pirmdiena, 2011. gada 9. maijs

Trīs odziņas Ķekavas novadā!

He, izrādās, ka Ķekavā aug ne tikai vistas... Ķekavas novadā ir gana daudz - acīm un sirdij baudāma! Pierādīt? 

Sestdien, 14.maijā, Ķekavas novads atklās tūrisma sezonu, piedāvājot trīs no savām tūrisma odziņām:

1) ekskursija;
2) Daugmales pilskalna svētki;
3) Muzeju nakts pasākums "Kaimiņi".

Par visu sīkāk, spiežot uz bildes!

Vikingu laiva "Pardus" jau gaida!

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Oda Valmierai

Atliek vien mēnesi un komats cik tur dienas lepni saukties par pilsētnieci, lai par ārkārtīgi skaistu pārdzīvojumu uzskatītu iziešanu pastaigā pa Valmieru. Smējēji jau teiks: "Kas tad nu, vairs nevari turēt pilsētas smogu un iepriekš proklamētā "Valmiera ir mana pilsēta" nodošana tomēr griež kā duncītis mugurā? Staigāju gar Gaujas pārplūdušajiem krastiem, kur ūdens burbuļodams kāpjas lēnītēm savās ierastajās takās, un līdzīgu jautājumu uzdevu sev pašai. Kāpēc gan bija jānodod kaut kas tāds, kas tagad (iz)maksā kādus LVL 6, bet, nemainot dzīves ritmu un kārtību, varētu smelties ik dienas, tā - pāri galvai un saprašanai?

trešdiena, 2011. gada 30. marts

100g pārdomu par kultūras jēdzienu

"KULTŪRA IR TAS, KAS PIEPILDA TAVU SIRDI"
Nu jau mēnesi man daudz nācies saskarties ar jēdzienu „kultūra”. Tam gauži nepaveicies (varbūt arī pretēji), ka tā lietojums un skaidrojums izvazāts simtiem variācijās, nozīmēs un skaidrojumos: galda kultūra, seno inku kultūra, 100g kultūras, kultūras nams, organizācijas iekšējā kultūra, kultūrisms... vēl labāk – kultūriste! Tomēr, tomēr... arvien vairāk iedziļinoties kultūras dzīves aizkulisēs un kolīzijās un pārspriežot jēdziena būtību ar domubiedriem, atskārstu, ka šobrīd šis „K” vārds nav ieliekams konkrētā, fiksētā, visām pusēm saprotamā definīcijā. Filozofēt vai „rakt dziļāk” jau, protams, var, bet tas nekādā mērā neliktu mainīties ne zemeslodes griešanās ātrumam, ne klasiskās mūzikas koncerta skanējumam akustiski slikti veidotā zālē. 

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Turpinājums kustībā. Eksperiments.

Aizverot acis, pieņēmu lēmumu - jādodas. Pieņēmu lēmumu - sākt visu pa jaunam, ar jaunu mitekli, jaunu dzīves ritmu, jaunu pilsētu un cilvēkiem. Arī Rīga ir gana labs apstāklis, kas rosinājis atsākt dalīties ikdienas gaitās, pārdomās. Ak jā, paldies vēl kādam jautātājam: kā tad mēs par tevi zināsim? Jā, kāpēc gan neturpināt... Pilsētvide ir jaunums, svaigums, ko centīšos iepazīt un atpazīt sevī. Eksperimentēšu ar savu noturību pret lielpilsētas steigu, rutīnu un šķietamo pelēkumu.

sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

Par celu... / About the road...

Vasaras klatbutnibu ar visam cilveciskajam manam sajutu 1.junija. Diena, kad Latvija skolasberniem sakas brivdienas, bet Danija - Arta pec ilgaka laika partraukuma uzvilka brunchus. Tas nu ta, lai paraditu dazadibu, skolasberniem Danija brivdiena saksies pirms saulgrieziem.
I felt beginning of the summer with all human senses in me, exact on the 1st of June. It was a day when pupils in Latvia went for summer holidays, but in Denmark - Arta, after a long break, dressed on a skirt. This is either a way as to demonstrate the diversity, for pupils in Denmark holidays will start before the solstice.
 Atputnieku sezona ir sakusies! / The traveler's season has begun!

otrdiena, 2010. gada 25. maijs

Brivdienu prieks.../The joy of the weekend...

Atkal par kadu piedzivojumu. Tas shoreiz ne vientuligs izbrauciens daba, ne gluzi ka atklajums... Par APV pastastishu. Un skaidribas labad, APV nav nekads zvers, ne lipiga slimiba. Ta ir projekta sagatavoshanas tikshanas. Mans "pirmdzimtais" projekts "Beyond the Wall" nu palaists tautas, t.i.- Latvijas, Rumanijas, Spanijas un Polijas plashumos.
Again about an adventure. This time, it is not lonesome riding into the nature, not quite an exploration as well... I'm going to tell you about APV. And for clarity, APV is not someone the beast, not a contagious disease. It is project's advance planning visit. My "firstborn" project "Beyond the Wall" now is connecting people from Latvia, Romania, Spain and Poland.

ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs

Ar putniem.../With birds...

Sen senos laikos jebshu 2009.gada augusta beigas dalijos Minhauzena deku cieniga piedzivojuma, shodien, izmantojot saules pildito novakari, devos izlukot - vai dzirnavas vel vieta. Tada nu bija ideja, bet izpildijums izvertas gluzi savadaks. Jauns piedzivojums mana sajutu un atminu kratuve. Shoreiz (vai jau atkal) par putniem.
Once upon a time or in the late August 2009, I shared with Munchausen's adventure worth story. Today, using the sun filled evening, I went to check - is the windmill still on the place. That was the idea, but the performance and the result turned quite different. I had a new adventure to keep in my memories. This time (or again) about birds.

otrdiena, 2010. gada 18. maijs

Skaists rits.../ Beautiful morning...

Mans shis dienas labakais draugs - vietejais parks, ja vien darzs blakus Bratskovas muizai man atlauj sevi ta devet. Tur shorit pamodos. Meginot iedvest dzivibu pedeja laika sanikushaja kermeni, celu to augsha ta ap seshiem. Tad, pec tris minushu bezmerkigas lukoshanas miglas pilnaja rita, kada neizsakama speka vadita rausos kajas, keru kameru pie rokas un devos ara. Ha, skrieshanai, shkiet, biju un esmu vel par kuslu.
My best friend of this day - a local park, unless the garden next to the manorhouse of Bratskov allows me to call it so. This morning I woke up there. With trying to infuse life into my body, which recently has been to weak and lazy, I pulled it up at six. Then, after three minutes of useless stearing at the morning fog, an ineffable force made me to get ready, to take a camera at hand, and I went outside. Ha, for jogging, it seems, I was and I am still to lazy.


Un tur, sava darza, es tad ari attapos, ausis saka uztvert to tirgus traci kokos - ar mazputninu churkstiem, mezha balozhu dudam, bet parsvars shis vietas karaliem - kra-kra veidigajiem. Skaists rits - sedet skala klusuma un verot, ka no miglas saule celas ara. Gribetos jau ta muzigi, pamosties un speku dienai smelt no ta vienkarsha dabas ritejuma ritos, no zales svaiguma pec rasas lietus, no ta, kas tur- ara...
And there, in my garden, I started my morning and day for a real. My ears perceived the market uproar in trees - with small-bird's talks, wood pigeon bagpipes, but mostly, the sounds, performed by the kings of this place - kra-kra species. It was a beautiful morning - to sit into the noisy silence and to watch, how the sun rises from the fog. I would like to have such a mornings like this forever - to wake up and gain the strength for the rest of the day from the simple and natural passage of morning, from the freshness of the grass after the fog, from everything, what are there - outside... 

Man merkis tagad, sevi piecelt par kripatinu agrak, nokert bridi, kad lakstigalas mostas.
My aim now is to get up a bit earlier, to catch the moment when the nightingale wakes up.

piektdiena, 2010. gada 14. maijs

Pec-rekonstrukcijas atgrieshanas...

Ar smaidu atminos, ka pirms gada manas dienas pildija ipashs BD rakstishanas rezims - stundas bija sakartotas gluzi ka apakshnodalas (no rita-parlasit, pecpusdiena-pierakstit, vakara-formatet, nakti-aptvert visu, kas vel nav iespets padarit un lukoties, ka ielas staiga lapsens), miegam vai eshanai toreiz nebija fiziologiski ipashas nozimes. Tagad velku paraleles un atskarstu par notikumu nezudamibas esamibu - ari shi gada pavasara sakums daba man pagajis secen, viens no pedeja laika lielakajiem dzives eksameniem - izdzivots. Ha, un kursh gan teica, ka ari EVS neparedz parbaudijumus un eksmatrikulacijas bez tiesibam atjaunoties... Nav tik traki, atjaunoshanas nedela ar DK bosa gadigu atlauju tika sanemta un izmantota!

"Footprintia" - demokratiska republika ar iedzivotajiem, savu karogu, himnu, priekiem, bedam un atminam...

pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Bija... skaisti!

Bija klusums... mani ieksha, jo apkart atrumlaivas jaudigais "eennnennn-ennnnn" nelava dzirdet pat blakussedetaja izkliegtos vardus. Bija smarzas... cerinu (sazin', no kurienes), zemes, saules, ak, ari skabbaribas smards piedevam. Bija ronis, kas zinkarigi lukojas pec miera traucetaja, un ari jahta varda "Banans", kas dzelteni smaidija blakus tadiem vardu ipashniekiem ka Sealord un Queen of The Sea. Bija oranza saule, kas leni, leni pienemas speka sava krasu intensitate. Bija nedaudz auksti... uz fjorda ne, majas parbraucot; neizkapjot no siltas jakas, steidzu varit karstu, karstu kakao. Bija gulbju pavasara balle turpat, fjorda krasta... Bija ta, ka negribejas aiziet, gribejas tur palikt, palikt par dalu no ta. But dalai no pavasara..

Vienas lietas gan nebija... foto kameras... Es nemu talka atminu un domu, saku redzeto pierakstit krasas!


svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

PankūČa un mans nedelas prieks!

Man dikti patik Edmunda Rudzisha rakstitais vina "Straupes skichu burtnica" par sevis izteikshanu. Arajs sevi izsaka zeme, mate - bernos, bet es shodien sevi izteicu virtuve. Un ir ta, ja radoshais gars nenak pie manis dzeja vai kada vestule, tad eksperimentiem ar ledusskapi un plauktinos atrodamajam edminam ir dota zala gaisma. Shirita brokastim - kefira-kakao pankukas, pusdienam - zupa "Ja-nekas-nav-majas-un-uz-veikalu-negribas-doties-DK-variants".
Kakao-pankucis. Smaids pa visu gimi!

otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis

Cela dziesma

Shis ne no shodienas. Tik un ta - Z Danijas lauku vienkarshiba.
Es shodien atkal esmu zirga, nu, taja ar diviem ratiem, pedaliem un ne visai ertu sedekli. Braucu lukot marshrutu, kur jau pec nedaudz vairak ka nedelas dosies workshop "Footprints" dalibnieki. Un ja sagatavoshanas projektiem un pasakumiem vienmer butu shada - es laime lidotu. Sen jau biju gaidijusi to izraushanos uz cela, nezinama, izpetama, atklajama, pievarama taluma...

Jasaka godigi, apgutais posms (no rezidences vietas vairak uz ZR) ainavu miliem nebutu neka ipashs, viens liels kartupelu lauks, kas sadalits neskaitamas plantacijas. Ka man teica zinatajs, shajas plantacijas tupenishi cilveka roku siltumu nepazist, viss ar mashinerijam un tehnikam tiek darits. Nu ja, ar to dani ari pelna savus zelta podus.

Un tas svaigas lauku gaiss, kas ir tieshi tik "kardinoshi" smalks ka kartiga ferma un tur iestavinats aromats! Mans degungals sho aromu jau sen ka nenem launa, un tas netrauce. Shoreiz savu darija ziema iegutais vecishkais stivums un piejuras klimatam neatbilstoshs austrenis, kas gazh no kajam. Bet es jau neko, cepure galva, domas pasaule... tik' minu. Un vel, paspeju aizbegt vai ari apdzit pirmo perkona lietu.

Aiz muguras kilometri 35, dibengals stivs, bet mana prata atkal skan cela dziesmas.

svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

Edot smilshu rausi...

 Zvejnieku un atputnieku pilseta Løkken
Beidzot! Beidzot pec 8 meneshu bushanas LEGO un smørbrød (ipasha sviestmaize) zeme, varu teikt, ka shis zemes Z gals nu tik tiesham iepazits un izpetits. Kolega piedavajums, doties izbrauciena lidz Skagenai, naca istaja bridi - lai atkal saktu priecaties par shis vietas skaistumu, lai nepiespiesta gaisotne sagatavotos dabas milotaju projektam pec nedelas un lai atgadinatos, cik tas cilveks tomer mazs un niecigs dabas speku prieksha. Un par to ari bus shis pastasts, par veja un smilshu smelshanu un Latvijas zvejniekciemu sajutas kershanu.

ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

Tad, kad aizver acis...

Ta divaini. Vien ta iemesla del, ka interneta vairs nevaru uztvert savu iecienitako radio, tagad klausos Radio Valmiera. Klausoties aizveru acis, un sajuta tada, ka esmu aizcelojusi laika pirms nedelas... Un tas tagad shkiet ka mirklis, ka viens acu mirkshkis pec formulas:
ES TE---ES+JUS TUR---ES TE

Un ja vel kadam "paldies" un "atta" neesmu teikusi, tad tagad, sev un citiem atgadinot, saku PALDIES. Tas, gandriz divas nedelas Latvija bija ka patikams sapnis. Redz', un ne tikai es parsteidzu ar savu pekshno paradishanos, viss shis laiks bija parsteigums man pashai. Nu, tada izraushanas no gandriz astonu meneshu shkituma.

"Nu, baterijas uzladeji?" gardi shmaukstinot Laimas konfektes, pajautaja boss. Drizak nomainiju, tagad tas verstas maju virziena... Lai gan, ir atkal domas, idejas un sapni par prom laishanos, shoreiz gan cita virziena. Bet to nu es bosam neteicu. Neatzishos jau vinam, ka dala manis vel palika tur, pie jums, pie Liepajas un Gaujas, pie sirsnigam sarunam un Narvesena Antras, kura atcerejas. 

P.S. Te varbut piederetos kada bilde, kads foto. Nav. Viss paliks tur, krushkurvja kreisaja puse...

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Ta ka SVID

Pedeja laika, ta vien shkiet, Artai prata pavasaris, smarzas, pirmie taurini, rita izskrejieni un dzejoshana-domu dejoshana. Pa dalai tiesa, bet shodien pec kartigi aizvaditas darba dienas atskartu, ka skaidribas labad jaizved domu saimniecibas revizija un jasakarto viss pa plauktiniem. Tadu nu re, publiska SVID analize par brivpratigo darbu Danija.

svētdiena, 2010. gada 21. marts

Pagara iszina

Soreiz tada pagaraka iszina, jo, pavasarim iestajoties, DK Kirkegade rezidences iemitniecei uznacis LPN (jebshu Lielais Pavasara Nogurums) un aktivaka dienas dala ir agrie riti ar izskraidishanos pa aru. Velak jau vien gatavoshanas sjestai, pati sjesta un pec-sjestas nevala...
Ja, ja, vitaminus vajag! Un viens tads vitamins tagad uz virtuves palodzes megina digt. Bet tos zalos vitaminus jau veikala ari var dabut. Visu tur var dabut! Pat koka mizinas, suninas un citus dabas brinumus... Bet es neizlaizos un, pieturoties pie latvju tradicijam, didzinashu visu, ko vien iespejams.
Bet visbaudamakais visa shaja lauku un pavasara bushana ir siltais klusums, kas sheit iestajas pec septiniem vakara. Un es macos baudit un klausities. Klusums ir skaists, bet ari putnu koru kari, kas tagad aiz loga pienemas speka ik dienas, ari man tik. 100% idillei vel pietrukst ezers vai upe, neliela lauku vienseta un darba smarza. Bet, par smarzam runajot, nedelas vidu lidz manam nasim nonaca ari zemes smarza. Ak jel, kas to butu domajis, ka visa aizgajushas ziemas epopeja cilveka modinas istas brinishanas un mirkla vienreizibas sajutas!

svētdiena, 2010. gada 14. marts

Inside, outside, at the seaside...

Ne ar mani vienigo ir ta, ja ikdienas piepilditas ar darbiem, skrieshanam, ieshanam un darishanam, visu iespejams paveikt un vel paliek laiks dveseli atputinat. Bet, no otras puses, kad briviba rokas un planotajs nezina  preti plivina baltu lapas roku, iestajas nevala pat izcelties ara no gultas. Par laimi, aizritejushas nedelas dienas planotaja bija smagi norakstitas un izraibinatas! 
Ta nu ari bija... inside, outside, at the seaside!*

svētdiena, 2010. gada 7. marts

Mirklu reagents...

Ja man tagad kads meginatu sekot, nu, piemeram, ka tas ir bosam, kuram jau nedelu ikdienas gaitas job shadowing ietvaros lidzi seko David no Spanijas, mans cilveks butu makten vilies. Nevaretu teikt, ka man pashai ar sevi butu garlaicigi (gluzi preteji!), tomer cilvekam no malas butu pagruti. Pagruti tadel, ka pusi nedelas meginaju atveselot aiz-ie-kaisusho redzi, bet otru - savakt sevi kopa, lai ar jaunu, spriganaku verienu varetu kerties pie to do liste sakrajushamies darbiem. Un shi savakshana nekas patikams, aktivs un interesants nemaz nav. Kaut kas lidzigs David ieviestajai sjestas stundai... Mana gadijuma - stundas vieta bija vismaz tris tadas.

ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris

Vestule no nekurienes

Ir tada neaprakstama sajuta, kas robezojas ar tukshumu un nespeju izteikties vardos. Varbut ar mimiku un kurmitim lidzigu paskatu, bet ne vairak. Gulets maz, darits, smiets, jokots, iz-sa-no-ap-runats un no ta visa ieguts milzum daudz. Ari par iekaisusho acs kaktinu vien pasmaidu...

Lai gan bosa izaukletais rupju berns - jauno lideru treninprogramma (Youth Leader Training Course) bija domats, lai apmacitu projektu rakstishana un ta rezeultata taptu reali projekti, man ka palidzigajam paligam (lasit: kafijas automata un gridaslupatas operatore, mirklu iemuzinataja, utt.) tas nozimeja ko pavisam citu. Shtrunts, cik projektus ta ari izdosies realizet, mana koferi iegula cilveku, kulturu un situaciju dazadiba, kas tagad liek kalendara atzimet 184 dienas lidz atkal tiksimies. Bus turpinajums!
Laipni lugti nekuriene jeb varti uz snow-where!
Man shkiet, ka kada Arijas Elksnes dzejas panta bija teikts par gaismas pedam, ko cilveki atstaj viens otra. Esmu nopedota. Cilveki izskreja man cauri - piepildija, sasildija, deva gaismu, un, es ceru, speja pienemt to, ko vareju dot preti.

P.S. Shis nedelas iespaida esmu nonakusi pie secinajuma, ka kadu laiku tada varetu but ari mana turpmaka dzive - uz koferiem. Ar tukshiem koferiem pasaule, lai sasmeltos dazadibu un cilvekus, ko velak panemt lidzi. Gribu pildit savus tukshos koferus!

Arta
Lille Norge

piektdiena, 2010. gada 19. februāris

Mainot dienu pildijumu

Laika, kad Ziemas Olimpiskajas speles Latvijai 1, Norvegijai 100, bet Danijai - neviena medala (labojiet, ja maldos), caur sniega kupenam dodos uz "mazo Norvegiju" (Lille Norge) jebshu lauku maju nekurienes vidu, lai nodotos Jammerbugt Ungdomsskole kolegu organizetam apmacibam. Ka jau ierasts, ja jau darba vieta ko organize, varu pakalpot ka palidzigais paligs un par brivu sasmelties jaunus iespaidus, piedzivojumus un cilvekus.

EVS-Artas dzives pildijums. Sobrid akcents uz molukulveidigo - cilvekiem un sakariem
Lai gan sheit, tapat ka visa Z-Eiropa, ziemas uzvaras gajiens ar mezonigam kupenam turpinas (sunu budu no lielas sniega kaudzes vel nemana), nelaujos ieputinaties un tveru jaunumus, kas spej iekrasot visnotal balti krasotas dienas. Nu, piemeram, esam tikushi pie liela un ista ofisa (lasit: ne improvizacija blakus istaba), darba vietas 3aja stava ar lieliem logiem un skatu uz DA pusi. Un es jau gara acim redzu, ka gaidishu ritus un vershos taluma caur lielo logu tad, kad naks pavasaris...

Un shi man vnk patik. Loti. Tirums. Skaista atklashanas dabas prieksha.
Shajas dienas vieteja jaunieshu centra aizsakam internacionalo grupu, kur piedalities aicinati visi jaunie dani, kuri jau bijushi vai veletos doties kada apmainas brauciena. Parsteidza jauno atsauciba un interese. Pat lielie dani teica, ka tas nu ir brinums, jo, ka jau ieprieksh to biju noverojusi vieteja sabiedriba, mazajiem netrukst ne nieka, tadel tadu, manuprat, ekstru ka doshanos uz citu valsti, neuzskata par ko ipashu. Vienvardsakot, motivacija kaut kur piedalities ir tuvu nullei. Redz', bet shoreiz bija savadak, spitejot sniega vetrai (epopeja nr.3), kopa sanacam vairak ka 20. Un vai ziniet, bija prieks planot, organizet un Danijas mammai klus ausi chukstet, kas darams talak... Nevilshus atsauca atmina ViA un organizashanas laikus. Eh, sajutas, un tur tas smekis (un ar sho te sutu sveicienus Daigai un Zanei!)...

P.S. Pirms Danijas laika uzstadiju sev pashmerki - atrast laiku, lai dotos uz Norvegiju, ko tik loti vel joprojam karoju sastapt un redzet. Nez', vai mana maza Norvegija ar' skaitas? :D