Shis ne no shodienas. Tik un ta - Z Danijas lauku vienkarshiba.
Es shodien atkal esmu zirga, nu, taja ar diviem ratiem, pedaliem un ne visai ertu sedekli. Braucu lukot marshrutu, kur jau pec nedaudz vairak ka nedelas dosies workshop "Footprints" dalibnieki. Un ja sagatavoshanas projektiem un pasakumiem vienmer butu shada - es laime lidotu. Sen jau biju gaidijusi to izraushanos uz cela, nezinama, izpetama, atklajama, pievarama taluma...Jasaka godigi, apgutais posms (no rezidences vietas vairak uz ZR) ainavu miliem nebutu neka ipashs, viens liels kartupelu lauks, kas sadalits neskaitamas plantacijas. Ka man teica zinatajs, shajas plantacijas tupenishi cilveka roku siltumu nepazist, viss ar mashinerijam un tehnikam tiek darits. Nu ja, ar to dani ari pelna savus zelta podus.
Un tas svaigas lauku gaiss, kas ir tieshi tik "kardinoshi" smalks ka kartiga ferma un tur iestavinats aromats! Mans degungals sho aromu jau sen ka nenem launa, un tas netrauce. Shoreiz savu darija ziema iegutais vecishkais stivums un piejuras klimatam neatbilstoshs austrenis, kas gazh no kajam. Bet es jau neko, cepure galva, domas pasaule... tik' minu. Un vel, paspeju aizbegt vai ari apdzit pirmo perkona lietu.
Aiz muguras kilometri 35, dibengals stivs, bet mana prata atkal skan cela dziesmas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru