Vestule no nekurienes

Ir tada neaprakstama sajuta, kas robezojas ar tukshumu un nespeju izteikties vardos. Varbut ar mimiku un kurmitim lidzigu paskatu, bet ne vairak. Gulets maz, darits, smiets, jokots, iz-sa-no-ap-runats un no ta visa ieguts milzum daudz. Ari par iekaisusho acs kaktinu vien pasmaidu...

Lai gan bosa izaukletais rupju berns - jauno lideru treninprogramma (Youth Leader Training Course) bija domats, lai apmacitu projektu rakstishana un ta rezeultata taptu reali projekti, man ka palidzigajam paligam (lasit: kafijas automata un gridaslupatas operatore, mirklu iemuzinataja, utt.) tas nozimeja ko pavisam citu. Shtrunts, cik projektus ta ari izdosies realizet, mana koferi iegula cilveku, kulturu un situaciju dazadiba, kas tagad liek kalendara atzimet 184 dienas lidz atkal tiksimies. Bus turpinajums!

Laipni lugti nekuriene jeb varti uz snow-where!

Man shkiet, ka kada Arijas Elksnes dzejas panta bija teikts par gaismas pedam, ko cilveki atstaj viens otra. Esmu nopedota. Cilveki izskreja man cauri - piepildija, sasildija, deva gaismu, un, es ceru, speja pienemt to, ko vareju dot preti.

P.S. Shis nedelas iespaida esmu nonakusi pie secinajuma, ka kadu laiku tada varetu but ari mana turpmaka dzive - uz koferiem. Ar tukshiem koferiem pasaule, lai sasmeltos dazadibu un cilvekus, ko velak panemt lidzi. Gribu pildit savus tukshos koferus!

Arta
Lille Norge

Mainot dienu pildijumu

Laika, kad Ziemas Olimpiskajas speles Latvijai 1, Norvegijai 100, bet Danijai - neviena medala (labojiet, ja maldos), caur sniega kupenam dodos uz "mazo Norvegiju" (Lille Norge) jebshu lauku maju nekurienes vidu, lai nodotos Jammerbugt Ungdomsskole kolegu organizetam apmacibam. Ka jau ierasts, ja jau darba vieta ko organize, varu pakalpot ka palidzigais paligs un par brivu sasmelties jaunus iespaidus, piedzivojumus un cilvekus.

EVS-Artas dzives pildijums. Sobrid akcents uz molukulveidigo - cilvekiem un sakariem

Lai gan sheit, tapat ka visa Z-Eiropa, ziemas uzvaras gajiens ar mezonigam kupenam turpinas (sunu budu no lielas sniega kaudzes vel nemana), nelaujos ieputinaties un tveru jaunumus, kas spej iekrasot visnotal balti krasotas dienas. Nu, piemeram, esam tikushi pie liela un ista ofisa (lasit: ne improvizacija blakus istaba), darba vietas 3aja stava ar lieliem logiem un skatu uz DA pusi. Un es jau gara acim redzu, ka gaidishu ritus un vershos taluma caur lielo logu tad, kad naks pavasaris...

Un shi man vnk patik. Loti. Tirums. Skaista atklashanas dabas prieksha.

Shajas dienas vieteja jaunieshu centra aizsakam internacionalo grupu, kur piedalities aicinati visi jaunie dani, kuri jau bijushi vai veletos doties kada apmainas brauciena. Parsteidza jauno atsauciba un interese. Pat lielie dani teica, ka tas nu ir brinums, jo, ka jau ieprieksh to biju noverojusi vieteja sabiedriba, mazajiem netrukst ne nieka, tadel tadu, manuprat, ekstru ka doshanos uz citu valsti, neuzskata par ko ipashu. Vienvardsakot, motivacija kaut kur piedalities ir tuvu nullei. Redz', bet shoreiz bija savadak, spitejot sniega vetrai (epopeja nr.3), kopa sanacam vairak ka 20. Un vai ziniet, bija prieks planot, organizet un Danijas mammai klus ausi chukstet, kas darams talak... Nevilshus atsauca atmina ViA un organizashanas laikus. Eh, sajutas, un tur tas smekis (un ar sho te sutu sveicienus Daigai un Zanei!)...

P.S. Pirms Danijas laika uzstadiju sev pashmerki - atrast laiku, lai dotos uz Norvegiju, ko tik loti vel joprojam karoju sastapt un redzet. Nez', vai mana maza Norvegija ar' skaitas? :D

It ka jubilejs

Atminos, cik loti brinijos, ka bija palidojis mans pirmais DK pavaditais menesis, vel lielaks un jaudigaks "ak un vai" ir tagad, kad 14.februari atlaujos svinet seshu meneshu jubileju. Ja butu pa Karlasona modei, pirktu 182 ar pusi tortes. Tortes nebus, pat viena ne, viss shis laiks ir bijis ka smekigs tortes kumoss - ar pamatu, rugtu un skabenu ievarijumu, ar saldu jo saldu putukrejumu. Ai, lai iet ari kada odzina pa virsu! Ja, ir bijis tieshi tik daudz un tik dazadi. Un tieshi tapec atlausos necitet visu jebkad sheit iepriekshrakstito, jo tads nu ir tas pavaditais laiks Danija - piepildits un "nosists", skaliem smiekliem un klusam, iekshejam asaram pildits, raibs ka dzena veders un tik peleks ka drankigi izdevusies diena, mierigs, bet nekad, nekad garlaicigs... Un par to nu prieks! Galu gala, sheit esmu atklajusi ari shisvietas gardakas kukas un citus gastranomiskos brinumus. (Viss jau butu labi, pagaidam tikai viena edmina ta pa istam no LV karojas - griki!)

Pardomu devu shim kumosam deva ari EVS Midterm training jebshu obligati velams pasakums visiem Danija esoshajiem brivpratigajiem. Atshkiriba no iepriekshejas reizes, kur visi tikamies Andersena dzimtaja puse, Danijas viduci, shis treninsh karalzemes galvaspilseta Kopenhagena, kas man ka lauku bernam nu dikti gaja pie sirds. Apmacibas ka jau apmacibas - laiks, vieta un cilveki, ar kuriem dalities piedzivotaja, atskarstaja, savas naktones vizijas... Sarunas, sarunas, sarunas... Iespejams, pat par daudz.

Cinitaji. Gatavi atlikushajam laikam, citam 3,4... Man 6!

Un, protams, atkal Kopenhagena, kas ar katru reizi sirdij aizvien tuvaka un tuvaka klust. Shoreiz ta radija savu ipasho romantismu - ar nesteidzigam kafijotavam, studentu un internacionalu lauzu tikshanas vietam, ar gramatu antikvariatiem, kur pazaudet laiku, galvu un savu tiesu pieticigas brivi-pratigas algas, ar Kristianijas isto seju, kas tumsai iestajoties parvershas par katras mammas biedu (lasit: lielie puikas baros stav pie degosham mucam un "lido", jo "lidojoshos cepuminus" var iegadat turpat uz vietas). Nu ta, un tagad shkiet, ka galvaspilseta man zinama un pazistama daudz labak neka tuvaka lielpilseta. Un dzivei laukos tapec ir sava ipashi pozitiva puse - ka atzinas brivi-pratigie no Kopenhagenas, arpus galvas-pils-setas nav sanacis but biezi. Yes!
Ja, un vel es gribetu dzivot Danijas Nacionalaja muzeja, tur starp kulturvesturiskajam skanam, smarzam un materialajiem artefaktiem.

Ta, un te butu mana gulta un mans TV. (Zilaja ekrana udenskritums chalo)

P.S. Laiks sak ritet atpakalgaita. Vel pa 182 ar pusi tortitem un mes tiksimies!

Piesienot domu aiz kajas

Nu re, nedela apkart. Aprinkojis laiks ta, ka ne pamanit! Pie sevis secinaju, ka, lai gan neraugoties uz to, ka nekas jauns jau nenotiek (gulta-ofiss-veikals-maja), viss virzas uz priekshu... Daba gan - atpakal ziemas kupenas. Laba zina - dani otrajai sniega invazijai bija sagatavojushies, ir i lapstas, i sniega traktorishi, un ari kadam opim uz elektriska ratinkresla uzmauktas biezas (shkiet, ziemas) riepas.

Esmu sakusi piedot daniem par to, ka sheit ne slepot, ne laisties no kalniniem var - nav kur un nav ar ko. Piedevu, jo kada rita tiri nejaushi atradu nodarbi, kas nu pilda manas domas, valas un nevalas brizus, kam redzu jegu un galu gala - savas lietderibas piepildijumu. Ir sacis tapt stasts, kas reiz nakotne varetu patransformeties kada gramata. Un ziniet, ta ir tik brinishkiga sajuta, rast pielietojamibu savam domam brizos, kad varetu shkist, ka ta vieta, lai domatu, varetu reali stradat.

Ta nu tad ari vadu dienas - pa dalai realitate un savos projektos, pa dalai makonos - stastot sev stastu. Tas ir ka pierunat savu domajamo apstaties jebshu nospiest record pogu istaja bridi, lai piefiksetu izdomato. Shim nolukam pie gultas tagad novietotas pierakstu lapas un rakstamriks.

Ar domashanu vispar ir jocigi. Muspuse pat radusies folklorizeti izteicieni par domashanas kaitigo ietekmi uz veselibu vai darba kvalitati. Kolege Kristine saka: "Oh no... I was thinking, but now I'm sinking" (ja, no domashanas lidz slikshanai domas nav talu). Savukart boss, kad izteicos, ka "es nu te ta padomaju" parasti skali nopushas un izmisigi ludz: "Nesaki, ka doma, savadak ari man tas bus jasak darit."

P.S. Un summejot visu iepriekshejo, ja ari shobrid nevaru pateikt, ka mana dzive iegrozisies pec brivi-pratigas misijas beigam, skaidrs nu ir viens - lidzi man celos stasts (varbut pat stasti). Rakstamais ieksha ir, tas aug, apaug, apvelas un tikai tad ir gatavs izneshanai uz baltas lapas.