Kā Minhauzens dzirnavās jeb KAS? KUR? KAD? (5.daļa)

Ar Z-Jitlandes laika apstākļiem nekad un neko nevar zināt, nu, gluži kā ar bitēm, maziem bērniem un dzīvniekiem. Kā pie sestdienas pieklājas, vēroju debesis un auju kājas ceļam; nolūkotais virziens - fjords Brovstas DA pusē. Un laiks iemēģināt jauniegūtā braucamā priekšrocības, stājoties pretī vējiem, kas, esot rudenim pie nama sliekšņa, pieņemas jaudā ar katru dienu.

Oxholmas (Oxholm) dzirnavas. Jāatzīst, līdz fjordam tā arī netiku (detalizētāka informācija par kataklizmu: zemāk), to aizstāja šīs puses skaistākās vējdzirnavas, kas, lai gan savas funkcijas nepilda kopš tālā 1923.gada, ir daudz iederīgākas šīs puses ainavā, nekā propellerīši uz kātiņiem, kas pa perimetru apkārt katrai pilsētai un ražo enerģiju. Esmu klāt laikā, kad iespēja aplūkot dzirnavas no iekšpuses, un, kā teica dzirnavu pārvaldniece, izbaudīt reģiona vēstures garšu. Ko baudīt bija, it īpaši dāņu kundzes laipnību un vēstures mīlestību. Skaidrības labad jānorāda, 2004.gadā oriģinālās dzirnavas tika nodedzinātas (vainīgais nezināms un nenotverts), bet to vēstures smaržu notur noslīpētās un nomelnējušās sijas, 17.gadsimtā izkaltās skrūves un dzirnavu sirds, dzirnakmens konstrukcija. Kad viesu grāmatā ierakstīti paldiesvārdi, šķirāmies ar norunu tikties vēl citreiz. Nenojautu, ka tas notiks... pēc pāris minūtēm.

Cīņas Minhauzena stilā. Kad vējdzirnavas atstātas aiz muguras un deguns rāda virzienā uz fjorda un putnu rezervāta pusi, pieviļ tehnika jeb velo stūre, kas negribīgi pieskrūvēta rāmim. (Pašportrets kā no LEGO kluču kašteles: vienā rokā stūre, otrā pārējais velo, bet kopā neiet.) Protams, maršruts izmainās atpakaļ-virzienā, šīs idejas ģenialitāti apsveic lietus šaltis. Lai gan Oxholmas dzirnavas pilnas jaunu apmeklētāju, mana nu jau paziņa steidz palīgā ar griezni no rīku kastes (vai tomēr ekspozīcijas krājumiem?). Saulīt' spīd, lietiņš līst, vecam vīram kažoks plīst (jebšu, spītējot dabas stihijām, dodos pasaku meža virzienā, kas nolūkots jau iepriekš).

Nezinu, kas cīnījās vairāk - es ar velo, es ar velo pret vēju, velo pret mani vai mamma Daba pret ceļiniekiem kopumā. Velo triku ar atskrūvējušos stūri izdarīja vēlreiz, un mājupceļš no pasaku meža noslēdzās pamīšus stumjoties, mēģinot ripināties, cenšoties vējā nenokrist un pazodē lādoties par "ceļabiedra" iznesību.

Piezīmes turpmākajiem braucieniem:

1. obligāti nepieciešama rīku kaste vai jāizlūdzas pēc funkcionējošāka braucamrīka;
2. izbraucieniem dabā līdzi jāņem "Dānijas komplekts" - viss iespējamais dažādiem laika apstākļiem;
3. izbraucienam veltīto laiku maksimāli izmantot dabas velšu vākšanai. Mazums, ziemas krājumiem noderēs.