piektdiena, 2009. gada 28. augusts

Maldīšanās

Skaidrojošajā vārdnīcā lietvārdam "maldīšanās" atrodami trīs izskaidrojumi. Kā nu bijis, kā nu ne', nedēļas aprakstam šis jēdziens visatbilstošākais.

Maldīšanās nr.1 jeb apliecinājuma meklējumi. Par aizņemtību un rosīšanās iespējām nevar sūdzēties, nedēļas oficiālais plāns aizpildīts no 1dienas līdz 4dienai. Sporta stundas Brovstas skolā (skola kā pils, kā kultūras un izglītības centrs vienuviet), dalība nodarbībās "ātri gurstošajiem" jauniešiem (10 puišu kopa, kuri labprātāk dzer kolu, pīpē un brauc ar močiem, nevis mācās), bērnu izklaidēšana un nodarbināšana divos Jammerbugt komūnas jauniešu centros. Publika un mērķauditorija gana plaša un specifiska, katram nepieciešama sava attieksme un pieeja. Kas tad ar viņiem jādara? Ko viņi vēl nemāk un nezina? Ko viņiem labpatiktos darīt? Šie ir maldu un pārdomu pilni jautājumi, ko mēs, brīvprātīgās, cenšamies risināt (lielākoties jau sevī, bet ideju ģenialitātes pārbaudei labprāt dalāmies). Līdz šim tapis skaidrs viens - esam skolotājas. Manā gadījumā - frisbijspēles mācītāja.

Bet varbūt tomēr maldināšana? Kad nokļūstu jauniešu centros, mazie ķipari sen kā informēti, ka ieradīsies mistiska frisbij-spēles "profesionāle". Centru vadītāji ir pārliecināti, ka nu jautrība garantēta, bērniem būs triku paraugdemonstrējumi, bet... noplātu rokas, tā un tā - trikus nemāku ne rādīt, ne mācīt. Pirmajām reizēm pietiks ar pamatelementu (piespēļu) iemēģināšanu. Un ticiet, tie mazie ir naži - viens, divi, trīs un sapratne par to, kas jādara, jau rokās. Tagad vien atliek sagādāt pietiekami daudz darba materiāla (lasīt: diskus), lai katram būtu iespēja to paturēt rokās ilgāk kā dažas pār-minūtes.

(Ap)maldīšanās trīs priedēs. Ja jau par maldīšanos, tad nevar neatzīmēt novirzīšanos no maršruta izbraucienā pa kalnu velo trasi. Instruktors vien noteica, ar balto bultiņu atzīmēta vieglākā, ar melno - grūtākā trase. Es izvēlējos - savu: kur acis un maņa rāda, tur minu. Baudot ķērpju, miršu, skuju koku smaržas buķeti, iekšēji pukojoties par nepiemērota braucamā piešķiršanu šādam izbraucienam (vecais kalnu velo tika atņemts, vietā saņēmu minamo lēdijām pilsētvides apstākļos. Šausmas mežam un man, bet gan jau patikšanu atgūšu), nokļūstu vietā, kas neiet kopainā ar trases standartiem. Jautājot pēc pareizā virziena, uzrunāju dāmu B. (vārdu neatminos, bet viens no dāņu tipiskajiem) uz velo. Sarunā noskaidroju ne tikai virzienu, kur jādodas, skaistākās vietas apkārtnē, bet arī to, cik ļoti viņa priecājusies par padomijas sabrukumu 90to gadu sākumā. Kā tad tā, viņai jautāju. "Sajutu, ka dzīvoju tik tiešām brīvā pasaulē!"

P.S. Mūsu brīvprātīgo savienībai ir kāds spārnots pašmotivācijas izteiciens: "Just smile, it can be worst tomorrow!" Tādēļ mani nepamet pārliecība, ka "maldīšanās" periods rezultēsies un ceļš tiks atrasts. Kā nu bija, kā nu ne, ceļu līdz tikšanās vietai mežā atradu, vadoties pēc sajūtām un atmiņas (sava veida pieredzes)!

Nav komentāru: