Par dabu, berniem un pavasari...

Un atkal bus par pavasari... Un ka gan var nebut par pavasari, ja itin viss apkart par to liecina! Kaiminsh augshstava shodien izveda pavasara gaidishanas talku - dardeja visas durvju aplodas, un man gribetos domat, ka tas bija par godu gadskartejai spodribas dienai. Vispar ar to musu kaiminu ir ta jokaini, jo iepriekshejas brivi-pratigas koleges izteica domu, ka shis esot narkomans vai vietejais narko-dileris... Shi apgalvojuma patiesumu mums gan vel nav izdevies un, par laimi, nav nacies parbaudit, bet divains vinsh ir, tas nu skaidrs. Vinsh ir no tiem cilvekiem, kuriem patik visas skalas lietas (lasit: zageshana, skaldishana, skraidishana, durvju dauzishana) darit tieshi taja bridi, kad visi citi (t.i. mes, kaiminienes apakshstava) velas doties pie miera. Un ari suns vinam pieder, sunim vards Oskars. Nu ja, bet ne par kaiminu es te gribeju dalities... Par pavasari!

Otrs pavasara vestnesis, kas, vadoties pec mana pedeja zinojuma, vel tikai brieda pavasarim, tagad ir atplaucis un smarzo ka traks. Hiacintes uz ofisa palodzes shodien noreibinaja lidz vieglam galvassapem.

Un shi ir gulet-izlikshanas spele...

Un ka pie istenas pirmas sajutamas pavasara dienas pieklajas, tikam pie jaunas "halturas". Shis nu oficiali laikam skaitas nelegala, bet ko nu padarisi, ja abam pusem dikti izdevigi un patikami. Abas ar kolegi esam kluvushas par auklem uz pusslodzi abam bosa atvasem. Mazakajam jau daudz nevajag, vien rokas, kas nemitigi aija un ucina, bet ar pirmdzimto gan - nonemshanas lielaka. Sodien spelejam "birojos", "liela lacha piekaushanu", un, lai lidzsvarotu nebednibu macishanu ar kaut ko lietderigaku, kopigi slaucijam traukus un lasijam gramatinas (ha, varetu teikt, ka tagad protu ari rumaniski!). Un auklitem Danija vispar ir zelta dzive, par dazu stundu "izlikshanos, ka" var nopelnit pardesmit latinus. Tas nu ta... dikti lielam saldejumam pietiek!

P.S. Un to visu dabas moshanos un knosishanos ar apbrinu tveru ikrita izskrejienos. Marshruts pagaidam tiek ieturets viens - caur kapsetu, garam lielajiem laukiem, ar likumu gar dazam viensetam, un atpakal. Mierigs, skaists ikrita aplis sanak. Un ta nu aplojot, es jums saku, katrs rits un daba tajos ritos ir gluzi cita. Tas ir kaut ka ta, it ka kads pa nakti photoshop vai, sliktakaja gadijuma, - paint-a butu ko pielicis, nonemis, piekrasojis. Un smarzas ar, smarzo pec slapjas, siltas zemes. Ta, luk, te laukos pavasaris nak...

Nogatavoshanas

Pedeja laika viss bijis tik ierasti pastavigs, ka sniegs pagalma, kas palenam plok no apakshas, ka sunu buda, kas joprojam aprakta zem lielas sniega chupas un saules gaismu neieraudzis vel ilgi, ka pelekums, kas visapkart un, iespejams, ari mani. Nemainiga ir vide, kur ikdiena un dienu no dienas uzturos. Lidz ar brivi-pratigo savienibas treshas parstavniecibas zaudeshanu savos apartamentos ieguvam telpu vietejam "ofisam", un tagad uz darbu eju chibas, ja gribas, varu tur ierasties pidzama un nemazgatu seju.

Un diena ka shi, kad debesis beidzot paradijas kads saules stars un ari kad pashas prats sacis iegut nokrasu, saprotu, ka nogatavojos. Nu, tas ir ta - ka sniegpulkstenitim zem sniega, ka hiacinshu seshiniekiem, kas tagad tup uz palodzes "ofisa" - rami paciest peleko vienmulibu, lenam briest un lukoties nakotne, pavasari, kad bus istais laiks izspraukties ara.
Plaukums, atdzimshana, ta izspraukshanas un zaloshana tuvojas, ai, un kaa to jutu! Jaunieshu centra eglishu vieta no stikla sak veidoties dzelteni caali, shad tad jau dzirdami tik pavasarim raksturigie putnu trelli un ari gaiss - tas sak smarzot savadak. Bet pats jaukakais sak veidoties mana kalendara. Briestu kartejam braucienam Kopenhagenas virziena, mekleju biletes braucieniem uz Portugali un Rumaniju. Un vai tad nav nogatavoshanas verts shis laiks...? Bet ta maza meitene mani sit kaju pie gridas un saka: "Bet es gribu tagad!"

Pacieties, nogatavojies un audz... (Ta es sev atbildu un nodomaju, cik gruti, ka viena tada cilveka tik daudz "gribu" un tikpat "pacieties")

P.S. Un vel shajas dienas tiks parakstits oficials ligums, lidz ar ko JU konta ieripos naudina manis rakstitajam jaunieshu apmainas projektam "Beyond the Wall". Briestu un gatavojos ari tam, un jutona saka - tas bus viens varens parbaudijums, izaicinajums un notikums reize. Bet tas jau vasara...

Un ta atnaca ziema Suunu ciema

Vakars, kad pa durvim ienaca kupena (5.01.2010.)

Atminos, ka berniba labais tonis bija runat skaitampantos. Un bija tads pantinsh par kadu vietu, kas aizslegta, bet atslega nolauzta... Ka smejies, ta shobrid ir Danija, kas tiri praktiska nozime ir aizslegta un sniega del izoleta no apkartejas pasaules, vismaz Z-Jitlande tada ir.

Shadu ziemu esam neatceras daudzi iztaujatie dani, kas vien nozime, ka man shobrid ir varen paveicies, noklut ipasha laika Danijas vesture, kas gan jau ieies Danijas geometereologiskaja kartoteka. Tapat reti kursh danis ta priecajas par isto ziemu ka mes, brivi-pratigas, kam sniega daudzuma masveidiga augshana pagalma izraisija vetrainas ovacijas un sajusmu.

Lasiju zinas, ka LV nav lidzeklu, lai darbinatu celu tirishanas un kaisishanas mashineriju, tad sheit situacija vel bedigaka, jo tadas mashinerijas nemaz nav, pat sniega lapstu te neredz. Un nemaz nerunashu par kartigiem ziemas zabakiem, jo ka teica lielais boss, iekapis zvejniekdela cienigos gumpishos: "Mums jau te parasti ir zalas ziemas." Laikam tapec nobeiguma ari piebilda, ka pat 10cm bieza sniega karta spej radit sajukumu visa ideala-kartiba esoshaja valsti.
Tachu katrai kupenai saredzams gals, tapat ka visai shai sniega kataklizmai, epopejai, apokalipsei (apzimetaju nu varat izveleties pashi, jo visi itin labi iederas shaja komiskaja padarishana) ir ari sava pozitiva puse. Proti:

• nav jadodas uz darbu, bet var stradat majas, pidzama (kada kolega domu grauds);
• kaiminbushanas nostiprinashana jeb team building-s (ka stastija boss, shodien ar kaiminiem kopigi rakushi tunelus, pecak kaiminledija cienajusi ar karstu kakao un pashcepto maizi);
• papildus ziemas brivdienas (par ko liecina Brovstas skolas un jaunieshu centra spokainais tukshums);
• oficiali atlauts parvietoties pa ielas braucamas dalas vidu (trotuaru vairs nav, tapat ka mashinas un pedu nospiedumi sniega);
• cilveciska tuvuma un siltuma pieaugums (nebrinos, jo ka var silti nepasmaidit, ja tukshajas ielas sastop tadu pashu satuntulojoshos un staigajoshu butni. Sak', vai ta' tu ar' tikai pec piena uz veikalu dodies!);
• sniega lapstu paterina pieaugums (personisks noverojums veikalos);
• demografiskais pieaugums (rezidences pagalma durvju nozushana lielaja kupena ir tikai lietisks pieradijums, ka citas majas durvis ari mistiski pazud. Un ko tad sadarisi, ja nevar tik arpasaule?!);
• ... un labi, ka ir traktori - tie nu marshe un valo sniegu 24h diennakti.

P.S. Interesanti, kas notiks ar to sniega gredu (apmeram 3m augstuma), ko shodien lielais traktors ieskureja kaimin'pagalma virsu sunu budai. Vai ne tik' tadi ka greku pludi, kas ka logisks iznakums varetu sekot pec shis dabas rotalashanas Ziemeljuras krasta. Bet skaidrs viens - shkuru, kas ziemas devumu nogadatu arpus pilsetas, nav, kas vien nozime, ka driz doshos iegadat laivu.

Atgrieshanas...

2010.gada oficiali pirma darba diena aizvadita. Atbilstoshi jedziena "jauns" butibai, ar jauniem uzdevumiem, jauniem merkiem, uz ko tiekties, jauniem sapnu lidojumiem, kam lauties un ticet.

Laikam jau tiesa, ko laudis runa, sak', ka jauno sagaidisi, ta ari pavadisi (jebshu tas bija par pirmdienam...). Lai nu ka tur butu, shis gads sakas ar vienpersonisku, mierpilnu pasedeshanu zem menespilna debesjuma Danijas lauku rezidences darza ar skaistako darbu no Sigur Ros puses fona. Un ka tad cilvekam var but vientuligi vienmuli. Nu ne tak'!
Ka izradas vienai man tiesham nebija jajutas, kolegi atzina, ka svetku laika notikusi aktiva komunikacija sava starpa, lai noskaidrotu, ar ko un ka pavadishu vecgada vakaru. Ai, cilveki labu gribeja, bet manis gribetais shoreiz nelika vilties. Uzsmaidit meness bumbulim debesis, brinities par petarzu dziesmu noturigumu* un ilgtspejibu mazpilseta, sadzerties "Vecteva teju" un saprast, ka necereti labi ta - nekur nesteigties un sarunaties ar sevi...

Un ka ar piku pa galvu - lidz ar jauna gada iestashanos, kads jauns dzives posms sacies ari mana brivi-pratigaja dzive. Proti, atgriezies uz laiku iesalushais darba-prieks, darba-spars, darb'-milestiba, vienvardsakot - darbigums. Un labi pieredzeta paruna vesta, ja radusies griba darboties, atgriezas acu mirdzeshana. Man ir nelaba aizdoma, ka boss to vien ari gaidija un shodien pazinoja: "Man shkiet, ka mums atkal deretu pieversties kadam jaunam projektam. Ko saki?" Selvfølgelig! (Protams!)
Un ta nu shis apaligais 2010.gads sacies ar jauna projekta ideju, shoreiz kershos klat citai sirdslietai - fotografijai (vecais filmu foto vs. digitala fotografija). Ceriba uz izdoshanos un sekmeshanos paradijusies ari citos, uz kadu laiku atliktos projektos. Pavasari Danija viesosies puse gimenes, tuvaka un talaka nakotne, iespejams, iekaroshu vel neizpetitas, bet makten karotas vietas - Portugali, Rumaniju un... Grenlandi.

*Petarzu dziesmu noturigums - necereti apjomigs laika periods (aptuveni 30 min), kad lauku mini-pilseta parvershas par ugunojoshu karalauku. Man ir nelaba aizdoma, ka pa rakeshu kumshkim spridzinaja ikkatrs Brovstas iedzivotajs (nu, vismaz sajuta tada radas).