otrdiena, 2009. gada 18. augusts

Pētniecība jeb KAS? KUR? KAD? (2.daļa)

Tā var nogurt tikai no nesteidzības, svaiga gaisa un brīvprātības!

Brīvprātības jēga un prieks. Tas ir kaut kā dikti viegli, nedomāt par kabatas un vēdera pildīšanu, tagad domas un ideju krātuve tiek nodarbinātas ar sevis pašrealizāciju. Pēc "bosa" jautājuma: "Gribu dzirdēt, kas Tevi interesē?", klāju vaļā tīkamo. Viens, divi, trīs un plāns turpmākajam mēnesim skaidrs: frisbijspēles mācīšana Brovstas skolēniem, ekspedīcijas kopā ar vienīgā Dānijas Nacionālā parka dibinātāju (esot viņš very cool guy), kaimiņpilsētas jauniešu kluba reorganizācija (lasīt: praktisks darbs pārkārtojot kluba iekārtojumu). Un vēl "boss" teica: "If you are happy, and our organization is content, I'm happy too!" Visu summējot - atmetot Maslova piramīdas pirmos līmeņus, brīvi-prātīgais sasniedz virsotnes. Nu ko, tik augšup!

Mamma daba jeb mor natur. Neskaitot to, kas pagalmā aiz loga, daba šeit dzīvo kopā ar cilvēkveidīgajiem. Tai ir sava pase, pases fotogrāfija, vien dzimšanas laiks noslēpumā. Saka, Brovsta reiz bijusi ostas pilsēta, bet jūra, kas tagad 10 kilometru attālumā, izveidojusi Dānijai netipisku reljefu. Par vienveidību šeit var aizmirst, vienā pusē jūra, otrā - fjords, kas tuvākajās dienās tik iepazīts tuvāk, lauku daili nomaina mežu platības un, protams, vēja ģeneratori. Sevī joprojām diskutēju, šo vietu dēvēt par pilsētu vai mazpilsētu... Mans priekšstats par šo terminoloģiju kaut kā neiet kopā ar smaidīgajiem traktoristiem, lauku smaciņām, asfaltētiem lauku ceļiem un shopping streetiem vienuviet. Bet ne ciemats, tas nu ir skaidrs.

Skrienamais. Skrienamais laiks sākas nedaudz pēc 6iem no rīta. Nodomāju, ja reiz nomainīta vide un visa veida statusi, tad, saglabājot ikrīta tradīcijas, jāauj kājas un jādodas ekspedīcijās. Caur tukšajām ielām, garām bulciņ-bodei ar tās pirmajiem apmeklētājiem (varu derēt, ka latvieši vai cita veida laimes meklētāji), iekšā muižas pagalmā, pa labi un pamežā iekšā, lūk, atklājums - skautu nometne ar koka "instalācijām". Esmu droša par tādu apmeklējumu nebija sajūsmā zaķis, vanags un citas radības, kas daudzbalsīgi ziņoja par traucējumu. Ha, bet labradoram ar saimnieku pie saites gan - viena alga.


3 komentāri:

Sandra teica...

Tīk tavi iespaidi :)

Eriks teica...

Lai veicas ar nākamo faktu krāšanu triepšanu virsū uz kāda materiāla!

Anonīms teica...

Ak, Cāli! Izklausās, ka viss veiksmīgi un prestiži!