trešdiena, 2010. gada 24. marts

Ta ka SVID

Pedeja laika, ta vien shkiet, Artai prata pavasaris, smarzas, pirmie taurini, rita izskrejieni un dzejoshana-domu dejoshana. Pa dalai tiesa, bet shodien pec kartigi aizvaditas darba dienas atskartu, ka skaidribas labad jaizved domu saimniecibas revizija un jasakarto viss pa plauktiniem. Tadu nu re, publiska SVID analize par brivpratigo darbu Danija.

Lai visu sho pacietigi varetu izlasit, ieteicams uzlikt fona, luk, sho muzikalo noformejumu. Man rakstot palidzeja!

Stipras puses
  • vieta un laiks ideju realizeshanai. Iniciativas, radoshuma un darbiguma motivejosha vide. I projekti, i frisbijspeles macishana, i pashrocigie izbraukumi daba, i dzejoshana (to "i" daudz!)... Laiks gan atbildigi nopietnam darishanam, gan savam priekam un dazkart ari slinkumam. Ja, tas ir kaut ka ta - darit to, kas prata un sajutas. Bet viss sakas jau augusta, kad, sheit ierodoties, man bija atlauts veleties...
  • fleksibls darba laiks. Ja kads jautatu pec mana darba grafika, tad patiesiba man butu nezina japarausta uzacis, nu nav mums tada. Ir vairakas to do listes, spiedzoshi bosa atgadinajumi darba e-pasta, iknedelas meetings, ir ari termini un atgadinoshi e-pasti no kolegiem visa Eiropa. Ta nu visu summejot, varu teikt - ari ta ir iniciativa, sevi ieksha turet nekur neredzamu grafiku, ko veidoju pati. Pavisam labi, ja tas saskan  ar visiem ieprieksh minetajiem pulksteniem un pratiem.
  • neformalas izglitibas labakais paraugs jeb es joprojam macos. Ja vien varetu, tad es labprat izmeritu to apjomu informacijas, zinashanu un pieredzes projektu menedzmenta pasaule, ko shajos meneshos esmu ieguvusi. Un ir ta, neviens te nesez klat, lai macitu, kas ir kas... Sedi nost, meit', un doma pati, kapec apstiprinatais budzets nesaskan ar realo... Un lielakais prieks, ka lietas virzas, projekti rakstas, koordinejas un driz, driz ies gaisa, bet Arta macas, ari no kludam.

Vajas puses

  • velami obligatas iniciativas un atbildibas. Brivpratiga darba pamata shaja organizacija ir interese un personibas novirziens (jebshu uz kadam lietam tu esi "kritis"). Ar mani te visiem gruti, man patik daudz-kas, vis-kas, dazkart ari kaut-kas noteikts un viens. Dazkart ir ta, mus mili aicina iesaistities kada pasakuma, aktivitate, bet kaut ka vienmer (uzsvars uz sho vardu, ludzu!) beigas izradas, ka mes ka palidzigie paligi par to klustam atbildigi. Braucam uz filmu studiju paraugus skatities, bet velak tu attopies, ka jaraksta scenariji un jakarto ligumi. A ko var padarit, ja Artai acis deg ikreiz, kad notiek kas aizraujoshi interesants un nepieredzets?!
  • dzive ka pazharniekam. Neslepshu, esmu kartibas mile. To do listes un grafiki ir mani draugi. Bet redz', ir ta ka sheit cilvekiem patik kavet sapulces, aizmirst par apsolito un attaisnoties ar nespeju atvert darba kalendaru mobilaja telefona. Un kopsumma rodas tada ieksheja trauksmes un vetras sajuta, kas var paraugt haosa, ja vien pietiekami citigi netiek sekots lidzi visam, kas notiek apkart (t.i. biroja). Tomer ir ari laba zina, ir rasts pavisam vienkrash risinajums shadai pazharnieka dezurai - visu tvert ar smaidu un humoru. Tas ir tieshi tik pietiekami, lai izglabtu sevi no galvas daktera apmeklejuma.
  • kludas, kas maksa. Ka jau ieprieksh noskaidrojam, kludishanas ir dala no macishanas. Bet kludas, kas nerve visvairak ir tas, kas rodas (un esmu parliecinata, ka uzradisies ari turpmak) nesaprotot, kas tad ir kluda. Pedeja laika esmu uznemusi jaunu pieejas kursu attieciba uz bosu un uz visu vina teikto. Un te starpkulturu komunikacijas piemers, ka vienmer (lasit uzsverti un ar attieksmi!) ir japarjauta piecreiz. Latgalu temperaments man pedeja laika palidz lietas nokartot lidz 99% vienotai saprashanai, kamer mana rumanu kolege kluse un pardzivo par projekta ieviestas kludas sekam.

Iespejas (milaka analizes dala)
  • kabatas lieluma pasaules sajuta. Nebushu neko originala, jo istenu pasaules un dzives garshu esmu sajutusi vien tad, kad izlists no alas. Maju sajuta, cilveku sajuta, gadalaiku mainas sajuta, ilgoshanas un satikshanas sajuta, ka ari visas citas tadas jutas, ir tas lielums, ko shobrid mans prats pienemis par pamatu visam, pat iemeslam, kapec agri no rita vajadzetu celties un sveikt dienas sakshanos. Un jutona, sajuta ir pamata tam iespejam, kas rodas, sakot "ja" izaicinajumiem, parbaudijumiem un nebushanam. Ar sho sajutu tad nu vershu visas "vajas puses" un "draudus" piedzivojuma, kas saucas dzive. Un, ja gribat, varat tagad mani saukt par Jutu.
  • atbildes uz jautajumiem. Pirms savas brivi-pratigas dzives uzsakshanas sev jautaju, kas tad isti esmu. Nu, kaut ka lidzigi tam, ka to Valdis reiz neveikli izdarija. Jautajums labs un lidz dzilumiem butisks katra dzive. Kads varbut teiks, ka nav svarigi "kas", bet "ka" es/tu/vinsh/vina/mes IR! Un tam es sirsnigi piekritu. Tomer, atgriezoties pie ieprieksh uzstadita jautajuma, secinu, ka "kas" ir ka cels. Ziniet ko, un tas celsh ved, celojums notiek iespeju juras un bezdibenos, un ta vien gribas nespet atbildet uz jautajumu, kas sakas ar "kas"! Un dazkart ari darba shis jautajums ir tiri vieta. Kas es patiesiba esmu, ja skaidri zinams, ka tik vien ka brivpratigais. Iespejams, uz sho jautajumu tik vienkarshi pie mums, Jammerbugt Ungdomsskole saime, nav atbildams.
  • ieskats nakotne. Jau ieprieksh esmu dalijusies prieka par tam jaushi nejaushajam un visnotal neplanotajam iespejam, ko piedavajis darbs ar Eiropas limena projektiem (lai dzivo YiA!). Un, ta lena gara rakstot shis rindinas, manis ieprieksh rakstitais uzspragst dziva isteniba. Tikko sanemu piedavajumu sadarbibai ar Aziju, kas nozime tik' vienu - pec augusta pasaules sajuta vel nebeigsies un skats naktone ir rozigos miglas valos tits. Man garsho tas vards IESPEJA!

Draudi
  • sadegshana. No iespejam, skrieshanas un darishanas iespejams nogurt, un nogurt ta, ka negribas smaidit ne saulei, ne gimim spoguli. Un es loti labi apzinos, ko rakstu, jo ta ir bijis, un ne vienu reizi vien. Sak', pastrada, ieskrienies, lido... un tad zeme. Un no apakshas piecelties, ai, cik gruti. Bet laba zina, ir recepte, es sakuma piecelos celos... un tad ir neizsakami vieglak.
  • parprastais atbildibas smagums. Ka biologiski sievishkigai butnei man ir nikis dazkart parpilet - emocionali uzspragt vel pirms laika, kad noskaidrota trauksmes iemesla tragiskuma pakape. Projektu laucina ta ir atbildiba, kas ik pa laikam smadzenes rada parak lielu stresu un satraukshanos par niekiem. Un ja atbildiba spiez, tad tas nekas priecigs vairs nav, vairs nav ne patikas darit, ne censties... Tads aplis sanak! Un atkal laba zina, ne es viena nesu atbildibas smagumus, mes tos dazkart dalam uz 4!
  • saldais pieradums. Tas ir tapat ka ik dienas celties 6os no rita. Bail, ka sheit ielikshu un atstashu parak daudz, un, majas atgriezoties, no lielas darishanas butu vien "pluksh". Bet savadak nevaru, ja dara, tad no sirds, pat tad, ja nav iespejams noteikt efektivitati un darbibas jegu kopuma (atceresimies, ka danu jaunieshi ir uber garlaikoti no plasha piedavato aktivitashu klasta).
P.S. Un ipashi silts sveiciens ViA ex-kolegiem... Mums te tadu kartibu un sistemu! Bet ja vajag, es shobrid varetu padalities pieredze, ka ir stradat ista organizacijas haosa.

Nav komentāru: