svētdiena, 2009. gada 16. augusts

Ievad-sajūtās jeb KAS? KUR? KAD? (1.daļa)

Šeit un tagad. Kad miesa nolikta pie vietas, arī prāts daudz-maz saradis ar jauno dzīves vietu, apstākļiem, bet nojausma liek trīcēt iekšām - viss vēl tikai priekšā. Kas tad zināms? Brovsta ir kārtīga mazpilsēta Grobiņai piemērojamos apmēros. Tā ir tieši tik maza, lai, šķērsojot gājēju pāreju, varētu sastapties ar tautiešiem. Cik zināms, šajā komunā (administratīvais lielums) dzīvo un strādā kādi 20 latvieši. Un, tajā pašā laikā, pilsēta ir tik liela, lai tajā ietilpinātos 6 lielizmēra veikali, ne-saskaitāms daudzums reliģisku iestāžu un kārtīgs second-hand (tur iepērkoties pat mans boss, tātad - nesmādējams iestādījums).

Saimniecība. Tā ir vieta, kas šobrīd sastāda lielāko apjausmas daļu, un ir iepazīta līdz katram sīkumam trauku skapī. Mājā ar zīmīgu uzrakstu REX (gandrīz katrai dāņu mājai ir kāds nosaukums, īpašnieka uzvārda veidolā) mana darba vieta izīrē pirmo stāvu - dzīvojamā telpa, 3 atsevišķas istabas mums, trim brīvprātīgajām, lielizmēra virtuve un mans prieks - kvadrātveida pagalms ar veļas žāvētavu un velo novietni. Man labpatiktos to dēvēt par dārzu ar pusvītušiem krūmiem, nabadzīgu zālienu, kas tā vien lūdz pēc darbošanās. Dārzā mīt biz-bizmārīšu kolonija, ko arī varētu ieskaitīt saimniecības grāmatā, ja vien neesam tās jau saspiedušas. Un vēl par savu varu saukt arī istabu dārza pusē, kas izmēros un pēc novietojuma evakuācijas plānā ir in-between. Nekautrējoties atzīšu - labākā no visām, ar priviliģētu iespēju vērties agros saullēktos un būt attālināti no ielas trokšņiem.

Vieta. Un ir kāda īpaša vieta, kur smelties prieku un spēku, ar stipru vēju, dzintara tīrradņiem un mazām zvejnieku mājiņām piekrastē. Mājas, iekļaujoties vidē un saglabājot temperatūru, uzvilkušas 100% dabīgus zāles un krūmu jumtus. Tāds prieks vien 10 kilometru attālumā!

P.S. Morāla nogatavošanās pirmajai darba dienai Jammerbugt Ungdomsskole ofisā.
P.S. (2) Turpmākajās KAS? KUR? KAD? daļās - brīvprātīgā darba jēga vai nejēga, mirkļi cilvēkos, veiksmes un neveiksmes saimniecībā un lokālajos pārtikas veikalos.

pirmdiena, 2009. gada 27. jūlijs

Pats galvenais


"Un nav nekā sarežģīta uz zemes: it visas lietas, visas parādības savas būtības dziļumos ir līdz primitīvismam vienkāršas. Arī cilvēki - tais retos, laimīgos brīžos, kad viņiem nav jāspēlē pašu izvēlētas vai citu uzspiestas lomas - ir tādi pat pirmatnīgi, kādus tos veidojusi un turpina radīt daba. Pavisam necili. Gluži parasti. Sev un citiem saprotami..."
/E.Rudzītis/

P.S. Pēdējais pirkums pirms prom braukšanas no Valmieras - "Straupes skiču burtnīca". Līdz kaulam patiesi.


ceturtdiena, 2009. gada 23. jūlijs

Kļūdas labojums


Atcelts došanās datums. Ir tā - cilvēks plāno, bet Dievs dara... Rezultātā cilvēks saprot, ka labi vien ir, jo, iespējams, plānotais nav bijis lāgā saplānots... vai nu arī bijis pietiekami daudz priekšdarbu. Manā gadījumā - otrs variants, kas ļauj 4os gados iekrāto un apaudzēto sprīdi pa sprīdim salikt somās vai ielidināt mēslainē (protams, pirms tam, izrādot cieņu aizgājušajam laikam, kavējoties atmiņās).
Kad nu miesa kļuvusi brīvāka no sīklietām, atmiņām, nastām, tiek nosprausts jauns plāns:
  • Vidzemē līdz 27.-28.07.
  • apmācībās 31.07.-2.08.
  • prom - 14.08.