Kada maza vaininieka del nu tuvak piekluts danu sabiedribas kulturalajam, religiskajam un gastranomiskajam ipatnibam, paplashinats pazinu loks un ieguta laba pieredze foto-meistara amata. Vienvardsakot, paris teikumos par kristibam Danija.
Elius Stefans Mortensens. Nepilnus divus meneshus vecais mazulis ir bosa jaunakais delens, kursh lidzigi ka brivpratigas, Danijas Karaliste ieradas augusta sakuma. Vinjsh ir viens no mierigakajiem un klusakajiem bebukiem, kadu nacies sastapt. Nav brinums, ka vecaki reiz vinu aizmirsa mashina, tik nemanams un lidzigs elpojoshai lellei vinsh ir! Puisena vardu pasaule uzzinaja tikai shodien, jo pec tradicijas, lidz kristibam vecaki to patur noslepuma.
Shis tas iz kristibu pierakstiem. Ja mazulim shads "daudz-cilveku-kopa" pasakums neko neizsaka, tad vecakiem, tas prasija ne mazums pulu - talako viesu uznemshana vairakas dienas pirms kristibam, kristibu ceremonijas un pecpasakuma norises organizeshana, lielaka dela apgerbshana (ticiet man, tas ir smags uzdevums), viesu sasedinashana pie galda "pareizaja kartiba", kas atkariga no kulturas, vecuma un intereshu dazadibas. Shadas, ilgi planotas kartibas rezultata nokluvu starp diviem, ka man sakotneji shkita, bosa draugiem. Kad sarunas bija iesildijushas, apkartejo interese par manas butnes izcelshanos apmierinata, danu valodas prasmes demonstretas, sanemos un pajautaju blakussedetajam pa labi, cik tuvs draugs vinsh manam bosam. Ak, manu glupumu! Ka izradijas, ne draugs, bet bosa tevs man blakus bija nosedinats. Bet nu kompliments danu virieshiem, par vinu gadu stazu var spriest vien pec pases datiem, ne areja veidola. (Nez', vai tas, ka viendien kads skolaspuika pajautaja, vai man ir 16 gadu, varetu nozimet, ka vecumdienas ar gadu stazhu vareshu lepoties vai ari tas bus valstiskas nozimibas noslepums...)
Secinajums. Kristibas, protams, ir skaists notikums ne tikai berna vecaku, radu un draugu dzive, bet ari pasha vaininieka nakotnes gaitas. Diemzel, tikai retais berns, kursh kristits agra, agra jauniba, atceres tas dienas notikumus. Atmina rada, ka man taja diena bija balta kleita, vecmamina pie rokas un man dikti gribejas pachamdit samta audumu, kas bija noklats par altari. Un zel, ka kristibas toreiz bija abam masam. Pec danu tradicijas, jaunaka berna kristibas davanas sanem ari pirmdzimtais. Nu, protams, lai neapbizotos!
3 komentāri:
Cik interesanti. Tad jau sanāk, ka Dānijā bebukus vārdā nesauc kamēr nav kristīti un tā tie mazie 2 mēnešus dzīvo bez vārda.
Nu tieshi ta, parasti mazos krista neilgi pec piedzimshanas. Protams, tradicijas nav akmeni kaltas - katra gimene izvelas, ka tik labak. Es, ka izradas, ari menesi biju bez varda... :)
"Nav brinums, ka vecaki reiz vinu aizmirsa mashina" - OMG
"Ka izradijas, ne draugs, bet bosa tevs man blakus bija nosedinats" - 1kārt - kas pa pagodinājumu tapt apsēdinātai blakus bosa tēvam; 2kārt :D :D :D - nu tu izgāzies Sīkuc'!
Ierakstīt komentāru