svētdiena, 2009. gada 23. augusts

Miera ostā jeb KAS? KUR? KAD? (4.daļa)

Vieta, kur atstāt sirdi. Pēc košuma un multi-kulti pilnas dienas Olborgā ņemu mugursomu, leju termosā karstu tēju, sēžos savam "zirgam" mugurā un dodos tuvāk Ziemeļu jūrai. Ferma, ferma, lauks, lauks, māja, māja, galā koks. Turpceļš šķietami ilgs, pārāk nepacietīga, lai beidzot sasniegtu un iegūtu kāroto. Sirds ielīksmo brīdī, kad gaisā sajūtu mētru, kadiķu un priežu smaržas - esmu nonākusi līdz senkrastam, kas te stiepjas kilometriem tālu D-Z virzienā. Šis apvidus, iespējams, ir vienīgā vieta Dānijā, kur izjust došanos augšup-lejup... citviet vien plakans dēlis. Kad sasniegts galamērķis, laime pilnīga - vieta, kur izvējot galvu, sasmelt spēkus un rast mieru reizē. Pludmale pilna ar dzintariem (tagad liepājniekiem jānopūšas, tādi gabali sveķu zelta jūs'pusē sen kā vairs nav!).

P.S. Atpakaļceļā, slēpjoties no pēkšņi uznākuša slapinātāja, nonāku lauku sētā ar opciju iegūt kaut ko siltu. Smaržo pēc lietus, saimniece smēķē cigarellu un griež salātus, bet es kāri dzeru savu balto kafiju... Pēc lietus mājupceļš caur meža takām. Kā izrādās, tas pilns nevis zvēriem, bet bērniem - dāņi savas brīvās dienas vada arī tur.

Līdzi ņemamo lietu saraksts dienai pie Z-jūras:
  • trauciņš dzintaram
  • maisiņš sēnei
  • kāda laba grāmata (100% slāpes pēc tām)
Var iztikt bez:
  • peldkostīma (šeit cieņā naturālisms!)
  • laikrāža

2 komentāri:

LAURA teica...

Un mūsu Baltijas pludmali vēl saucot par dzintara pludmali, šeku reku, viņiem vairāk dzintara kā mums!

Varēsi tgd dzintara krelles taisīt :)

Anonīms teica...

Bet man tie graudi izskatās tādi matēti.. Man liekas mums ir tāds dzidrāks tas dzintars. Nu jebkurā gadījumā jauki cūku tauki. :)