Zimolvadiba

Savu diplometo sabiedrisko attiecibu menedzera meteliti te varu mest uz otru pusi, pati nu tieku reklameta. Ka izradas, Jammerbugt Ungdomsskole brivpratigas vieteja sabiedriba ir atpazistamas, jo boss pamanijies mus ielikt regiona lokalaja avize. Sarunas ar vietejiem to ari dzirdam: "Aaa, jus tak' avize bijat!" Ta nu ir, savu personibas identitati vairs nenoslepsi, bet ieguvums - draudzigi smaidi veikalos, ielas, majienam paceltas cilveku rokas, ko nemaz nepazistam (vai nu neatpazistam). Ka tad var sajusties vientulsh?!

Frisbijmeitene. Kad nedelas vidu izmeginaju spekus ne tikai frisbijspeles macishana, bet pamatigak pieliku roku pie team building aktivitashu organizeshanas meza, apmacama skolenu grupa, vel autobusa sezot, esot vienbalsigi teikusi: "Re, ta tachu frisbijmeitene no Brovstas!" Ja, ja, bija tada lieta, un prieks tikties velreiz!
Ari skolas, kuras mani "izire" frisbijspeles macishanai, zinkarigakie berni nak klat un mirdzosham acim zimju valoda jauta: "Nu, tad spelesim frisbiju?" Saprotama lieta, gribi jau tagad pameginat? Løber! (Skrien!) Viena lieta gan, ko katru dienu nakas ieverot, izejot no majas , "rokassomina" vienmer jabut diskam. Mazums, kads no mazajiem draugiem pekshi paradisies aiz stura...

Darbaprieks. Aiz muguras gandriz divi Danija pavaditi meneshi. Viena lieta, ja imidzs izveidojies diezgan pozitivs un dabai (apkartejai sabiedribai) draudzigs, par butiskako tomer uzskatu lietderigumu. Cik tad ilgi var gulet uz avizhraksta lauriem?! Un liecibas par lietderigumu un butnes efektivitati nemanot noklust ari lidz manam ausim. Pec kopigi pavaditam dienam meza "nogurushie" puikas sakushi spelet frisbiju. Tas esot "priekshmets", kura vini jutas paraki par citiem.
Tomer lielakais gandarijums un ne-par-kadu-naudu iegustams atalgojums mani sasniedza oktobra pirmaja diena (zimigi, ta bija ari "algas" diena). Pec sporta stundas kaiminmiesta skola berni (patiesiba - sikuchi no 2.lidz 4.klasei) atvadoties nostajas rinda, katrs, pec viniem vien zinamas kartibas, naca klat un cieshi jo cieshi aptvera manu vidukli... Tas bija LIELAKAIS paldies, kadu sava dzive esmu sanemusi. Un kads jau teica... tajas mazajas lietas vislielakais prieks veidojas!

Un vel darbaprieks, ka berniem tik tas, ko daram. Piektdienas pievakare viena no musu darba vietam, Fjerritslevas jaunieshu centra griezam gaisa 60.gadu balliti "Flower Power 60's". 10gadnieces augstpapezhos, bet 10gadnieki uzvalcinos, usas un opishu parukas; nashki pa labi un kreisi, dejas atbilstoshi tematikai, balonu spridzinashana (aktivitate, ko izdomaja pashi berni, esot baigi jautri) un vakara labaka ieterpa ipashnieku noskaidroshana (usas tomer uzvareja!). Un nieks, ja pec tadas ballites nogurums ka maja... viniem, tiem mazajiem, tachu patika!

P.S. Man jautaja, vai tomer nav gruti un skumji but vienai sveshuma. Atbildu: visa augshmineta del zinu, ka man sheit bija janoklust. Dienas, kad savas esibas pamatojums jamekle ka adata siena kaudze, man palidz tie tilti, kas tagad savieno divas pasaules starp LV un DK. Talums tuvina!