Piesienot domu aiz kajas

Nu re, nedela apkart. Aprinkojis laiks ta, ka ne pamanit! Pie sevis secinaju, ka, lai gan neraugoties uz to, ka nekas jauns jau nenotiek (gulta-ofiss-veikals-maja), viss virzas uz priekshu... Daba gan - atpakal ziemas kupenas. Laba zina - dani otrajai sniega invazijai bija sagatavojushies, ir i lapstas, i sniega traktorishi, un ari kadam opim uz elektriska ratinkresla uzmauktas biezas (shkiet, ziemas) riepas.

Esmu sakusi piedot daniem par to, ka sheit ne slepot, ne laisties no kalniniem var - nav kur un nav ar ko. Piedevu, jo kada rita tiri nejaushi atradu nodarbi, kas nu pilda manas domas, valas un nevalas brizus, kam redzu jegu un galu gala - savas lietderibas piepildijumu. Ir sacis tapt stasts, kas reiz nakotne varetu patransformeties kada gramata. Un ziniet, ta ir tik brinishkiga sajuta, rast pielietojamibu savam domam brizos, kad varetu shkist, ka ta vieta, lai domatu, varetu reali stradat.

Ta nu tad ari vadu dienas - pa dalai realitate un savos projektos, pa dalai makonos - stastot sev stastu. Tas ir ka pierunat savu domajamo apstaties jebshu nospiest record pogu istaja bridi, lai piefiksetu izdomato. Shim nolukam pie gultas tagad novietotas pierakstu lapas un rakstamriks.

Ar domashanu vispar ir jocigi. Muspuse pat radusies folklorizeti izteicieni par domashanas kaitigo ietekmi uz veselibu vai darba kvalitati. Kolege Kristine saka: "Oh no... I was thinking, but now I'm sinking" (ja, no domashanas lidz slikshanai domas nav talu). Savukart boss, kad izteicos, ka "es nu te ta padomaju" parasti skali nopushas un izmisigi ludz: "Nesaki, ka doma, savadak ari man tas bus jasak darit."

P.S. Un summejot visu iepriekshejo, ja ari shobrid nevaru pateikt, ka mana dzive iegrozisies pec brivi-pratigas misijas beigam, skaidrs nu ir viens - lidzi man celos stasts (varbut pat stasti). Rakstamais ieksha ir, tas aug, apaug, apvelas un tikai tad ir gatavs izneshanai uz baltas lapas.