dienas uzturos. Lidz ar brivi-pratigo savienibas treshas parstavniecibas zaudeshanu savos apartamentos ieguvam telpu vietejam "ofisam", un tagad uz darbu eju chibas, ja gribas, varu tur ierasties pidzama un nemazgatu seju.
Un diena ka shi, kad debesis beidzot paradijas kads saules stars un ari kad pashas prats sacis iegut nokrasu, saprotu, ka nogatavojos. Nu, tas ir ta - ka sniegpulkstenitim zem sniega, ka hiacinshu seshiniekiem, kas tagad tup uz palodzes "ofisa" - rami paciest peleko vienmulibu, lenam briest un lukoties nakotne, pavasari, kad bus istais laiks izspraukties ara.
Plaukums, atdzimshana, ta izspraukshanas un zaloshana tuvojas, ai, un kaa to jutu! Jaunieshu centra eglishu vieta no stikla sak veidoties dzelteni caali, shad tad jau dzirdami tik pavasarim raksturigie putnu trelli un ari gaiss - tas sak smarzot savadak. Bet pats jaukakais sak veidoties mana kalendara. Briestu kartejam braucienam Kopenhagenas virziena, mekleju biletes braucieniem uz Portugali un Rumaniju. Un vai tad nav nogatavoshanas verts shis laiks...? Bet ta maza meitene mani sit kaju pie gridas un saka: "Bet es gribu tagad!"
Pacieties, nogatavojies un audz... (Ta es sev atbildu un nodomaju, cik gruti, ka viena tada cilveka tik daudz "gribu" un tikpat "pacieties")

P.S. Un vel shajas dienas tiks parakstits oficials ligums, lidz ar ko JU konta ieripos naudina manis rakstitajam jaunieshu apmainas projektam "Beyond the Wall". Briestu un gatavojos ari tam, un jutona saka - tas bus viens varens parbaudijums, izaicinajums un notikums reize. Bet tas jau vasara...

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Un ta atnaca ziema Suunu ciema

Vakars, kad pa durvim ienaca kupena (5.01.2010.)
Atminos, ka berniba labais tonis bija runat skaitampantos. Un bija tads pantinsh par kadu vietu, kas aizslegta, bet atslega nolauzta... Ka smejies, ta shobrid ir Danija, kas tiri praktiska nozime ir aizslegta un sniega del izoleta no apkartejas pasaules, vismaz Z-Jitlande tada ir.

Shadu ziemu esam neatceras daudzi iztaujatie dani, kas vien nozime, ka man shobrid ir varen paveicies, noklut ipasha laika Danijas vesture, kas gan jau ieies Danijas geometereologiskaja kartoteka. Tapat reti kursh danis ta priecajas par isto ziemu ka mes, brivi-pratigas, kam sniega daudzuma masveidiga augshana pagalma izraisija vetrainas ovacijas un sajusmu.

Lasiju zinas, ka LV nav lidzeklu, lai darbinatu celu tirishanas un kaisishanas mashineriju, tad sheit situacija vel bedigaka, jo tadas mashinerijas nemaz nav, pat sniega lapstu te neredz. Un nemaz nerunashu par kartigiem ziemas zabakiem, jo ka teica lielais boss, iekapis zvejniekdela cienigos gumpishos: "Mums jau te parasti ir zalas ziemas." Laikam tapec nobeiguma ari piebilda, ka pat 10cm bieza sniega karta spej radit sajukumu visa ideala-kartiba esoshaja valsti.
Tachu katrai kupenai saredzams gals, tapat ka visai shai sniega kataklizmai, epopejai, apokalipsei (apzimetaju nu varat izveleties pashi, jo visi itin labi iederas shaja komiskaja padarishana) ir ari sava pozitiva puse. Proti:
  • nav jadodas uz darbu, bet var stradat majas, pidzama (kada kolega domu grauds);
  • kaiminbushanas nostiprinashana jeb team building-s (ka stastija boss, shodien ar kaiminiem kopigi rakushi tunelus, pecak kaiminledija cienajusi ar karstu kakao un pashcepto maizi);
  • papildus ziemas brivdienas (par ko liecina Brovstas skolas un jaunieshu centra spokainais tukshums);
  • oficiali atlauts parvietoties pa ielas braucamas dalas vidu (trotuaru vairs nav, tapat ka mashinas un pedu nospiedumi sniega);
  • cilveciska tuvuma un siltuma pieaugums (nebrinos, jo ka var silti nepasmaidit, ja tukshajas ielas sastop tadu pashu satuntulojoshos un staigajoshu butni. Sak', vai ta' tu ar' tikai pec piena uz veikalu dodies!);
  • sniega lapstu paterina pieaugums (personisks noverojums veikalos);
  • demografiskais pieaugums (rezidences pagalma durvju nozushana lielaja kupena ir tikai lietisks pieradijums, ka citas majas durvis ari mistiski pazud. Un ko tad sadarisi, ja nevar tik arpasaule?!);
  • ... un labi, ka ir traktori - tie nu marshe un valo sniegu 24h diennakti.

P.S. Interesanti, kas notiks ar to sniega gredu (apmeram 3m augstuma), ko shodien lielais traktors ieskureja kaimin'pagalma virsu sunu budai. Vai ne tik' tadi ka greku pludi, kas ka logisks iznakums varetu sekot pec shis dabas rotalashanas Ziemeljuras krasta. Bet skaidrs viens - shkuru, kas ziemas devumu nogadatu arpus pilsetas, nav, kas vien nozime, ka driz doshos iegadat laivu.

pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

Atgrieshanas...

2010.gada oficiali pirma darba diena aizvadita. Atbilstoshi jedziena "jauns" butibai, ar jauniem uzdevumiem, jauniem merkiem, uz ko tiekties, jauniem sapnu lidojumiem, kam lauties un ticet.

Laikam jau tiesa, ko laudis runa, sak', ka jauno sagaidisi, ta ari pavadisi (jebshu tas bija par pirmdienam...). Lai nu ka tur butu, shis gads sakas ar vienpersonisku, mierpilnu pasedeshanu zem menespilna debesjuma Danijas lauku rezidences darza ar skaistako darbu no Sigur Ros puses fona. Un ka tad cilvekam var but vientuligi vienmuli. Nu ne tak'!
Ka izradas vienai man tiesham nebija jajutas, kolegi atzina, ka svetku laika notikusi aktiva komunikacija sava starpa, lai noskaidrotu, ar ko un ka pavadishu vecgada vakaru. Ai, cilveki labu gribeja, bet manis gribetais shoreiz nelika vilties. Uzsmaidit meness bumbulim debesis, brinities par petarzu dziesmu noturigumu* un ilgtspejibu mazpilseta, sadzerties "Vecteva teju" un saprast, ka necereti labi ta - nekur nesteigties un sarunaties ar sevi...

Un ka ar piku pa galvu - lidz ar jauna gada iestashanos, kads jauns dzives posms sacies ari mana brivi-pratigaja dzive. Proti, atgriezies uz laiku iesalushais darba-prieks, darba-spars, darb'-milestiba, vienvardsakot - darbigums. Un labi pieredzeta paruna vesta, ja radusies griba darboties, atgriezas acu mirdzeshana. Man ir nelaba aizdoma, ka boss to vien ari gaidija un shodien pazinoja: "Man shkiet, ka mums atkal deretu pieversties kadam jaunam projektam. Ko saki?" Selvfølgelig! (Protams!)
Un ta nu shis apaligais 2010.gads sacies ar jauna projekta ideju, shoreiz kershos klat citai sirdslietai - fotografijai (vecais filmu foto vs. digitala fotografija). Ceriba uz izdoshanos un sekmeshanos paradijusies ari citos, uz kadu laiku atliktos projektos. Pavasari Danija viesosies puse gimenes, tuvaka un talaka nakotne, iespejams, iekaroshu vel neizpetitas, bet makten karotas vietas - Portugali, Rumaniju un... Grenlandi.

*Petarzu dziesmu noturigums - necereti apjomigs laika periods (aptuveni 30 min), kad lauku mini-pilseta parvershas par ugunojoshu karalauku. Man ir nelaba aizdoma, ka pa rakeshu kumshkim spridzinaja ikkatrs Brovstas iedzivotajs (nu, vismaz sajuta tada radas).