Atminos, cik loti brinijos, ka bija palidojis mans pirmais DK pavaditais menesis, vel lielaks un jaudigaks "ak un vai" ir tagad, kad 14.februari atlaujos svinet seshu meneshu jubileju. Ja butu pa Karlasona modei, pirktu 182 ar pusi tortes. Tortes nebus, pat viena ne, viss shis laiks ir bijis ka smekigs tortes kumoss - ar pamatu, rugtu un skabenu ievarijumu, ar saldu jo saldu putukrejumu. Ai, lai iet ari kada odzina pa virsu! Ja, ir bijis tieshi tik daudz un tik dazadi. Un tieshi tapec atlausos necitet visu jebkad sheit iepriekshrakstito, jo tads nu ir tas pavaditais laiks Danija - piepildits un "nosists", skaliem smiekliem un klusam, iekshejam asaram pildits, raibs ka dzena veders un tik peleks ka drankigi izdevusies diena, mierigs, bet nekad, nekad garlaicigs... Un par to nu prieks! Galu gala, sheit esmu atklajusi ari shisvietas gardakas kukas un citus gastranomiskos brinumus. (Viss jau butu labi, pagaidam tikai viena edmina ta pa istam no LV karojas - griki!)Pardomu devu shim kumosam deva ari EVS Midterm training jebshu obligati velams pasakums visiem Danija esoshajiem brivpratigajiem. Atshkiriba no iepriekshejas reizes, kur visi tikamies Andersena dzimtaja puse, Danijas viduci, shis treninsh karalzemes galvaspilseta Kopenhagena, kas man ka lauku bernam nu dikti gaja pie sirds. Apmacibas ka jau apmacibas - laiks, vieta un cilveki, ar kuriem dalities piedzivotaja, atskarstaja, savas naktones vizijas... Sarunas, sarunas, sarunas... Iespejams, pat par daudz.
Cinitaji. Gatavi atlikushajam laikam, citam 3,4... Man 6!
Un, protams, atkal Kopenhagena, kas ar katru reizi sirdij aizvien tuvaka un tuvaka klust. Shoreiz ta radija savu ipasho romantismu - ar nesteidzigam kafijotavam, studentu un internacionalu lauzu tikshanas vietam, ar gramatu antikvariatiem, kur pazaudet laiku, galvu un savu tiesu pieticigas brivi-pratigas algas, ar Kristianijas isto seju, kas tumsai iestajoties parvershas par katras mammas biedu (lasit: lielie puikas baros stav pie degosham mucam un "lido", jo "lidojoshos cepuminus" var iegadat turpat uz vietas). Nu ta, un tagad shkiet, ka galvaspilseta man zinama un pazistama daudz labak neka tuvaka lielpilseta. Un dzivei laukos tapec ir sava ipashi pozitiva puse - ka atzinas brivi-pratigie no Kopenhagenas, arpus galvas-pils-setas nav sanacis but biezi. Yes!
Ja, un vel es gribetu dzivot Danijas Nacionalaja muzeja, tur starp kulturvesturiskajam skanam, smarzam un materialajiem artefaktiem.
Ja, un vel es gribetu dzivot Danijas Nacionalaja muzeja, tur starp kulturvesturiskajam skanam, smarzam un materialajiem artefaktiem.
Ta, un te butu mana gulta un mans TV. (Zilaja ekrana udenskritums chalo)
P.S. Laiks sak ritet atpakalgaita. Vel pa 182 ar pusi tortitem un mes tiksimies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru