Bija... skaisti!

Bija klusums... mani ieksha, jo apkart atrumlaivas jaudigais "eennnennn-ennnnn" nelava dzirdet pat blakussedetaja izkliegtos vardus. Bija smarzas... cerinu (sazin', no kurienes), zemes, saules, ak, ari skabbaribas smards piedevam. Bija ronis, kas zinkarigi lukojas pec miera traucetaja, un ari jahta varda "Banans", kas dzelteni smaidija blakus tadiem vardu ipashniekiem ka Sealord un Queen of The Sea. Bija oranza saule, kas leni, leni pienemas speka sava krasu intensitate. Bija nedaudz auksti... uz fjorda ne, majas parbraucot; neizkapjot no siltas jakas, steidzu varit karstu, karstu kakao. Bija gulbju pavasara balle turpat, fjorda krasta... Bija ta, ka negribejas aiziet, gribejas tur palikt, palikt par dalu no ta. But dalai no pavasara..

Vienas lietas gan nebija... foto kameras... Es nemu talka atminu un domu, saku redzeto pierakstit krasas!

PankūČa un mans nedelas prieks!

Man dikti patik Edmunda Rudzisha rakstitais vina "Straupes skichu burtnica" par sevis izteikshanu. Arajs sevi izsaka zeme, mate - bernos, bet es shodien sevi izteicu virtuve. Un ir ta, ja radoshais gars nenak pie manis dzeja vai kada vestule, tad eksperimentiem ar ledusskapi un plauktinos atrodamajam edminam ir dota zala gaisma. Shirita brokastim - kefira-kakao pankukas, pusdienam - zupa "Ja-nekas-nav-majas-un-uz-veikalu-negribas-doties-DK-variants".

Kakao-pankucis. Smaids pa visu gimi!

Cela dziesma

Shis ne no shodienas. Tik un ta - Z Danijas lauku vienkarshiba.

Es shodien atkal esmu zirga, nu, taja ar diviem ratiem, pedaliem un ne visai ertu sedekli. Braucu lukot marshrutu, kur jau pec nedaudz vairak ka nedelas dosies workshop "Footprints" dalibnieki. Un ja sagatavoshanas projektiem un pasakumiem vienmer butu shada - es laime lidotu. Sen jau biju gaidijusi to izraushanos uz cela, nezinama, izpetama, atklajama, pievarama taluma...

Jasaka godigi, apgutais posms (no rezidences vietas vairak uz ZR) ainavu miliem nebutu neka ipashs, viens liels kartupelu lauks, kas sadalits neskaitamas plantacijas. Ka man teica zinatajs, shajas plantacijas tupenishi cilveka roku siltumu nepazist, viss ar mashinerijam un tehnikam tiek darits. Nu ja, ar to dani ari pelna savus zelta podus.

Un tas svaigas lauku gaiss, kas ir tieshi tik "kardinoshi" smalks ka kartiga ferma un tur iestavinats aromats! Mans degungals sho aromu jau sen ka nenem launa, un tas netrauce. Shoreiz savu darija ziema iegutais vecishkais stivums un piejuras klimatam neatbilstoshs austrenis, kas gazh no kajam. Bet es jau neko, cepure galva, domas pasaule... tik' minu. Un vel, paspeju aizbegt vai ari apdzit pirmo perkona lietu.

Aiz muguras kilometri 35, dibengals stivs, bet mana prata atkal skan cela dziesmas.

Edot smilshu rausi...

 Zvejnieku un atputnieku pilseta Løkken

Beidzot! Beidzot pec 8 meneshu bushanas LEGO un smørbrød (ipasha sviestmaize) zeme, varu teikt, ka shis zemes Z gals nu tik tiesham iepazits un izpetits. Kolega piedavajums, doties izbrauciena lidz Skagenai, naca istaja bridi - lai atkal saktu priecaties par shis vietas skaistumu, lai nepiespiesta gaisotne sagatavotos dabas milotaju projektam pec nedelas un lai atgadinatos, cik tas cilveks tomer mazs un niecigs dabas speku prieksha. Un par to ari bus shis pastasts, par veja un smilshu smelshanu un Latvijas zvejniekciemu sajutas kershanu.

Tad, kad aizver acis...

Ta divaini. Vien ta iemesla del, ka interneta vairs nevaru uztvert savu iecienitako radio, tagad klausos Radio Valmiera. Klausoties aizveru acis, un sajuta tada, ka esmu aizcelojusi laika pirms nedelas... Un tas tagad shkiet ka mirklis, ka viens acu mirkshkis pec formulas:

ES TE---ES+JUS TUR---ES TE

Un ja vel kadam "paldies" un "atta" neesmu teikusi, tad tagad, sev un citiem atgadinot, saku PALDIES. Tas, gandriz divas nedelas Latvija bija ka patikams sapnis. Redz', un ne tikai es parsteidzu ar savu pekshno paradishanos, viss shis laiks bija parsteigums man pashai. Nu, tada izraushanas no gandriz astonu meneshu shkituma.

"Nu, baterijas uzladeji?" gardi shmaukstinot Laimas konfektes, pajautaja boss. Drizak nomainiju, tagad tas verstas maju virziena... Lai gan, ir atkal domas, idejas un sapni par prom laishanos, shoreiz gan cita virziena. Bet to nu es bosam neteicu. Neatzishos jau vinam, ka dala manis vel palika tur, pie jums, pie Liepajas un Gaujas, pie sirsnigam sarunam un Narvesena Antras, kura atcerejas. 

P.S. Te varbut piederetos kada bilde, kads foto. Nav. Viss paliks tur, krushkurvja kreisaja puse...