Olborga (Aalborg). Kad māsa-krāsa dzimtenē, par "savu" saucu māsu Olborgu, tās sulīgo krāsu dēļ. Šeit gan ne doma par raibo sabiedrību, kas, protams, dod savus otas triepienus pilsētas kopainā. Pēc nedēļas, kas vadīta starp lauku pasteļtoņiem, un iedegas vien saulrieta laikā, Olborgas palete izžāvē acis, un vārdi nu lieki. Šauras viduslaiku ielas ar rūķīšu mājiņām, kultūrvēsturiskas celtnes un atmiņas no rūpniecības ziedu laikiem mijas ar svaigi slietiem kultūras centriem (tas ir, visa veida bodēm) un ostas apbūvi. Neskatoties uz objekta dzīves ilgumu, visur krāsu kontrasti un detaļu košums.
Dāņi var būt arī spāņi. Dvesmu šādam apakšvirsrakstam rodu nepieciešamībā, pienākumā (jeb ārpuskārtas apmaksātā braucienā) savu būtni reģistrēt migrācijas lietu kantorī, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Kantorī savu kārtu pie lodziņa gaidām ne tikai mēs, brīvprātīgās, slāvu paskata tipi, bet arī just merried (mīlīga A-zemju izcelsmes lelle baltā tērpā + īstens dānis smokingā un baltu rozi pie krūts). Cik noprotu, gredzeni jau mīti, bet kūkas un izpriecu vietā - pilsonisks pienākums, kas kavē rindas kustību kādas 15-20 minūtes. Lūk, piemērs par dāņu attieksmi pret iebraucējiem, laimes meklētājiem, svešzemju dīkdieņiem - viņi ir daļa no sabiedrības, kuri var saņemt visas sociālās garantijas. Dāma baltā iegūs pasi uz diviem gadiem, tad kaut kas tiks formēts atkal (nešaubos - nākamreiz viņi ieradīsies jau trijatā). Tāds multi-kulti kokteilis ar vispasaules piegaršu, un kā gan lai atšķir, kurš autentisks made in Denmark, kurš ne - valodu ar laiku sāk lietot visi. Dāņi gudri, zina, uz kurām pogām spiest...
Kā noskaidrojas Olborgas vēstures muzejā, dāņi reiz bijuši negausīgi bērnu darbaspēka izmantotāji - cigāru tītavās, stikla rūpnīcās (nez', varbūt tieši tāpēc bērnu neformālajai izglītībai un attīstībai šeit pievērsta tik liela uzmanība, rūpība, izpērkot senču grēkus...), par ko mazie saņēmuši tieši 20 santīmus nedēļā. Tagad mazos darba ponijus (lasīt: bērnus) nomainījuši nesteidzīgi kafijotāji pilsētas centrā un visa veida aktivitāšu piekritēji centrālajā parkā. Un zālienā var darīt VISU!
Kā noskaidrojas Olborgas vēstures muzejā, dāņi reiz bijuši negausīgi bērnu darbaspēka izmantotāji - cigāru tītavās, stikla rūpnīcās (nez', varbūt tieši tāpēc bērnu neformālajai izglītībai un attīstībai šeit pievērsta tik liela uzmanība, rūpība, izpērkot senču grēkus...), par ko mazie saņēmuši tieši 20 santīmus nedēļā. Tagad mazos darba ponijus (lasīt: bērnus) nomainījuši nesteidzīgi kafijotāji pilsētas centrā un visa veida aktivitāšu piekritēji centrālajā parkā. Un zālienā var darīt VISU!
Pateicības:
Marco - neformālajam gidam Olborgā par vērtīgāko Olborgas vietu ierādīšanu un ievešanu frisbija kluba Aalborg Dinosaurs aizkulisēs;
biz-bizmārītei - par kompānijas sastādīšanu pusdienojot un pastaigā pa Limfjorden ostmalu;
70. maršruta autobusa šoferim - par dienas labāko izteicienu: "Iedomājies, es arī braucu uz Brovstu! Kāda sagadīšanās, vai ne?!"
Marco - neformālajam gidam Olborgā par vērtīgāko Olborgas vietu ierādīšanu un ievešanu frisbija kluba Aalborg Dinosaurs aizkulisēs;
biz-bizmārītei - par kompānijas sastādīšanu pusdienojot un pastaigā pa Limfjorden ostmalu;
70. maršruta autobusa šoferim - par dienas labāko izteicienu: "Iedomājies, es arī braucu uz Brovstu! Kāda sagadīšanās, vai ne?!"
Status quo. Būt ierindas tūristam - vieglprātīga attieksme pret vietu, ko apmeklē, un to, ko tā var parādīt ārpus ceļveža. Tieši tādēļ esmu pārliecināta par atgriešanos savā "krāsu kastē" bez lielsomas, kameras un liekas naudas zīmes, bet ar brīvu prātu jauniem atklājumiem un iespaidiem. He, iespaidi tomēr maksā - 40 km= aptuveni 5LVL!
1 komentārs:
"Iedomājies, es arī braucu uz Brovstu!..." :DDDDDDDD
Ierakstīt komentāru