svētdiena, 2009. gada 27. septembris

Jauns paversiens kulturvides izpete...

Kada maza vaininieka del nu tuvak piekluts danu sabiedribas kulturalajam, religiskajam un gastranomiskajam ipatnibam, paplashinats pazinu loks un ieguta laba pieredze foto-meistara amata. Vienvardsakot, paris teikumos par kristibam Danija.
Elius Stefans Mortensens. Nepilnus divus meneshus vecais mazulis ir bosa jaunakais delens, kursh lidzigi ka brivpratigas, Danijas Karaliste ieradas augusta sakuma. Vinjsh ir viens no mierigakajiem un klusakajiem bebukiem, kadu nacies sastapt. Nav brinums, ka vecaki reiz vinu aizmirsa mashina, tik nemanams un lidzigs elpojoshai lellei vinsh ir! Puisena vardu pasaule uzzinaja tikai shodien, jo pec tradicijas, lidz kristibam vecaki to patur noslepuma.

Shis tas iz kristibu pierakstiem. Ja mazulim shads "daudz-cilveku-kopa" pasakums neko neizsaka, tad vecakiem, tas prasija ne mazums pulu - talako viesu uznemshana vairakas dienas pirms kristibam, kristibu ceremonijas un pecpasakuma norises organizeshana, lielaka dela apgerbshana (ticiet man, tas ir smags uzdevums), viesu sasedinashana pie galda "pareizaja kartiba", kas atkariga no kulturas, vecuma un intereshu dazadibas. Shadas, ilgi planotas kartibas rezultata nokluvu starp diviem, ka man sakotneji shkita, bosa draugiem. Kad sarunas bija iesildijushas, apkartejo interese par manas butnes izcelshanos apmierinata, danu valodas prasmes demonstretas, sanemos un pajautaju blakussedetajam pa labi, cik tuvs draugs vinsh manam bosam. Ak, manu glupumu! Ka izradijas, ne draugs, bet bosa tevs man blakus bija nosedinats. Bet nu kompliments danu virieshiem, par vinu gadu stazu var spriest vien pec pases datiem, ne areja veidola. (Nez', vai tas, ka viendien kads skolaspuika pajautaja, vai man ir 16 gadu, varetu nozimet, ka vecumdienas ar gadu stazhu vareshu lepoties vai ari tas bus valstiskas nozimibas noslepums...)
Secinajums. Kristibas, protams, ir skaists notikums ne tikai berna vecaku, radu un draugu dzive, bet ari pasha vaininieka nakotnes gaitas. Diemzel, tikai retais berns, kursh kristits agra, agra jauniba, atceres tas dienas notikumus. Atmina rada, ka man taja diena bija balta kleita, vecmamina pie rokas un man dikti gribejas pachamdit samta audumu, kas bija noklats par altari. Un zel, ka kristibas toreiz bija abam masam. Pec danu tradicijas, jaunaka berna kristibas davanas sanem ari pirmdzimtais. Nu, protams, lai neapbizotos!

sestdiena, 2009. gada 26. septembris

Ejot pa valodu takam un bezceliem

Lai gan aizvaditas nedelas saturs izshkirams vien atverot paligu - planotaju, lielako tas dalu kopa velk danu valoda. Lidz ar to, oficiali pazinoju, ka beidzot ir sakta vienas no pasaule grutakas valodas apguve.
Takas raksturojums. Skolotajs Fride (lasit: Friljde. Tas izdodas vienigi pashiem daniem) ir Ziemassvetku vecitim lidzigs opis bez vedera, ladzigs, iecietigs un pacietigs bez gala. Ka izradas, berniba skolotajam bijusi auklite no Latvijas, kura puikam macijusi dazadas, man gan neatpazistamas rotalas. Danu valodas stundas esam septinas ledijas - Sofija (vidusskolniece no Australijas), Van (vidusskolniece no Kinas), Anna (EVS no Vacijas), Katja (EVS no Moldovas) + jau iepazita trijotne, Rumanijas-Moldovas-Latvijas apvieniba. Ka esmu noverojusi, visgrutak meli mezgit padodas Rumanijas, Moldovas un Australijas parstavniecibam (pedeja gadijuma tas tapec, ka vairak par anglu valodu nav bijusi nepiecieshamiba apgut). Annai kein problem, jo 1/3 danu valodas strukturas veido vinas mates valoda. Ja, ko nu vacieshiem padarisi...
Bet emigrejushajai latvietei valodas apguves taka diezgan mikstam sunam apaugusi, jo ka iesacejai lieti noder ieprieksh apguta vacu un norvegu mele. Un ipashs paldies Ligai, kura sagatavoja manu personu, iemacot svarigakos teikumus danu valoda. Ne reizi vien tie palidzejushi sasildit viesmiligo danu sirdis, bet skolotajs Fride tik' saka meget godt!

Celmi valodas taka. Ka nu bez grutibam! Labi, ar to, ka macibu lidzeklis pielidzinams 1.klases abecei un nodarbibas jaklausas danu shlageri, var samierinaties. Lielakais trauceklis valodas apguve shobrid ir kinieshu meitens Van. Vinai patik visu skolotaja sacito atkartot (nu labi, valodas apguvei tas pasha laika) skala balsi, tad nu mana prata rodas sapratnes iztrukums un sava veida kurlums, jo to, ko talak stasta Fride, dzirdet nav iespejams. Cik noprotu, ari parejas koleges nav ipashi laimigas par islaicigajiem dzirdamibas iztrukumiem, tapec briest runashana par disciplinas ieveroshanu shaja, tik loti liberalaja un visu-atlaujoshaja zeme!
Motivators. Un motivacija, apgut valodu, uzradas pati, isti neaicinata. Redz', redzesloka nonaca ilgi karota gramata, kas tuveja papir-gramatu bode izlikta ar nepiedodami labu atlaidi. Tagad valodas treninam - divas lapaspuses diena ka maksimums, talka nemot paligu google translate.
Kad divas nodarbibas (kopuma piecas stundas) aiz muguras, parlieciba par izrunas korektumu ieguta, karteja sporta stunda tuveja ciemata skola meginaju sharmet skolenus, iepazistinot ar sevi daniski. Ai, un ka vini priecajas! Izdevas!

P.S. Kauns atzit, bet shaja nedela pirmo reizi piedzivoju grutibas izteikties dzimtaja latvieshu valoda. Ne, ne, akcents nav un nebus, tagad reizumis mekleju istos vardus un pareizo vardu kartibu teikumos. Ceru, ka ziemelvalstu vilinajums manu latvietibu neaizputis necelos...

sestdiena, 2009. gada 19. septembris

Atsauchu likshana

Ne, ne, nebus te par studenta akademiskas etikas parkapumiem, kas sodami ar eksmatrikulaciju bez tiesibam atjaunoties... Par pashrocigajiem izbraucieniem runa, kas nu papildinati ar pamatigakiem un dzilakiem atklajumiem.

Fjorda vilinajums. Jau mineju, ka viena no skaistakajam pieredzem shaizeme bija noklushana pie fjorda. Nedelas vidu tiku talak - fjorda sirdi uz udens. Boss savas meitenes izveda pa udeniem pabraukaties. Ja sakotneji bija planota burashana, tad nozimeta diena parsteidza ar bezveju, un braucienam tika nemts kuteris. Vai man dienin, tas nu bija brauciens, tas nu bija atrums; jutos ka veja suns (atlika vien meli izrullet ara)! Par laimi - no galvas un smadzenu izvejoshanas nebutiba pasargaja cepure. Bet fjords, ka izradas, ir ka dabiska robeza starp D un Z Danijas dalam (protams, aplukota tika tikai 1/100 no liela milza), tapec dzivoshana fjorda tuvuma skaitoties ipashi prestiza un ne-leta. Ja sakotneji fjords parsteidza pats par sevi, tad otrreizejais apmeklejums sekmejas ar ronu paradishanos. Milishi, tris roni vienuviet shaja danzemes dala ir notikums pat iedzimtajiem. Mums paveicas!
(Ne)pazaudeshanas. Viens no lidz shim jaudigakajiem izbraucieniem (kopeja distance: aptuveni 40km) uz vietu, kur pirms kada laika pazaudejos tris priedes. Soreiz merkis bija apvienot patikamo ar lietderigo. Ara but ir patikami vienmer, bet lietderigums - sagatavoshanas un velo marshrutu izpete. Redziet, boss mani izirejis kaiminkomunas kolegim, kuram aptrukushies instruktori. Tad nu oktobra beigas pavadishu jaunieshu grupu Slettestrand kalnu velo trase. Kad bija iepazits viens no iespejamiem marshrutiem (kopuma kadi cetri), pabuts sudraba, zelta pamezos un izcirtumos, jura ta vien vilinaja tai tuvoties. Metu nost kaunu un slapjo kreklu, lavos, iespejams, pedejiem mirkliem saules vanna shogad.

P.S. Un vispar Danija shobrid netipiski silts rudens. Lapas nedzelte, drizak brunojas un sartojas, bet rudens esamibu nodod spirgtais gaiss agrajos ritos. Jaker un jabauda shis gadalaiks, cik daudz vien iespejams, dani baida ar drumo ziemas periodu un tumsas iestashanos jau trijos diena.

piektdiena, 2009. gada 18. septembris

Brigades profils

Trimda pavaditais laiks jau sniedzas pari menesim, tadel piedzivojumu, ekspediciju un atklajumu atspogulojumu deretu papildinat ar nelielu atkapi... Redziet, EVS tada laba padarishana - nakas dzivot un stradat kopa atshkirigu tautibu, raksturu un intereshu cilvekiem. Damas un kungi, jusu prieksha Jammerbugt Ungdomsskole brigade jeb Moldovas-Rumanijas-Latvijas apvieniba!
Olga (Moldovas parstavnieciba)
Atsaucas uz: Olja
Segvards: skype girl
Parasti saka: cool
Patik: labi izskatities, dejot, dazadas smukumlietas, runat ar saderinato, gatavot est
EVS statuss: vel nenosakams
Kopsavilkums: pievienojusies pavisam nesen, tadel profila paplashinajums shobrid nav pieejams

Cristina (Rumanijas parstavnieciba)
Atsaucas uz: Kristina (bet parasti ierodas pati)
Segvards: the laizy one, working girl
Parasti saka: sorry, Rrrr
Patik: domat, "rakt" cilvekus, vietas, situacijas, skatities makonos, but ka bernam starp berniem, kircinat Artu
EVS statuss: darbs ar projektu ievieshanu, partnerorganizaciju mekleshanu; palidziga roka jaunieshu centros Brovsta un Fjerritsleva
Kopsavilkums: cilveks, no kura macities cilvekmilestibu, lielakais atbalsts citu aktivitatem, plecs, kam priekus un bedas uzticet, areji miliga un bailiga butne ar nespetnu un divdomigu iekshejo pasauli. Noverojama dveselu radnieciba.

Arta (Latvijas parstavnieciba)
Atsaucas uz: kas izklausas lidzigi Atha
Segvards: outdoor freak
Parasti saka: biezak nesaka, bet strada ar grimasem
Patik: agri celties, krasas, Danijas daba, viss jaunais, nogurums pec treniniem, iemuzinat piedzivoto
EVS statuss: ultimate frisbee oficiala parstave Jammerbugt komuna, ara aktivitashu asistente, cilveks otrpus kamerai, tante ar daudz, daudz diskiem maisina Brovstas un Fjerritslevas berniem, smieklu objekts bosam
Kopsavilkums: subjektivitates del shi sadala nav pieejama. Piedodiet par sagadatajam neertibam.

