Zvejnieku un atputnieku pilseta Løkken
Beidzot! Beidzot pec 8 meneshu bushanas LEGO un smørbrød (ipasha sviestmaize) zeme, varu teikt, ka shis zemes Z gals nu tik tiesham iepazits un izpetits. Kolega piedavajums, doties izbrauciena lidz Skagenai, naca istaja bridi - lai atkal saktu priecaties par shis vietas skaistumu, lai nepiespiesta gaisotne sagatavotos dabas milotaju projektam pec nedelas un lai atgadinatos, cik tas cilveks tomer mazs un niecigs dabas speku prieksha. Un par to ari bus shis pastasts, par veja un smilshu smelshanu un Latvijas zvejniekciemu sajutas kershanu.
Kad madpakke bija sagatvotas un brienamie zabaki katram gadijumam mashina lidzi panemti, musu kolegiala 3-jotne devas nospraustaja virziena ar merki - tikt tur, kur Skagerags un Kategats tiekas. Ka izradijas, necik talu jau tas brinums nav - 150km. Tos nu pievarejam dazadi, izmantojot ari pilnigi legalu vizinashanos pludmale, kur zemes cels E130.
Hardtvig iecienitais restorans. Vasaras te dzivi varot svinet, bet tagad mes - vien pec siltas kafijas tikojam.
Pirma pieturvieta - Løkken. Zvejniekciems parastais, tads palielinats Pavilostas variants. Labi, ka lidzpanemas brienamie zabaki, ko, sheit uzvelkot, ta ari nenemos novilkt lidz pat rezidencei Brovsta. Te un visas citas velak apciemotajas jurai pieguloshajas pilsetas (Lønstrup, Hirstshals) dzive pec viena grafika, vasaras - cilveku un dzivibas centrs, bet tukshajos ne-sezonas laikos - pilsetas vejsh un smiltis valda. Par pamatiedzivotajiem varot uzskatit vien drosmigakos un robustakos, nu, tos, kuriem jura sirdi un dzislas. Domaju, nez', vai ari es ta varetu...
Tuksnesi nosedusies kolege Cristina. A ne, izradas, ka kapa, apmeram kartigas 5stavenes augstuma.
Bija ari parsteigumi. Lena danu gara, dodoties no vienas zvejnieku pilsetas uz citu, celsh iegriezas pie balta kalna, kas taluma tads ari shkita. Izradijas Rubjerg kapa ar savu baku un baznicinu. Vejsh tur plosijas ta, ka lidz baznicinai pat netikam, kur nu, juru ari neizdevas ieraudzit. Ta vieta - tuksnesim piedieniga smilshu vetra, kas atri vien pamanijas smiltis sanest ne tikai apgerba viles, bet ari mute un acis.
Ta nu mes satikamies - Skagerags, Kategats un es.
Pakutinaju nedaudz baku pie Kategata.
Nepagaja ne paris stundas, kad tikam lidz galamerkim. Un teikshu jums ta, tas galinsh tads nenosakams gals vien ir. Bet veji un udeni tur cinas ka traki, katrs no savas puses bliez, cinas un nepiekapjas. Mums gan ar laikapstakliem nepaveicas, bet vasaras "galinsh" esot makslinieku pilns. Kaut kas mistisks tur esot, saka kolegis. Nu labi, labi, kad caur makoniem iespraucas noklidis saules stars, redzeju - ta vieta mirdz!
Tur, ta oranza un roza eka neesot pa temu. Izleceji! Dzeltenas majas skagenieshi dzivo!
Bet pati Skagena, vieniga pilseta DK, uz kurieni ieksha un ara ved tikai viens sauszemes celsh, ir gana prestiza. "Ja, shi te ari ir Danija. Tikai sho Daniju reti kurais var atlauties!" ar shiem vardiem sakas musu kolega, gida un izbijusha celtnieka diskurss par shisvietas namu vesturi. Tatad sendienas visi nami esot bijushi dzelteni (tas tads skagenas zimols), pec eku balkoniem, logu izmeriem un formas, dakstinu rotajumiem tad ari varot noteikt, kada ranga cilveks nama dzivojis - kungs, cilveks parastais vai kalps.
Noslegumam. Visvairak pie sirds gaja kolega stasti par shi regiona vesturi un to, ka laiks un sabiedribas dzishanas pec naudas daudzas jo daudzas zemnieku setas padarijusi par majvietu vien vejiem. (Un es vel domaju, ka vien muspuse, Latvija, ta notiek) "Redz', te agrak mes snukeru spelejam un te, pirmo biznesu taisijam (tas par makshkereshanu kada diki)". Ari pats Hardtvig ir ka ists atradums un viela stastam. Pec Z-Danijas zvejnieku pilsetinas pavaditas jaunibas, daudzu namu un ieverojamu objektu uzbuveshanas, vinjsh devas uz Afriku, Namibiju. Atgriezas vien pirms paris gadiem, un shis izbrauciens esot pirmais, kad atkal lavies nostalgiskam atminam. Sikumus un smalkumus jau netaujaju, tomer shkiet, ka dzive musu gidu nav glaudijusi, bet pateicoties vina stastiem 10 stundas pavadiju it ka pagatniba - ar danciem piejuras krogos, ar bezbedigiem puikam lauku ekspedicijas un mazgajot lielas piena kannas... "Eh, sen jau goda un mirkla vertiba vairs nav ciena. Tagad jaunajiem jau to nevajag, sajust juras speku. Skarbumu tiem tagad maca attiecibas interneta, ne daba..." Piekritot pakluseshu un likshu stastam punktu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru