It ka jubilejs

Atminos, cik loti brinijos, ka bija palidojis mans pirmais DK pavaditais menesis, vel lielaks un jaudigaks "ak un vai" ir tagad, kad 14.februari atlaujos svinet seshu meneshu jubileju. Ja butu pa Karlasona modei, pirktu 182 ar pusi tortes. Tortes nebus, pat viena ne, viss shis laiks ir bijis ka smekigs tortes kumoss - ar pamatu, rugtu un skabenu ievarijumu, ar saldu jo saldu putukrejumu. Ai, lai iet ari kada odzina pa virsu! Ja, ir bijis tieshi tik daudz un tik dazadi. Un tieshi tapec atlausos necitet visu jebkad sheit iepriekshrakstito, jo tads nu ir tas pavaditais laiks Danija - piepildits un "nosists", skaliem smiekliem un klusam, iekshejam asaram pildits, raibs ka dzena veders un tik peleks ka drankigi izdevusies diena, mierigs, bet nekad, nekad garlaicigs... Un par to nu prieks! Galu gala, sheit esmu atklajusi ari shisvietas gardakas kukas un citus gastranomiskos brinumus. (Viss jau butu labi, pagaidam tikai viena edmina ta pa istam no LV karojas - griki!)

Pardomu devu shim kumosam deva ari EVS Midterm training jebshu obligati velams pasakums visiem Danija esoshajiem brivpratigajiem. Atshkiriba no iepriekshejas reizes, kur visi tikamies Andersena dzimtaja puse, Danijas viduci, shis treninsh karalzemes galvaspilseta Kopenhagena, kas man ka lauku bernam nu dikti gaja pie sirds. Apmacibas ka jau apmacibas - laiks, vieta un cilveki, ar kuriem dalities piedzivotaja, atskarstaja, savas naktones vizijas... Sarunas, sarunas, sarunas... Iespejams, pat par daudz.

Cinitaji. Gatavi atlikushajam laikam, citam 3,4... Man 6!

Un, protams, atkal Kopenhagena, kas ar katru reizi sirdij aizvien tuvaka un tuvaka klust. Shoreiz ta radija savu ipasho romantismu - ar nesteidzigam kafijotavam, studentu un internacionalu lauzu tikshanas vietam, ar gramatu antikvariatiem, kur pazaudet laiku, galvu un savu tiesu pieticigas brivi-pratigas algas, ar Kristianijas isto seju, kas tumsai iestajoties parvershas par katras mammas biedu (lasit: lielie puikas baros stav pie degosham mucam un "lido", jo "lidojoshos cepuminus" var iegadat turpat uz vietas). Nu ta, un tagad shkiet, ka galvaspilseta man zinama un pazistama daudz labak neka tuvaka lielpilseta. Un dzivei laukos tapec ir sava ipashi pozitiva puse - ka atzinas brivi-pratigie no Kopenhagenas, arpus galvas-pils-setas nav sanacis but biezi. Yes!
Ja, un vel es gribetu dzivot Danijas Nacionalaja muzeja, tur starp kulturvesturiskajam skanam, smarzam un materialajiem artefaktiem.

Ta, un te butu mana gulta un mans TV. (Zilaja ekrana udenskritums chalo)

P.S. Laiks sak ritet atpakalgaita. Vel pa 182 ar pusi tortitem un mes tiksimies!

Piesienot domu aiz kajas

Nu re, nedela apkart. Aprinkojis laiks ta, ka ne pamanit! Pie sevis secinaju, ka, lai gan neraugoties uz to, ka nekas jauns jau nenotiek (gulta-ofiss-veikals-maja), viss virzas uz priekshu... Daba gan - atpakal ziemas kupenas. Laba zina - dani otrajai sniega invazijai bija sagatavojushies, ir i lapstas, i sniega traktorishi, un ari kadam opim uz elektriska ratinkresla uzmauktas biezas (shkiet, ziemas) riepas.

Esmu sakusi piedot daniem par to, ka sheit ne slepot, ne laisties no kalniniem var - nav kur un nav ar ko. Piedevu, jo kada rita tiri nejaushi atradu nodarbi, kas nu pilda manas domas, valas un nevalas brizus, kam redzu jegu un galu gala - savas lietderibas piepildijumu. Ir sacis tapt stasts, kas reiz nakotne varetu patransformeties kada gramata. Un ziniet, ta ir tik brinishkiga sajuta, rast pielietojamibu savam domam brizos, kad varetu shkist, ka ta vieta, lai domatu, varetu reali stradat.

Ta nu tad ari vadu dienas - pa dalai realitate un savos projektos, pa dalai makonos - stastot sev stastu. Tas ir ka pierunat savu domajamo apstaties jebshu nospiest record pogu istaja bridi, lai piefiksetu izdomato. Shim nolukam pie gultas tagad novietotas pierakstu lapas un rakstamriks.

Ar domashanu vispar ir jocigi. Muspuse pat radusies folklorizeti izteicieni par domashanas kaitigo ietekmi uz veselibu vai darba kvalitati. Kolege Kristine saka: "Oh no... I was thinking, but now I'm sinking" (ja, no domashanas lidz slikshanai domas nav talu). Savukart boss, kad izteicos, ka "es nu te ta padomaju" parasti skali nopushas un izmisigi ludz: "Nesaki, ka doma, savadak ari man tas bus jasak darit."

P.S. Un summejot visu iepriekshejo, ja ari shobrid nevaru pateikt, ka mana dzive iegrozisies pec brivi-pratigas misijas beigam, skaidrs nu ir viens - lidzi man celos stasts (varbut pat stasti). Rakstamais ieksha ir, tas aug, apaug, apvelas un tikai tad ir gatavs izneshanai uz baltas lapas.

Par dabu, berniem un pavasari...

Un atkal bus par pavasari... Un ka gan var nebut par pavasari, ja itin viss apkart par to liecina! Kaiminsh augshstava shodien izveda pavasara gaidishanas talku - dardeja visas durvju aplodas, un man gribetos domat, ka tas bija par godu gadskartejai spodribas dienai. Vispar ar to musu kaiminu ir ta jokaini, jo iepriekshejas brivi-pratigas koleges izteica domu, ka shis esot narkomans vai vietejais narko-dileris... Shi apgalvojuma patiesumu mums gan vel nav izdevies un, par laimi, nav nacies parbaudit, bet divains vinsh ir, tas nu skaidrs. Vinsh ir no tiem cilvekiem, kuriem patik visas skalas lietas (lasit: zageshana, skaldishana, skraidishana, durvju dauzishana) darit tieshi taja bridi, kad visi citi (t.i. mes, kaiminienes apakshstava) velas doties pie miera. Un ari suns vinam pieder, sunim vards Oskars. Nu ja, bet ne par kaiminu es te gribeju dalities... Par pavasari!

Otrs pavasara vestnesis, kas, vadoties pec mana pedeja zinojuma, vel tikai brieda pavasarim, tagad ir atplaucis un smarzo ka traks. Hiacintes uz ofisa palodzes shodien noreibinaja lidz vieglam galvassapem.

Un shi ir gulet-izlikshanas spele...

Un ka pie istenas pirmas sajutamas pavasara dienas pieklajas, tikam pie jaunas "halturas". Shis nu oficiali laikam skaitas nelegala, bet ko nu padarisi, ja abam pusem dikti izdevigi un patikami. Abas ar kolegi esam kluvushas par auklem uz pusslodzi abam bosa atvasem. Mazakajam jau daudz nevajag, vien rokas, kas nemitigi aija un ucina, bet ar pirmdzimto gan - nonemshanas lielaka. Sodien spelejam "birojos", "liela lacha piekaushanu", un, lai lidzsvarotu nebednibu macishanu ar kaut ko lietderigaku, kopigi slaucijam traukus un lasijam gramatinas (ha, varetu teikt, ka tagad protu ari rumaniski!). Un auklitem Danija vispar ir zelta dzive, par dazu stundu "izlikshanos, ka" var nopelnit pardesmit latinus. Tas nu ta... dikti lielam saldejumam pietiek!

P.S. Un to visu dabas moshanos un knosishanos ar apbrinu tveru ikrita izskrejienos. Marshruts pagaidam tiek ieturets viens - caur kapsetu, garam lielajiem laukiem, ar likumu gar dazam viensetam, un atpakal. Mierigs, skaists ikrita aplis sanak. Un ta nu aplojot, es jums saku, katrs rits un daba tajos ritos ir gluzi cita. Tas ir kaut ka ta, it ka kads pa nakti photoshop vai, sliktakaja gadijuma, - paint-a butu ko pielicis, nonemis, piekrasojis. Un smarzas ar, smarzo pec slapjas, siltas zemes. Ta, luk, te laukos pavasaris nak...