trešdiena, 2009. gada 16. septembris

Smelot pilnu kausu ar prieku

Uzmini nu, kas tas ir? Parguris, ar zilu muti, noberztu kajas ikshki, bet lidinas no prieka...* Nebushu diezko originala... pareiza atbilde: Arta pec pirma nopietna frisbija trenina Danija Aalborg Dinosaurs sastava.
Speles prieki. Ka jau zinams, sava brivpratigas amata to vien daru ka macu un pasniedzu frisbijspeli. Lai neklutu lepna par savu macishanu (jo mazajiem jau mutes valja no ta vien, ka lidinu to disku taisni), nolemu pilnveidot ari savas iemanas. Patiesiba, frisbija kluba mekleshana un atrashana bija viens no pirmajiem sagatavoshanas (pash)uzdevumiem vel fiziski bazejoties Latvija.
Tad nu izmantoju savu brivo vakaru, extra bileti noklushanai Olborga, karti topografiskai skaidribai, lai nodotos tris stundu garam fiziskajam darbam. Un bija verta pirmstrenina bailu sajuta, kas nemanot rezultejas skaisti gutos punktos un blokos aizsardziba. Ka izteicas damu komandas meitenes, nu bushu kluvusi par treninobjektu parejam - noskriet, tureties lidz tempam, "lidz galam un preti". Un par to nu sirsnigs paldies maniem VVFK! Labu skolu esmu izgajusi.

Nakts sarunas. Man sak iepatikties danu autobusu shofersishi, visnotal runatiga suga. Dodoties atpakal uz majvietu "laukos", autobusam nr.70 sakotneji es un mana liela soma ir vienigas pasazieres. Atmina vairs neuzrada sarunas sakuma iemeslus, bet attapos, kad shoferis lauzita anglu mele stastija par savu diennakts rezimu. Ka izradas, miegam vien atveletas divas stundas, par ko kungs nemaz nesudzas... jo tad ir majas pie savejiem.
Kad shofera kungs uzzina, ka esmu no Latvijas, zeligi nosaka: "Nu ja, jums jau tur noteikti nav tik moderni ka sheit, Danija!" Nedaudz taisnibas jau ir, daniem tomer cita domashana (vairak pa Maslova piramidas augshu dzivojas, jo pamats jau piepildits). Kad nedaudz pari pusnaktij noklustam Brovsta, shoferitis atvadam pasaka frazi, kas mana prieka trauku nu piepilda lidz malam - bija loti patikami sarunaties, tikai zel, ka sanaca tik iss kopabraucamais gabals. :)

* Skaidrojosha vardnica:
zila mute - rodas pec tam, kad disks neveiksmigi meginats nokert ar zobiem jeb neliels nelaimes gadijums laukuma
noberzts kajas ikshkis - rodas pec tris stundu trenina apavos, kas isti nav domati nemitigai skrieshanai iekshtelpas
lidinashanas no prieka - stavoklis, kad iepriekshminetas likstas ir sekundara piedeva loti labi pavaditam laikam, kas kalpoja par lielisku izraushanos no ierastas vides

otrdiena, 2009. gada 15. septembris

Versija par...

Sniegbaltite un septini rukishi. Atshkiriba no ierastas pasakas par brinumdailo princesi, kas, nokluvusi meza pie rukiem, gaida princi balta zirga, shis stasts drizak ir manas butnes versija par meza vaditajam dienam, bushanu viena no visskaistakajam piekrastes vietam Z-Jitlande un dazado skanu klausishanos nakti. Sniegbaltite - iekapusi bikses, nodroshinajusies ar visu nepiecieshamo dazadiem laikapstakliem un, protams, frisbijam. 7 rukishi - pieci ipashas klases skoleni (ipashi tadel, ka vienmer over tired jebshu ar nepiecieshamibu but ieinteresetiem , lai kaut ko iemacitos) + skolotajs, kursh vistieshak atbilstu ruka imidzam + instruktors, pateicoties kuram man dota iespeju sho kompaniju pavadit.Kad liela telts nakts gulai bija uzslieta, velo parbauditi, sakas parbrauciens no vienas pieturvietas uz citu, katra kontrolpunkta puikam savs uzdevums. Bulbjerg apvidus ne tikai virshiem un pundurpriedem nosets, shi vieta var lepoties ar gana bagatu priekshvesturi. 2.Pasaules kara laika shi teritorija kalpojusi par vacieshu slepni un noseta ar pazemes bunkuriem (kaut ka dikti lidzigi ka tas Karosta, seit tik' saimnieks bijis cits!). Sniegbaltitei liepajnieciskas izcelsmes del visskaistaka tomer shkiet pludmale ar slaveno putnu klinti Skarreklit. Putnus gan neizdevas sastapt, bet juras dusmu un piekrastes skarbuma skaistumu izbaudiju lidz kaulam un mazakajam pikselim kamera. Savukart pati klints gadsimtenu viesugramata - iezhu atsegumu rakstos izrakstita un, ka vesta buklets, ja spetu, tad izstastitu pat to, ko runajushi vacu kareivji, sargajot piekrasti no savienoto uzbrukumiem.Sniegbaltites skola. Shi programma bija viena no pateicigakajam, lai soli pa solim apmacitu puikas frisbijspele, ka smejies, vakars garsh, kamer gaisma atlauj, varam spelet cik patikas. Un patika ar'! No otras puses, tik intensivu danu valodas (at)klausishanos lidz sim nebiju pieredzejusi. Kad viens no puikam daniski jautaja, vai maz ko saprotu, atteicu, ka lidt. Un taisniba jau ir, kontekstu var izlobit vienmer, balstoties uz to vardu krajumu, kas jau ieguts. Bet spele bez valodas var iztikt, ja ieguts azarts, saprasties varam bez vardiem!Nakts-skanas. Lai gan shobrid atskaiti par pirmo Danija pavadito menesi negrasos sniegt, shis notikums tik un ta nepalika neatzimets. Labakam miegam rukis Skolotajs no krajumiem izcela sarkana vina pudeli, kas bija tieshi laika, lai sevi iepakotu un sagatavotu naktsgulai. Nakti meza bija sava aktivitashu programma, shkiet, mezha iemitnieki dalija mantu vai sava versija notureja Kora karus. Kad no rita ieteicos, ka nakti laikam laci esmu dzirdejusi, rukis Instruktors izlaboja, ka visticamak tas bijis tikai alnis. Lachi apdzivojot Danijas dienvidus, kur nelegali shkersojot robezhu ar Vaciju.The happy end... (baltais princis ta ari neparadijas, bet Sniegbaltite laimigi nokluva majas un taisna cela devas dushas virziena!)

trešdiena, 2009. gada 9. septembris

Kad acis mirdz jeb KAS? KUR? KAD? (7.dala)

Lai mirdzetu acis nav nepiecieshams piekopt rock'n'roll dzivesveidu, nav jacenshas splaut pret veju vai ripinaties pa gultu drudzi, pietiek ar doshanos brivpratigaja darba vien! Sho dienu laika acu mirdzums nenoblav un apkartejiem nemitigi zino, ka Artai priecigs un gandarijuma pilns prats.
Learning by doing. Loti gaidits un planots notikums - daliba team building programma, to papildinot ar frisbijspeles pamatu ieradishanu dazada vecuma skolasberniem. Manas butnes parzina ir viens no cetriem programmas posmiem, bet parejos tris - asisteju un nemanami tveru notiekosho kameras aci. Pec divu dienu nodarbibam meza pilnigi skaidrs, ka ne tikai jaunieshi shada programma iemacas novertet komandas nozimigumu un, iespejams, ari iepazistas ar jaunu komandas sporta veidu, bet ari es macos tapat ka vinji. Un ziniet, macos but skolotaja, macos macit, macos "lasit" apmacamos, macos dodot sanemt un, ja, teoretiski macos ari skudras est (pie macishanas ari apstashos, jo parlieciba kaut ka nelauj parbaudit dzive). Iespejams, tieshi shi programma ir pamats manam turpmakajam aktivitatem brivpratigas amata, un, ka tas shkietams, par to liela sajusma ir mans boss. Summejot sho visu, teikshu ta - acis mirdz, ja esi kadam noderigs, ja vari dodot sanemt... Un var jau pec nepilna sveshzeme nodzivota menesha - dot, jo sanemts jau tik loti daudz.

