ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris

Dazi labi apsverumi...

Ievads. Viens no iemesliem, kadel izvelejos savu dzivi iekrasot brivi-pratigas tonkartas, bija sasmelties dzivi un iedvesmu turpmakajam dzives celam. Shaja nedela, pildot velami obligato prasibu, nokluvu EVS on-arrival apmacibas Fyn sala, Ollerup pilseta. Jauna, lidz sim neiepazita vieta, jauni cilveki ar lidzigiem, brivi-pratigiem priekiem un bedam, jaunas atzinas pashai par sevi... un danu kulturas sturakmeniem.
Iztirzajums. Pasaki nu pasaku, visa dzive vien' pasaka, ja pashi laujamies tai noticet! Ka pashi dani stasta, reiz Danijas Karaliste bijusi lielaka visa Eiropa. Savu darija kari, lidz daniem palika vien tas, ko shobrid redzam pasaules atlanta. Sak', ja nevar lepoties ar lielam lietam, jacel gaisma tas mazuminsh. Domats, darits, un dani buve savu nacionalo lepnumu ar mazam lietam, maziem sikumiem - ar karodziniem dzimshanas dienas kuka, ar narinu, kas tagad Japana, ar makslu, muziku, LEGO kluchiem, un, protams, Andersenu. Ja, un buve vini ipashas sviestmaizes, ko iespejams apest tik' ar galda riku palidzibu.
Danu sabiedriska iekarta ir viena no demokratiskakajam man lidz shim zinamajam sistemam. Varda briviba, visatlautiba, kas sevi ietver noteiktu, nerakstitu likumu ieveroshanu, veseliga sociala labklajiba, vienlidziba un individuala iniciativa - ir shis kulturas raksturojoshie lielumi. Nesaku, ka joprojam dzivoju pasaku valstiba, tachu shi vide ir ka augliga zeme sevis izkopshanai augstaka, iespejams, labaka kvalitate. Mana prata tas ir ka nebeidzams celojums - macities. Un kas zina, varbut shis nebus vienigais gads, ko vadishu tik augligaja vide. Esmu apburta ne tikai ar shejienes dabu, bet ari ar tas izglitibas iespejam. Iespejam macities nevis to, ko prasa akademiskais grads un sabiedriba, bet pati dzive, nejaushibu virknejums un sajutas...
Nobeigums. Lietas, kas iedvesmo... tas mazas, neparedzamas, nejaushas. Tas buve to lielo un labo sajutu, ka dazkart vien' atliek domu palaist kosmosa. Kas zina, ja bus lemts, piepildisies. Mums atliek vien loti gribet un ticet, un staigat plashi atvertam acim, lai nepalaistu garam un izmantotu tas iespejas, kas dzivi var sagriezt kajam gaisa. Don't dream, just do it!

ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris

PPP jeb projekta paliga pieraksti

Man loti patik TO DO listes, it ipashi tajos brizos, kad ar prieku kadu no saraksta komponentiem varu izstripot. Nemu rakstamo un velku treknu svitru - DONE! Lai gan pec galvu reibinoshas nedelas multi-kulti-darbiga atmosfera gribetos svikuli vilkt lidz galam, vel prata paturu - visu redzeto bus jaieliek EU atskaites formulara. Zel, bet birokratija tikko nokava mirklu burvibu...
Ja butu pec mana prata, es rakstitu ar fotografiju, ar dzestriem rudens ritiem un kafijas smarzu, kas uztureja dzivibu parpilditaja galva (ha, un ari vedera!).
Zinojuma improvizacija.
Kas: jaunieshu apmainas projekts "Learning Through Leisure"
Daudzums: aptuveni 70 (Danijas, Rumanijas, Igaunijas, Spanijas, Turcijas) parstavji + no Latvijas - 1 gab.
Izdaribas: viss iespejamais, sakot no iesildishanas spelem, nacionalo deju macishanas lidz futbola machiem, stikla makslas apgushanas un bushanas "spelu paradize" jeb "Baboon City". Ka jau kartigai "nometnei" pieklajas, vienigais, kas izpalika dalibniekiem un apkalpojoshajam personalam - kartigs miegs.
Eiropas dimensija un temperimentu shkirums: bija. Ipashi pamanams un izteikts ballishu vakaros, kad igaunu meitenes nevareja saprast, kapec rumanu puikas dejojot uzmacas. A, vini ta dara (bez nelietigiem nolukiem) - karstasinigos latino ritmos shupo visu sakot no matu galiem lidz papeziem. Kautrigajiem ziemelniekiem butu ko macities... :) Ta ari bija, kamer rumani, spani un turki grieza dejas, dani un igauni pieklajigi staveja mala un veroja, ka vinu meitenes tiek iekvelinatas.
Palidzigais paligs. Artas sutiba shaja pasakuma, bez ipashas piedribas kadai no parstavetajam valstim, bija duala. Eesti pois Madis teica, ka apzelosies par mani un adoptejaIgaunijas saime.
Palidzigais paligs bija izdarigs - ritos steidza varit kafiju, pierakstit lideru ikrita izverteshanas sesijas, zibsnija kameras gaisminu, kerot mirklus atminam (un sakera vairak ka 1100), teloja kopetaju un kopejama aparata labotaju vienlaicigi, un visu citu, kas tadam paligam jadara.
Un ne jau tikai jaunieshi atpushoties macijas... Ari es sim projektam lieku lielu izsaukuma zimi mana brivpratigas darbones dzive, shiverets pa projekta virtuvi (ari fiziskas lietderibas zina) tika daudz. Biju ari sava veida noverotajas loma, un ziniet, visvairak sasildija tas asaras, ko redzeju spanu meitenes seja, kad rumanu puishi pec neguletas nakts ieradas lielaja halle, lai atvaditos. Nu ja, bet man tika ne asaras, bet spanu auskari un milzumliela pieredze projektu istenoshana. Learning by doing...
Kopsavilkums. Lai gan nedelas nosleguma vairs nebija nojausma, kada datuma dzivoju un kas vispar esmu, nogulshnatas 1,5 dienas lava atgut dzivot-stradat-smaidit prieku. Celasomas sakravatas. Nedela H.K.Andersena dzimtaja puse. Vi ses, draugi! :)

ceturtdiena, 2009. gada 8. oktobris

Publiskais TO DO saraksts

Shkiet, nu ir pienacis bridis, kad, draugi, varu teikt - sakusies manas brivpratigas butnes karstakais darba laiks. Lieku pie malas vides, cilveku un sevis petishanu, ari beidzu kert mazos prieka un laimes brizus, oficiali sevi norakstu nodarbinato statusa.
Nemanami (toties pamatigi) pieaugusi TO DO liste pie sienas un ikdienas skrejlapinas, datora atmina pildas ar dazada veida un rakstura formulariem, sak uzmakties ari jedziens (vecais labais bubulis no kom.da. laikiem) - terminsh.
Kas tad pie vainas brivi-pratigas nebrivei? Sniegshu jums nelielu, konspektivu ieskatu turpmako nedelu programma:
  • daliba jaunieshu apmainas projekta "Learning Through Leisure", kas jau shobrid Danijas virziena suta parstavjus no Spanijas, Rumanijas, Turcijas un Igaunijas (Artai bus gods rakstit projekta gala zinojumu);
  • paraleli jau esoshajam projektam shobrid radu jaunu apmainas projektu "Beyond The Wall", kas, cerams, vasaras vidu sasauks kopa letinus, islandieshus un vel nezinamu zemju jaunieshus, lai speletu frisbiju, serfotu, lidotu ar gaisa balonu, dzivotos meza;
  • pec projektiem pilditas nedelas bus doshanas uz on-arrival treninu Andersena dzimtaja puse jeb Fyn sala, kur paraleli brivpratigo izklaidem un macibam ar kolegem meginasim uzradit workshop programmu Z-Jitlandes jaunieshu centriem;
  • un nepaies ne nedela, kad dosimies pelniti-nepelniti pieshkirta iedvesmas gushanas komandejuma uz Spaniju. Ha, vai tad nemineju, ka dani var but ari spani?!
Redz', tada ir brivpratiga darba butiba. Darbs paliek darbs, bet tas "odzinas", ak, cik saldas un patikamas...

P.S. Ari daba jau devusi atlauju iekshdzives uzsakshanai, ar velo tagad bistami parvietoties un ta vien liekas, ka sheit sapulcejusies visi dabas speki, kas tagad aiz loga plesh, slapina un drebina visu nepiesieto.

ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris

Zimolvadiba

Savu diplometo sabiedrisko attiecibu menedzera meteliti te varu mest uz otru pusi, pati nu tieku reklameta. Ka izradas, Jammerbugt Ungdomsskole brivpratigas vieteja sabiedriba ir atpazistamas, jo boss pamanijies mus ielikt regiona lokalaja avize. Sarunas ar vietejiem to ari dzirdam: "Aaa, jus tak' avize bijat!" Ta nu ir, savu personibas identitati vairs nenoslepsi, bet ieguvums - draudzigi smaidi veikalos, ielas, majienam paceltas cilveku rokas, ko nemaz nepazistam (vai nu neatpazistam). Ka tad var sajusties vientulsh?!

Frisbijmeitene. Kad nedelas vidu izmeginaju spekus ne tikai frisbijspeles macishana, bet pamatigak pieliku roku pie team building aktivitashu organizeshanas meza, apmacama skolenu grupa, vel autobusa sezot, esot vienbalsigi teikusi: "Re, ta tachu frisbijmeitene no Brovstas!" Ja, ja, bija tada lieta, un prieks tikties velreiz!
Ari skolas, kuras mani "izire" frisbijspeles macishanai, zinkarigakie berni nak klat un mirdzosham acim zimju valoda jauta: "Nu, tad spelesim frisbiju?" Saprotama lieta, gribi jau tagad pameginat? Løber! (Skrien!) Viena lieta gan, ko katru dienu nakas ieverot, izejot no majas , "rokassomina" vienmer jabut diskam. Mazums, kads no mazajiem draugiem pekshi paradisies aiz stura...
Darbaprieks. Aiz muguras gandriz divi Danija pavaditi meneshi. Viena lieta, ja imidzs izveidojies diezgan pozitivs un dabai (apkartejai sabiedribai) draudzigs, par butiskako tomer uzskatu lietderigumu. Cik tad ilgi var gulet uz avizhraksta lauriem?! Un liecibas par lietderigumu un butnes efektivitati nemanot noklust ari lidz manam ausim. Pec kopigi pavaditam dienam meza "nogurushie" puikas sakushi spelet frisbiju. Tas esot "priekshmets", kura vini jutas paraki par citiem.
Tomer lielakais gandarijums un ne-par-kadu-naudu iegustams atalgojums mani sasniedza oktobra pirmaja diena (zimigi, ta bija ari "algas" diena). Pec sporta stundas kaiminmiesta skola berni (patiesiba - sikuchi no 2.lidz 4.klasei) atvadoties nostajas rinda, katrs, pec viniem vien zinamas kartibas, naca klat un cieshi jo cieshi aptvera manu vidukli... Tas bija LIELAKAIS paldies, kadu sava dzive esmu sanemusi. Un kads jau teica... tajas mazajas lietas vislielakais prieks veidojas!
Un vel darbaprieks, ka berniem tik tas, ko daram. Piektdienas pievakare viena no musu darba vietam, Fjerritslevas jaunieshu centra griezam gaisa 60.gadu balliti "Flower Power 60's". 10gadnieces augstpapezhos, bet 10gadnieki uzvalcinos, usas un opishu parukas; nashki pa labi un kreisi, dejas atbilstoshi tematikai, balonu spridzinashana (aktivitate, ko izdomaja pashi berni, esot baigi jautri) un vakara labaka ieterpa ipashnieku noskaidroshana (usas tomer uzvareja!). Un nieks, ja pec tadas ballites nogurums ka maja... viniem, tiem mazajiem, tachu patika!
P.S. Man jautaja, vai tomer nav gruti un skumji but vienai sveshuma. Atbildu: visa augshmineta del zinu, ka man sheit bija janoklust. Dienas, kad savas esibas pamatojums jamekle ka adata siena kaudze, man palidz tie tilti, kas tagad savieno divas pasaules starp LV un DK. Talums tuvina!