Atliek vien mēnesi un komats cik tur dienas lepni saukties par pilsētnieci, lai par ārkārtīgi skaistu pārdzīvojumu uzskatītu iziešanu pastaigā pa Valmieru. Smējēji jau teiks: "Kas tad nu, vairs nevari turēt pilsētas smogu un iepriekš proklamētā "Valmiera ir mana pilsēta" nodošana tomēr griež kā duncītis mugurā? Staigāju gar Gaujas pārplūdušajiem krastiem, kur ūdens burbuļodams kāpjas lēnītēm savās ierastajās takās, un līdzīgu jautājumu uzdevu sev pašai. Kāpēc gan bija jānodod kaut kas tāds, kas tagad (iz)maksā kādus LVL 6, bet, nemainot dzīves ritmu un kārtību, varētu smelties ik dienas, tā - pāri galvai un saprašanai?