PPA jeb parka prieki Ahusa (Århus). Artai mirdzeja acis, kad boss piedavaja doties neliela izbrauciena uz Danijas otro lielako pilsetu Ahusu (un panema tapec, ka redzeja, ka mirdz!) . Un bija mirdzeshanas verts shis brauciens! Lai gan pilsetas iepazishanai dotas paris stundas, to laika vairak par tas vecpilsetas aplukoshanu un gulshnashanu parka zalite netiek izdarits. Ar to pilnigi pietika, lai danu ritenbraukshanas galvaspilseta iekristu sirdi uz ilgi laiku. Vai jau esmu minejusi, ka Danija gulshnashana zaliena nav sodama aktivitate? Ja kadreiz man parcinjsh butu... tur noteikti butu kaut kas no Ahusas parka saulrieta, vakara krosina devushamies laudim, parishiem zaliena ar gramatam un uzkodam, ari ar nesteidzigiem caurgajejiem, skaistam grutniecem , dazada izmera un formas suniem un droshsirdigam sparem. Ja, paldies spares damai par iespeju ielukoties sparu acis (shkita, ka mirdz ar'!).

P.S. Saimnieciba nu esam ieguvushas tresho kolegi - Moldovas parstavnieciba Latvijas-Rumanijas savieniba ta'teikt. Tagad, iespejams, savu zinashanu kanalus grozishu ari krievu valodas virziena. Kas zina, pec gada bushu gana speciga ne tikai anglu, danu, bet ari rumanu un krievu mele.

sestdiena, 2009. gada 5. septembris

Attiecibu maksla jeb kaut kas no KAS? KUR? KAD? (6.dala)

Ja jau sestdiena, tad atkal laiks kartejam izbraucienam shis puses dabas un lauku jaukumos. Sim braucienam par pamatu nemu vieteja TIC sagrabto - jau izstradatu velo marshrutu smuki zalos vacinos ar karti un aprakstiem ieksha.

Glits jau tas marshruts - kaiminpilsetas baznicina ar kapiem, vesturiski ietekmigaka apkartnes muiza Kokkedal (nojauta un maza vardnica saka prieksha, ka nosaukumam kada saistiba ar pavariem un ieleju), bet mans lielakais prieks tomer - noklushana lidz fjordam. Attiecibas (nr.1) ar udeniem man sheit izveidojushas ipashi cieshas - lietus neprasas pec saukshanas, juras tuvums nomierina, ari udens no krana - dzerams bez varishanas. Luk, tapec bushana pie fjorda tik ipasha. Un bija tur kaut kas no ostmalas smakam Liepaja, no jahtu buru mirdzeshanas saule Pavilosta, bet pari visam - veja un putnu dziesmas, kas vel shobrid galva atbalsojas.

Iepriekshejo izbraucienu ainavu (domats: pasaku un cita veida mezu masivi) nomainijushas lopbaribas kukuruzu plantacijas un tikko apmeslotu lauku hektari un kaku pikuchi uz velo braucamas dalas. Kad veikts pagrieziens, lai dotos majup, preteja debesu pamale paradas "lielais, melnais" jeb pamatigs negaisa makonis, kas solas saslapinat lidz adai (attiecibas nr.2). Tad nu nevar saprast - kert kameru un iemuzinat, list kukuruzas lauka ar noziedzigu nodomu vai aizlienetajai Greenfield ledijai ieslegt turbo dzineju. Galu gala - suveniram ashi pakeru kukuruzas valiti un minu cik jaudas. Panaca mani tas "lielais, melnais", atveldzeja un teica: "Labi, lidz majam vel tiksi, nedaudz nocietishos." Paldies, un brauciens bija noritejis bez aizkershanas vai kadas tehniskas klizmas!

P.S. Jau no pasha rita manas istabas durvis rota garastavokla termometrs. Tas, atdzivinot 5dienas vakara ieksha sedeshanu, tapis, lai veidotu labas attiecibas (nr.3) ar kolegi. Necereti labas tas jau ir tagad, tomer, ka vina pati saka, vel ir kur rakt. Tad nu manu termometru veido 7 pamatstavokli un 7 pamatojumi. Attiecibas, tajas tiesham ir kas no makslas...

piektdiena, 2009. gada 4. septembris

Izdzivosana*

* Ta ka mans dzives turetajs, melnais Q ir devies neplanota atputa jeb nemitigi rada zilo ekranu, kas nenozime neko labu, turpmakie iespaidi elektroniski-rakstiska veida bus literari nekorekta forma.

Iespejams, pienacis bridis, kad iedzivoshanas un pirmo iespaidu birums sak apsikt, dienas klust paredzamas, partikas preces - atpazistamas, un manami pieaug velme macities valodu. Nieks, ka danji vardu Arta nevar izrunat (redz, "R" par grutu!), gluzi vai traka palieku no danju sugasvardiem vien. Mani lielakie skolotaji ir berni jaunieshu centros; un ta nu esmu apnemusies iemacities 10 jaunus vardus diena. Atcereties viegli, izrunat - tirakas shausmas. Un tad mazajiem lielie smiekli, ka frisbij-tante nespej izrunat tik elementaru vardu ka pildspalva (blyant). Ar vardu "abols" sanaca vieglak, pec ilgas meles mezgishanas izdevas pateikt "æble".


Izdzivoshana DK vejos. Sajusma par shisvietas dabu nav mazinajusies pat par simtdalu, bet tas viltigo skarbumu izdevas izbaudit 2dienu neplanota gultas rezima. Un te nu Emilam taisniba - galvenais, lai DK siltas kajas, savadak vate smadzenu vieta un gultas rezims garantets. Ka smejies, tagad uz kajam tikts, lai aprupetu nakamo laikapstaklu upuri, kolegi no Rumanijas. Profilaksei tiek lietots lielizmera daudzums LV plavas lasitas tejas un shkebigi riebigs sipolu uzlejums.

Izdzivoshana starp partikas plauktiem. Nav noslepums, DK ir viena no dargakajam ES valstim, tapec par iepirkshanos Olborgas lielveikalos labak nedomat. Rociba, kas sastada aptuveni 250 LVL, atlauj ipashuma turet pilnu ledusskapi (sadarbiba ar kolegem te noder!). Varbut tieshi tapec esmu sakusi pieversties pavarmakslai un nesteidzigam maltitem apartamentu ietvaros, kas silda sirdi un vederu vienlidz kveli! Ka jau mineju ieprieksh, Brovsta pieejami 5-6 lielveikali, SuperBest (parak dargs, no comment), Rema un Aldi (latvju SuperNeto variants, kur apakshbikses blakus sieram, desam un velo riepai), Kiwi un SuperBrugsen (kaut kas starp RIMI un Maximu), bet musu favorits - Fakta (viss vienuviet par loti draudzigam cenam). Un, luk, ka tikt skaidriba par izdevigako un macinam draudzigako pirkumu, nemam veikalu katalogus, kas pasta kaste uzrodas katru milu dienu chupam vien, skirstam, atzimejam, kur kadas atlaides, nemam tirgus tashu un prom medibas!

Celvedis prechu izcenojumos:
piens (letakais) - apm. 0,40 LVL, cena pieaug proporcionali tauku saturam
maize (letaka iespejama) - apm. 0,35 LVL
siers - shis nedeljas atlaides lava to iegadaties par 1,9 LVL, parasti - amplituda no 4 lidz pat 10 LVL par gabalinu
augli - ka nu kura bode, cena atkariga no gab. (stk.) skaita. Nesen palaimejas par 0,50 LVL dabut lielu kekaru ekologiskos bananus (un tad nu biju prieciga par leto pirkumu!)
shampuns un citi zveri - dikti saliti, apm. 4 LVL, ja trapas atlaides - var izsprukt cauri ar 2,50 LVL
kopuma - prechu cenas vairuma sakas no lata, ja iepirkshanas feja stav klat, tad sho to var iegadat ari par santimiem

P.S. Laika, kad aprakstu pieredzi izdzivoshana, pie durvim klauve un sauc pec Anitas. Pastnieks atvedis lielpaku ar veltem no majam. Tads prieks un maju tuvums sen nebija justs! Vilnas zekes, lasamviela un tikai LV iegustami labumi, shoreiz lielu prieku veido tas mazas izdzivoshanas lietas! Paldies!