ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

Tad, kad aizver acis...

Ta divaini. Vien ta iemesla del, ka interneta vairs nevaru uztvert savu iecienitako radio, tagad klausos Radio Valmiera. Klausoties aizveru acis, un sajuta tada, ka esmu aizcelojusi laika pirms nedelas... Un tas tagad shkiet ka mirklis, ka viens acu mirkshkis pec formulas:
ES TE---ES+JUS TUR---ES TE

Un ja vel kadam "paldies" un "atta" neesmu teikusi, tad tagad, sev un citiem atgadinot, saku PALDIES. Tas, gandriz divas nedelas Latvija bija ka patikams sapnis. Redz', un ne tikai es parsteidzu ar savu pekshno paradishanos, viss shis laiks bija parsteigums man pashai. Nu, tada izraushanas no gandriz astonu meneshu shkituma.

"Nu, baterijas uzladeji?" gardi shmaukstinot Laimas konfektes, pajautaja boss. Drizak nomainiju, tagad tas verstas maju virziena... Lai gan, ir atkal domas, idejas un sapni par prom laishanos, shoreiz gan cita virziena. Bet to nu es bosam neteicu. Neatzishos jau vinam, ka dala manis vel palika tur, pie jums, pie Liepajas un Gaujas, pie sirsnigam sarunam un Narvesena Antras, kura atcerejas. 

P.S. Te varbut piederetos kada bilde, kads foto. Nav. Viss paliks tur, krushkurvja kreisaja puse...

Nav komentāru: